Apstiprināta ar LR AM 2005.gada 6.maija pavēli Nr.153

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vides aizsardzības politika balstās uz vitālajiem Latvijas mērķiem un vajadzībām.

Latvijas mērķi vides aizsardzības jomā ir:

• saglabāt augstus vides kvalitātes standartus;
• samazināt piesārņojumu;
• racionāli izmantot dabas resursus.

Lai sasniegtu šos mērķus, vides aizsardzības jautājumi tiek integrēti visu tautsaimniecības nozaru un valsts pārvaldes sektora attīstības plānos, tajā skaitā valsts aizsardzības sektorā. Aizsardzības ministrijai (AM) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) kā sabiedrības daļai jāievēro gan nacionālie, gan starptautiskie normatīvie aktivides aizsardzības jomā.

2004.gada 3.februārīLatvijas Republikas (LR) Ministru kabinets (MK) apstiprināja jauno Nacionālās vides politikas plānu. Nacionālais vides politikas plānsir balstīts uz Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem, politikas dokumentiem, tai skaitā Eiropas 6. vides aizsardzības rīcības programmu “Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle”, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un citu starptautisku institūciju saistošiem dokumentiem.

AM un NBS vides aizsardzības stratēģijas mērķi ir:

• apliecināt AM, NBS un Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras (AĪVA) gatavību aktīvi risināt vides aizsardzības problēmas un veicināt vides aizsardzības izpratni bruņotajos spēkos;
• noteikt atbildības sadalījumu vides aizsardzības jomā starp AM, NBS un AĪVA;
• turpināt uzsākto darbu vides politikas veidošanā aizsardzības sfērā;
• piedāvāt konkrētu rīcības plānuvides problēmu risināšanai;
• padarīt caurskatāmāku un sabiedrībai saprotamāku aizsardzības sektorā vides aizsardzības jomā notiekošo, tā atvieglojot militāro struktūru sadarbību ar iedzīvotājiem, vietējām pašvaldībām un masu saziņas līdzekļiem.

Lai risinātu vides aizsardzības jautājumus, AM veido vides politiku, nosaka vides politikas vadlīnijas un koordinē vides politikas īstenošanu visā valsts aizsardzības sektorā. Par vides politikas īstenošanu aizsardzības sektorā atbild NBS štābs un AĪVA Vides nodaļa, kuras uzdevums ir veikt vides aizsardzības pasākumus valsts militārās aizsardzības objektos. NBS štāba Operatīvās plānošanas departamentā ir vides aizsardzības virsnieks, kurš koordinē bruņoto spēku vides virsnieku darbu. NBS Jūras spēku (JS) Krasta apsardzes dienests (KAD) piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā, kā arī ir atbildīgā institūcija piesārņojuma likvidācijai jūrā.

Problēmas apraksts un pamatojums

I. Vides aizsardzība un Latvijas Nacionālie bruņotie spēki

AM un tās padotībā esošās iestādes, kuru primārais uzdevums ir valsts aizsardzības nodrošināšana, vienlaikus ir arī Latvijas sabiedrības integrēta daļa, un miera laikā tām, tāpat kā pārējai sabiedrībai, ir jānodrošina ekoloģiskā drošība un vides aizsardzības prasību ievērošana LR militārajos objektos, bruņoto spēku dislokācijas un darbības vietās.

Pareizi organizējot militārās mācības poligonos, ir iespējams nodrošināt vides aizsardzības prasību ievērošanu atbilstoši nacionālajiem un ES līmeņa normatīvajiem aktiem, kā arī Ziemeļatlantijas līgumaorganizācijas (NATO) standartiem.

Tā kā bruņotajiem spēkiem, pildot savus pienākumus un rīkojot militārās mācības, nav iespējams izvairīties no negatīvas ietekmes uz vidi, valsts aizsardzības nozares uzdevums ir militāros pasākumus organizēt tā, lai šī ietekme būtu pēc iespējas mazāka.

Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir jāmazina arī padomju armijas radītais piesārņojums bruņoto spēku dislokācijas un darbības vietās. Padomju militāro vienību un iestāžu tīkls Latvijā bija plašs, tādēļ liels daudzums bīstamu vielu, nesprāgušas un bojātas munīcijas, mīnu un aviobumbu, kā arī dažādu vielu izplūdes augsnē un ūdenstilpēs vēl joprojām piesārņo Latvijas teritoriju. Poligonos pastāv sprādzienbīstamības risks, tie bieži vien ir piesārņoti ar nesprāgušiem šāviņiem vai to šķembām.

Vēl pilnībā nav atrisinātas problēmas, kas saistītas ar piesārņoto ūdenstilpju un augsnes attīrīšanu bijušajās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) kara bāzēs, jo ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, kā arī tas ir laikietilpīgs process.

Kopš 1993. gada NBS personāls neitralizē Latvijas teritorijā atrasto nesprāgušo munīciju. Darbība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir īpaši riskanta un tiek uzskatīta par kaujas uzdevumu. Vidēji katru gadu NBS personāls iznīcina apmēram 4 000 liela kalibra munīcijas vienību.

2002. gadā tika izveidota Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN)  skola. Kopš 2003. gada NMN skola ir uzsākusi NMN personāla apmācību saskaņā ar NATO valstu NMN dienesta kvalifikācijas prasībām.

NBS JS sekmīgi pilda tiem uzticētos pienākumus- attīra Baltijas jūru no mīnām un sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Tie gan patstāvīgi, gan Baltijas jūras spēku eskadras sastāvā gada laikā atrod un iznīcina vai arī nodod iznīcināšanai aptuveni 80 nesprāgušus sprādzienbīstamus priekšmetus.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 8.panta ceturto punktu un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, Jūras spēki koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem un piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā. JS veiksmīgi piedalās NATO starptautiskajās operācijās un mācībās. Sadarbībā ar Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (HELCOM) JS organizēja BALEX DELTA 2002 mācības naftas avāriju seku likvidācijai jūrā, kuras notika Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Tas pievērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību, demonstrējot Baltijas jūras valstu civilo un militāro struktūru savstarpējo sadarbību un koordinācijas spēju naftas avāriju seku likvidēšanai jūrā, kā arī deva iespēju paplašināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp Baltijas jūras un citu reģionu valstīm.

Ar LR MK 2004.gada 31.martarīkojumuNr. 190 „Par Nacionālo gatavības plānunaftas piesārņojuma gadījumiem jūrā” ir apstiprināts Latvijas Nacionālais gatavības plānsnaftas produktu piesārņojuma gadījumiem jūrā. Par plānaizpildi atbildīgā institūcija ir JS KAD. Tas atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie aktiun starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, kā arī nodrošina un koordinē piesārņojuma likvidācijas darbus jūrā. Saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteikumiem JS KAD Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC Rīga) ir noteikts par Latvijas Nacionālo jūras sakaru un drošības centru.

Nozīmīgs darbs vides aizsardzības jomā tika veikts pēc LR MK 2001.gada 20.novembranoteikumu Nr. 483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” pieņemšanas. AM un NBS uzsāka savā valdījumā esošo militāro objektu detalizētu izpēti. 2002. gadā tika izstrādāta programma „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšana un reģistrācija”, kā arī veikts objektu vizuālais novērtējums, izveidota datu bāze par AM valdījumā esošajām piesārņotajām un potenciāli piesārņotajām teritorijām. 2003. gadā tika turpināta detalizēta teritoriju izpēte un veikti papildu pētījumi piesārņotu vietu bīstamības novērtēšanai. Potenciāli piesārņotajās teritorijās tika izveidoti novērošanas urbumi, ņemti paraugi, veiktas ķīmiskās analīzes un aprēķini, izstrādātas rekomendācijastālākai darbībai, lai precīzi varētu noteikt primārās rīcības un uzsākt sanācijas programmu izstrādi. Visas degvielas uzpildes stacijas tika aprīkotas ar monitoringa urbumiem, kā arī atsevišķās teritorijās notika artēzisko aku tehniskā stāvokļa izvērtējums. Akas, kas neatbilda valsts vides aizsardzības normatīvajos aktosnoteiktajām prasībām, tika plombētas. Regulāri tiek veikta gruntsūdens kvalitātes pārbaude degvielas uzpildes stacijās un urbumos, kas izvietoti piesārņotajās teritorijās. Izstrādāta NBS atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, turpinās bīstamo vielu savākšana un utilizācija.

Dažos militārajos objektos ar Latvijas un ārvalstu vides ekspertu līdzdalību ir veikta vides stāvokļa analīze un izpēte. Lielākajai Nacionālo bruņoto spēku bāzei - Ādažu poligonam -  tika izstrādāts vides pārvaldības plāns, kas šobrīd tiek īstenots. Šādi plāniir nepieciešami arī citiem objektiem.

Liels darbs ieguldīts militārpersonu izglītošanā. Sagatavots video materiāls par NBS veiktajiem vides aizsardzības pasākumiem (dalība akcijā „Lašiem būt!”), bruņoto spēku vajadzībām izdota vides aizsardzības rokasgrāmata, kā arī, sadarbojoties Baltijas valstu, Zviedrijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) militārajiem vides ekspertiem, kopīgi izstrādāta vides izglītības programma. Paplašinoties JS vides aizsardzības funkcijām, rūpīgi tiek organizētas vietējas un starptautiskas mācības, lai paaugstinātu personālsastāva gatavības līmeni piesārņojuma novēršanas gadījumiem jūrā.

II. Starptautiskās saistības un vienošanās

Paralēli nacionālajiem normatīvajiem aktiemvides aizsardzības sfērā aizsardzības sektoram ir jāievēro arī Latvijai saistošās starptautiskās tiesību normas. Visa militārā plānošana un arī konkrēto vides aizsardzības normatīvo aktuizstrāde jāveic saskaņā ar tām starptautiskajām vides aizsardzības konvencijām, kurām Latvija kā valsts ir pievienojusies un kuras ir ratificējusi Saeima, kā arī jāņem vērā atbilstošie NATO un ES dokumenti, Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības konvencija HELCOM, 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (1974. gada SOLAS konvencija) un 1973.gada Starptautiskā konvencija par naftas piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78).

Vieni no svarīgākajiem dokumentiem, kas arī nosaka galvenās vides aizsardzības prasības NBS, ir NATO standartizācijas vienošanās dokuments STANAG 7141, NATO Militārās komitejas dokuments MC 469 un NATO Mūsdienu sabiedrības problēmu komitejas (CCMS) izstrādātās vadlīnijas vides pārvaldības sistēmas ieviešanai militārajā sektorā.

Vides aizsardzības politika militārajā jomā

Aizsardzības sektora personālam savā darbībā konsekventi jāievēro Latvijas vides aizsardzību regulējošie normatīvie aktiun jāpilda pienākumi atbilstoši Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām. Veidojot savu vides politiku, uzsvars tiek likts uz vides pārvaldības sistēmas izveidošanu (atbilstoši ISO 14001 kritērijiem) un normatīvās bāzes un militāro objektu vides pārvaldības plānuizstrādi. Turpmāk jāveicina AM padotībā esošo iestāžu aktīva iesaistīšana vides, ainavas un kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzībā, vides sakopšanā un attīrīšanā, kā arī jāpanāk, lai tās savā darbībā ievērotu vides aizsardzības prasības un ekoloģiskās normas.

Visās AM un NBS struktūrvienībās ir jāizveido darbotiesspējīga un elastīga vides pārvaldības sistēma, kuras uzdevumos ietilptu ne tikai plānošanas funkcijas, militārās un saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi regulāra novērtēšana, videi nodarītā kaitējuma seku likvidācijas organizēšana, bet arī vides prasību ievērošanas kontroles funkcijas. Vides stāvokļa izpētei militārajos objektos un mācību vietās būtu nozīmīga loma tieši vides piesārņojuma riska mazināšanā.

Ņemot vērā to, ka vides aizsardzības normatīvo aktubāzē regulāri tiek veiktas izmaiņas, ir jāizstrādā un jāpilnveido reglamenti, iekļaujot ekoloģisko komponentu arī valsts aizsardzības normatīvo aktusistēmā. Regulāri arī jāapkopo jaunākā informācija par vides aizsardzības normatīvajiem aktiem, lai varētu papildināt 2003.gadā izdoto vides aizsardzības rokasgrāmatu bruņotajiem spēkiem. Jūras spēkiem jāturpina iesāktā personālsastāva apmācība, kā arī civilās sabiedrības informēšana par paveikto jūras vides aizsardzībā.

AM un NBS vides politikai ir jāveicina tāda visu padotībā esošo iestāžu un militāro vienību apzināta darbība, kas paralēli to galvenajam uzdevumam - valsts aizsardzības nodrošināšanai - sekmētu arī vides aizsardzības jautājumu īstenošanu. Aizsardzības sektoram jāpiemērojas spēkā esošajām vides aizsardzības prasībām un jāveic vides aizsardzības darbs ilgtermiņa perspektīvā saskaņā ar šādu ievirzi:

·        atbilstoši ISO 14 001 kritērijiem jāizstrādā un jāievieš vides pārvaldības sistēma, kas iekļautos bruņoto spēku tradicionālajā pārvaldības sistēmā, lai visos bruņoto spēku līmeņos veiktu vides aizsardzības darba virzīšanu, uzraudzību un paškontroli;

·        jāturpina darbs pie emisiju (vielu izplūdes atmosfērā)daudzuma samazināšanas;

·        regulāri jāpilnveido NBS personāla izpratne par vides aizsardzības jautājumiem, izmantojot instruktāžas, organizējot mācības un citiem līdzekļiem;

·        iegādājoties jaunu tehniku vai citu aprīkojumu, jāizmanto cikliskās aprites un piesardzības principi, kā arī labākās pieejamās tehnoloģijas. Mērķis – pēc iespējas lielākā mērā novērst kaitējuma nodarīšanu videi;

·        jāturpina darbs pie tā, lai, ņemot vērā bruņoto spēku pamatuzdevumu, samazinātu šāvienu un aviācijas trokšņu radītās sekas;

·        jāturpina iepazīstināt sabiedrību ar bruņoto spēku veikto vides aizsardzības darbu;

·        jāveic videi bīstamo atkritumu savākšana un piesārņoto teritoriju sanācija;

·        jāveic vides drošības pētījumi specifiskās bruņoto spēku darbības jomās;

·        jāturpina un tālāk jāpilnveido uzsāktā starptautiskā sadarbība vides aizsardzības jautājumos;

·        jāseko līdzi vides aizsardzības prasību attīstībai kā valsts, tā starptautiskajā mērogā.

I. Mērķi

Saskaņā ar AM un NBS vides aizsardzības stratēģiju tiek veikti vides aizsardzības pasākumi, kuru nolūks ir vienlaicīgi ar galveno uzdevumu – valsts aizsardzības nodrošināšanu – sekmēt šādu mērķu īstenošanu:

• aizsardzības sfērā nodarbināto personu vides apziņas līmeņa paaugstināšanu;
• vides kvalitātes pakāpenisku un regulāru uzlabošanu visos problēmsektoros;
• piesārņojuma draudu novēršanu, vienlaikus veicinot videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu un visu tehnoloģisko procesu un darba metožu pārveidošanu, lai maksimāli mazinātu vides apdraudējumu;
• videi kaitīgu izejvielu un resursu izmantošanas ierobežošanu, aktīvi veicinot atkritumu šķirošanu, pārstrādi un pēc iespējas to atkārtotu izmantošanu;
• energoresursu racionālu izmantošanu, enerģijas taupīšanas veicināšanu un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu;
• dabas aizsardzības prasību ievērošanu, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību;
• ekosistēmu, bioloģiskās daudzveidības, sociālo un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu;
• piesārņojuma novēršanu un likvidēšanu, dabas objektu sakopšanu un rekultivāciju;
• militāro struktūru iesaistīšanu civilos vides aizsardzības pasākumos un projektos;
• sabiedrības iepazīstināšanu ar militāro objektu teritorijām izglītojošos, dabas un kultūrvēsturiskās vides aizsardzības nolūkos.

II. Uzdevumi

Aizsardzības sektoram savā darbībā par prioritāriem ir jāuzskata šādi uzdevumi, pie kuru īstenošanas AM, NBS štābam un AĪVA ir jāstrādā kopā:

• normatīvo aktu pilnveidošana, reglamentu izstrāde un papildināšana vides aizsardzības jomā militārajā sfērā;
• militārpersonu vides izglītības un apmācības sistēmas tālāka attīstība un pilnveidošana;
• jebkāda iespējamā piesārņojuma nepieļaušana un novēršana Latvijas bruņoto spēku dislokācijas un darbības vietās;
• operatīvas un efektīvas piesārņojuma kontroles un ātrās reaģēšanas dienestu izveide un sadarbības organizēšana ar līdzīgām civilajām institūcijām;
• darbs ar sabiedrību un masu saziņas līdzekļiem, proti, regulāra un pietiekami skaidra un saprotama aizsardzības sektora pozīcijas popularizēšana jautājumos par vides politiku militārajā sfērā un konkrētiem avāriju vai piesārņojuma faktiem.

III. Darbības nosacījumi

AM, NBS un AĪVA, darbojoties vides aizsardzības jomā un veicinot vides kvalitātes uzlabošanu savā valdījumā esošajos objektos,  jāņem vērā šādi nosacījumi:

• ir saistoši visi spēkā esošie vides aizsardzības normatīvie akti, jāievēro atbilstošie ES un NATO standarti, kā arī starptautiskās konvencijas;
• AM, NBS štābam un AĪVA jāizstrādā un regulāri jāpilnveido konkrētie vides aizsardzības rīcības plāni;
• jāuzsāk vides pārvaldības plānuizstrāde visos LR militārajos objektos. Plānijāizstrādā, par pamatu ņemot Ādažu poligona vides pārvaldības plānu.

Darbības virzieni vides kvalitātes nodrošināšanai

AM, NBS un AĪVA turpina veikt uzskaiti vai regulāru monitoringu par vides piesārņojuma līmeni Latvijas militārajos objektos. Uzsākot šādus vides stāvokļa novērojumus un organizējot nepieciešamos pasākumus vides kvalitātes uzlabošanai, aizsardzības sektoram jāturpina papildināt datu bāzi par potenciāli piesārņoto vietu uzskaiti, kas palīdzētu turpmāk jau laikus plānot konkrētas NBS akcijas vides aizsardzības jomā atbilstoši piešķirtajam finansējumam un ar pašvaldībām un vides aizsardzības iestādēm saskaņotiem rīcības plāniem. Uzmanības lokā vajadzētu paturēt ne tikai tos vides jautājumus, kas attiecas tieši uz militārajiem objektiem, bet arī tos, kas saistās ar apkārtējo teritoriju sakopšanu, ar vietējo pašvaldību iniciatīvām un projektiem, ar sabiedrības un nevalstisko organizāciju vides aizsardzības aktivitātēm.

AM, NBS un AĪVA savos centienos uzlabot vides kvalitāti aktīvi jāsadarbojas ar nacionālajām un starptautiskajām vides aizsardzības organizācijām, valsts un nevalstiskajām organizācijām un aktīvistiem, gan pārņemot labāko ārzemju un pašmāju pieredzi, gan starptautiskā mērogā iepazīstinot ar Latvijā gūto pieredzi.

Darbības virzieni vides kvalitātes nodrošināšanas jomā ir:

1) vides pārvaldības sistēmas ieviešana

Vides pārvaldība nozīmē centienus lietderīgāk izmantot resursus un samazināt piesārņojumu, kas rodas dažādu procesu rezultātā. Praksē vides pārvaldība nozīmē, ka nepieciešams kontrolēt un samazināt ietekmi uz vidi, kā arī izmantot vidi saudzējošas tehnoloģijas. Ietekmi uz vidi atstāj notekūdeņi, atkritumi, izmeši u.tml. Viens no veidiem, kā nodarboties ar vides jautājumu kompleksu risināšanu, ir ieviest vides pārvaldības sistēmu. Vides pārvaldības sistēma aizsardzības sektorā jāievieš atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 14001, bet to nav nepieciešams sertificēt;

2) atkritumu apsaimniekošana

Bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu apsaimniekošanai un pasākumiem militārajos objektos vispirms jābūt vērstiem uz to savākšanu laikus un pareizu uzglabāšanu īpaši tam pielāgotās vietās saskaņā ar AM reglamentu AMR 200–2 “Bīstamo vielu glabāšana” un 2005.gadā AM apstiprināto NBS atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

atbilstoši NBS atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai, šie jautājumi jārisina kopā ar vides aizsardzības iestādēm, jo militāro objektu atkritumu saimniecības jomā stingri jāievēro vides aizsardzības jomu regulējošie normatīvie akti, kā arī jārūpējas par regulāru un plānveidīgu tehnoloģisko modernizāciju, tādējādi iespēju robežās nodrošinot atkritumu daudzuma samazināšanu un noslēgtu cirkulēšanu. Lai iekļautos valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, 2005. gadā jāuzsāk projekts – kompleksā pagaidu atkritumu uzglabāšanas konteineru laukuma (ekostacijas) izbūve NBS Nodrošinājuma pavēlniecības 3.reģionālā nodrošinājuma centra teritorijā (NP 3.RNC);

3)energoapgāde un enerģijas taupīšana

Enerģijas apgādes jomā sakarā ar Latvijas ierobežotajiem enerģētiskajiem resursiem uzsvars neapšaubāmi ir jāliek uz enerģijas taupīšanas programmu izstrādi valsts aizsardzības sfēras objektos un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu. Ir nepieciešams izstrādāt enerģijas patēriņa samazināšanas programmu.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

jāpanāk būtisks enerģijas patēriņa samazinājums aizsardzības sfēras objektos, kas ļautu ekonomiskāk izmantot aizsardzībai atvēlētos resursus un vienlaikus samazināt vides piesārņojumu, kas rodas no nekvalitatīva kurināmā un degvielas izmantošanas u.tml. Līdztekus regulārām plānotām taupības aktivitātēm un kampaņveida pasākumiem, jāveicina arī ēku un būvju siltumizolācijas uzlabošana, atjaunojamo enerģijas resursu plašāka izmantošana utt;

4)ūdensapgāde

Dzeramais ūdens

Aizsardzības objekti lielākoties ir izvietoti vecās un samērā nolietotās ēkās, tāpēc arī to ūdensapgādes iekārtas un cauruļvadi ir nolietoti, komunikācijas bieži vien ir novecojušas un sen neremontētas, vērojams liels un neracionāls ūdens patēriņš. Lai panāktu būtisku ūdens patēriņa samazinājumu (vismaz par 20–30%), nepieciešams izstrādāt ūdens patēriņa samazināšanas programmu. Ir jāsadarbojas ar vietējām pašvaldībām un valsts vides aizsardzības iestādēm.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

organizēt ūdens taupīšanas kampaņas, laikus veikt remontdarbus un profilakses pasākumus, izvērtēt iespējas plašāk izmantot ūdeni atkārtotā režīmā (it sevišķi automašīnu mazgātuvēs) utt.;

Notekūdeņi

Lai nodrošinātu notekūdeņu pareizu savākšanu no LR militārajiem objektiem un to pārstrādi un reciklēšanu, jācenšas izmantot jau esošās pašvaldību ūdens attīrīšanas iekārtas, ja tas nav iespējams, jānodrošina patstāvīgu attīrīšanas iekārtu būvniecība un ekspluatācija, līdztekus rūpējoties par to pienācīgu tehnisko apkopi un regulāru modernizāciju. Nepieciešams izstrādāt programmu notekūdeņu apsaimniekošanai.

NBS JS struktūrvienībām ir jānodrošina tehnisko notekūdeņu un kanalizācijas ūdeņu (bilžūdens) savākšana no kuģiem un to pārstrāde krastā izvietotās attīrīšanas iekārtās.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

ūdens patēriņa optimizēšana nodrošinātu gan gruntsūdeņu aizsardzību un saglabāšanu, gan vispārējo dabas resursu aizsardzību, gan zemes rekultivāciju. Līdz ar ūdens taupības kampaņām aktīvi jāizmanto tādas patēriņa samazināšanas metodes kā tehniski izmantojamā ūdens vairākkārtēja lietošana, ūdensapgādes sistēmu modernizācija un pienācīga tehniskā apkope, avāriju riska samazināšana u.c.;

5)augsnes un gruntsūdens piesārņojums

Garāžas, tehnikas novietnes, remontdarbnīcas un degvielas rezervuāri var pakāpeniski radīt ievērojamu gruntsūdens un augsnes piesārņojumu tuvākajā apkārtnē, ja netiek strikti ievērotas ekoloģiskās drošības prasības, sevišķi tad, ja šie objekti atrodas teritorijās ar biezu gruntsūdens slāni vai mitrzemēs. Pētījumi liecina, ka šādu objektu tuvumā ar laiku rodas degvielas vai šķidrā kurināmā noplūdes, kas savukārt apdraud augsni un gruntsūdeņus. Ja šādas noplūdes tiek konstatētas, bruņoto spēku vienībām un militāro objektu administrācijai ir jābūt gatavai adekvāti reaģēt. Lai augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma nepieļaušanas sistēma LR militārajos objektos būtu efektīva un laikus organizēta, tiek veidots monitoringa tīkls.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

bruņotajiem spēkiem jāsadarbojas ar vides aizsardzības iestādēm, lai izvēlētos adekvātus vides kvalitātes saglabāšanas un uzlabošanas līdzekļus, minimizētu gruntsūdeņu piesārņojuma risku, paaugstinātu augsnes attīrīšanas sistēmu efektivitāti, regulāri veiktu militāro objektu vides stāvokļa analīzi un monitoringu, kā arī laikus veiktu jebkuras militārās vai saimnieciskās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu.

Liela nozīme gruntsūdeņu aizsardzībā ir arī naftas produktu un citu šķidro atkritumu pareizai savākšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un pārstrādei. Lai novērstu avāriju risku un mazinātu degvielas un šķidrā kurināmā nelietderīgas un videi kaitīgas noplūdes, īpaša uzmanība jāpievērš degvielas un šķidrā kurināmā uzglabāšanas apstākļiem, rūpējoties par tvertņu hermētiskumu un to izolācijas drošību, kā arī maksimāli automatizējot un datorizējot degvielas un citu šķidro materiālu transportēšanas, uzglabāšanas un izsniegšanas vadības sistēmas. Pietiekama uzmanība jāvelta notekūdeņu sistēmu modernizācijai un bīstamo komponentu un piemaisījumu neitralizācijai. Jāattīsta arī piesārņojuma savākšanas un attīrīšanas struktūras un jāiegādājas atbilstošas tehniskās iekārtas un instrumenti;

6)ekoloģiskā plānošana un būvniecība

Projektēšanas un būvniecības procesa kompleksam jāaptver viss priekšnoteikumu spektrs no konkrēto ēku un teritoriju plānojuma, energoapgādes un atkritumu savākšanas un uzglabāšanas līdz atsevišķu būvniecības materiālu otrreizējai izmantošanai. Militāro objektu būvniecības un celtniecības procesā jāliek uzsvars uz ekoloģiskajām prasībām, atbilstošu materiālu un tehnoloģiju izvēli, kā arī enerģijas un siltuma taupības nodrošinājumu jaunceļamajās un remontējamajās ēkās un būvēs.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

Valsts aizsardzības iestādes var sekmēt vides kvalitātes paaugstināšanu, izvēloties atbilstoši esošajām finanšu un tehnoloģiskajām iespējām vismodernākās un videi nekaitīgākās konstrukcijas, pēc iespējas 'tīrākas' tehnoloģijas un videi draudzīgus materiālus;

7)rīcība noplūdes gadījumā

Rīcība noplūdes gadījumos jāiestrādā reglamentos, kā arī piesārņojuma izplatīšanās novēršanas plānos, kuri paredz bruņoto spēku vienību, bet vajadzības gadījumā arī attiecīgo speciālo (civilo) dienestu aktīvu iesaistīšanu piesārņojuma seku likvidācijas un attīrīšanas pasākumos LR militārajos objektos. Šiem plāniemjāparedz arī bruņoto spēku vienību darbība ārpus tiešajām dislokācijas vietām, sniedzot nepieciešamo palīdzību pašvaldībām un civilajām organizācijām;

8)potenciāli piesārņoto vietu monitorings

LR militārajos objektos ir jānodrošina regulārs potenciāli piesārņoto vietu monitorings, kas palīdzētu laikus identificēt augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma līmeni un virzību.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

LR militārajos objektos notiek esošā piesārņojuma likvidēšana, gruntsūdeņu aizsardzība un bīstamo atkritumu depozītu neitralizācija;

9)gaisa piesārņojuma samazināšana

Gaisa piesārņojuma novēršanas jomā ir jāņem vērā apstāklis, ka galvenie gaisa piesārņojuma avoti ir siltumizolācijas režīma pārkāpumi un bojājumi, nekvalitatīva kurināmā un degvielas izmantošana, tehnikas un autotransporta līdzekļu izplūdes gāzes, gaisa un jūras transportlīdzekļu nepareiza ekspluatācija u.c.

Protams, aizsardzības sfēras objekti un bruņoto spēku vienības savā darbībā rada tikai mazu daļu no kopējā gaisa piesārņojuma valstī, tomēr laikus jāņem vērā arī nepieciešamība maksimāli samazināt gaisa piesārņojumu, kas rodas militārajos objektos un no militārajiem transporta līdzekļiem. Jāturpina izmantot dažādus risinājumus – aizsardzības objektu pieslēgšana pie pašvaldību centralizētajām siltumapgādes sistēmām, videi draudzīgu autonomo apkures sistēmu un enerģijas avotu uzstādīšana un modernizācija, videi draudzīgas, lai arī dārgākas, degvielas un kurināmā izvēle u.tml.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

šī problēma jārisina kontekstā ar galveno gaisa piesārņojuma avotu neitralizāciju, proti, jāizmanto videi draudzīgas tehnoloģijas un ekoloģiski tīra degviela, kā arī iespēju robežās jāmazina ozona slāni noārdošo ķīmisko vielu lietošana militārajā sfērā, jānovērš siltumizolācijas režīma pārkāpumi un bojājumi, jāsamazina nekvalitatīva kurināmā un degvielas izmantošana, izplūdes gāzu daudzums no tehnikas un autotransporta līdzekļiem u.c. Maksimāli plaši jāizmanto pašvaldību kolektīvās siltumapgādes sistēmas, pieslēdzot tām militāros objektus un celtnes;

10)trokšņa samazināšana

Šaušanas treniņu radītais troksnis šautuvju un poligonu tuvumā var radīt problēmas. Tās var risināt, ieviešot un plaši izmantojot trokšņa dabiskos slāpētājus (kokus, krūmājus un speciālas sienas) vai veicot citus trokšņa mazināšanas pasākumus (samazinot šaušanas nodarbību skaitu naktīs un brīvdienās, ierobežojot ieroču kalibru u.tml.), kā arī izmantojot Norvēģijas bruņoto spēku dāvināto datorprogrammu Ādažu poligona radītā trokšņa līmeņa prognozēšanai un kontrolēšanai.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

militārās apmācības jāorganizē tikai poligonu teritorijā, bet, ja tas nav iespējams, jādara viss, lai samazinātu trokšņa līmeni nodarbību laikā. Nodarbības laikus jāsaskaņo ar vietējām pašvaldībām un laikus jābrīdina mācību rajona tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji;

11)dabas aizsardzība

Bieži vien tieši militārajiem nolūkiem izmantotā zeme ir vieta, kurā sev mājvietu ir radušas retas un īpaši aizsargājamas dzīvnieku, putnu, rāpuļu un augu sugas. AM un NBS vadībai sadarbībā ar Vides ministriju, kā arī pašvaldību vides aizsardzības iestādēm jāizstrādā optimāls militārās darbības modelis, kas veicinātu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanu.

Jāizstrādā militāro objektu teritoriju rekultivācijas un dabas aizsardzības plāni. LR militāro objektu teritoriju un poligonu vadības plānosjāparedz speciāla sadaļa par dabas aizsardzības pasākumu organizēšanas kārtību. Šie noteikumi precīzi jāievēro nodarbību, kā arī militāro mācību un citu militāro aktivitāšu laikā.

Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, Eiropas Komisijā iesniedza vides ministra apstiprināto ES nozīmes potenciālo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla “Natura 2000” sarakstu. Viena no pieteiktajām teritorijām, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļanoteikumiem Nr.265 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 23.februāranoteikumos Nr.69 “Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem””, ir Ādažu aizsargājamais ainavu apvidus. Tas aptver lielāko daļu no Ādažu militārā poligona teritorijas, jo militāro aktivitāšu rezultātā izveidojušies Latvijas apstākļos reti sastopami biotopi – ievērojamas virsāju platības un klaji vai vāji apauguši smiltāji. Arī poligona teritorijā esošais dabas liegums „Lieluikas un Mazuikas ezeri”, kas izveidots un apstiprināts ar MK 1999.gada 15. jūnijanoteikumiem Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem”, ietilpst Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū.

Dabas liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns2002.-2007.gadam. Liegumā un tā tuvumā būtiskas militāras darbības nenotiek.

Jācenšas sasniegt šādus mērķus:

bruņotajiem spēkiem jāiesaistās arī dabas aizsardzības pasākumos, rūpējoties gan par bioloģiskās daudzveidības un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību un saglabāšanu, gan par spēkā esošo dabas aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktukonsekventu ievērošanu nodarbību un mācību laikā, gan par savu teritoriju ekosistēmu aizsardzību.

Iespēju robežās jārūpējas arī par ainavu saglabāšanu un jāpaplašina militāro objektu publiskā pieejamība, dodot vietējiem iedzīvotājiem un plašai sabiedrībai lielākas iespējas apmeklēt šīs teritorijas (piemēram, sporta un atpūtas vajadzībām u.tml.), kad tās nav nepieciešamas militāriem nolūkiem;

12) piesārņojuma kontrole jūrā un piesārņoto ūdeņu apsaimniekošana

Ar LR MK 2004.gada 31.martarīkojumuNr. 190 „Par Nacionālo gatavības plānunaftas piesārņojuma gadījumiem jūrā” ir apstiprināts Latvijas Nacionālais gatavības plānsnaftas produktu piesārņojuma gadījumiem jūrā. Par plānaizpildi atbildīgā institūcija ir JS KAD. Pamatojoties uz iepriekš minēto, 2004.gada 23.decembrīNBS komandieris apstiprināja JS operatīvās darbības plānuneparedzēta naftas piesārņojuma gadījumā atklātā jūrā un MRCC komitejas nolikumu. KAD atbilstoši savai kompetencei kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie aktiun starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību, kā arī nodrošina un koordinē piesārņojuma likvidācijas darbus jūrā.

Tā kā Latvija ir pievienojusies 1973. gada 2. novembraStarptautiskās Jūrniecības organizācijas Konvencijai par piesārņošanas novēršanu no kuģiem, tad arī NBS JS kara kuģi un kara flotes palīgkuģi ievēro šajos dokumentos noteiktās prasības. NBS speciāli norīkotas amatpersonas slēdz līgumusar juridiskām personām, kas veic kuģu radīto atkritumu un naftas produktu savākšanu un utilizāciju.

Īpaši svarīgs JS uzdevumu ir Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības konvencijas un tās rekomendāciju11–13 izpilde. Uz šo konvenciju balstās LR Nacionālais gatavības plānsnaftas piesārņojuma gadījumiem jūrā.

HELCOM rekomendācija11–13 ir reglamentējošs dokuments, kuru iesaka Helsinku konvencijas līgumslēdzēju pušu valdībām, laipilnveidotu nacionālo rīcībspēju, reaģējot uz naftas un citu kaitīgo vielu izplūdes gadījumiem. Izstrādājot nacionālos avārijas seku likvidācijas plānus, jācenšas attīstīt avārijas dienestu rīcībspēju, lai spētu:

• nodrošinot naftas un citu kaitīgo vielu izplūdes jūrā seku novēršanu:
• uzturēt gatavību pirmās reaģēšanas vienībām atstāt savu bāzi divu stundu laikā pēc avārijas signāla saņemšanas;
• sasniegt jebkuru attiecīgās valsts pārziņā esošā reģiona iespējamo izplūdes vietu sešu stundu laikā no signāla saņemšanas brīža;
• nodrošināt labi organizētu, atbilstošu un nozīmīgu reaģēšanas pasākumu veikšanu izplūdes vietā, cik ātri vien iespējams, parasti nepārsniedzot divpadsmit stundas,
• reaģēt uz lielākām naftas izplūdēm:
• laika periodā, kas parasti nepārsniedz divas dienas, likvidējot piesārņojuma sekas jūrā ar mehānisko savākšanas ierīču palīdzību;
• divdesmit četru stundu laikā pēc precīzas informācijas saņemšanas par izplūdes apjomu nodrošināt pietiekamas un piemērotas uzglabāšanas iespējas savāktajai vai apstrādātajai naftai,
• izmantot piemērotus pretpasākumus, reaģēt uz kaitīgo vielu, kas nav nafta, izplūdi:
• ievērot Helsinku komisijas Rokasgrāmatas par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidēšanā III sējuma noteikumus;
• veikt nepieciešamos pasākumus, lai periodā, kas parasti nepārsniedz divas dienas, jūrā savāktu peldošas ķīmiskas vielas ar ievērojamu saglabāšanās laiku, izmantojot piemērotas mehāniskās savākšanas ierīces;
• veltīt visas pūles pētniecībai un attīstības veicināšanai, lai radītu piemērotas tehnoloģijas vai metodes nogrimušu ķīmisko vielu savākšanai no jūras dibena, ja tām ir ilgs saglabāšanās laiks un tās neuzrāda šķīšanas tendences,
• turpināt avāriju seku likvidēšanas dienestu pilnveidošanu un uzlabošanu;

13) kultūrvēsturiskais mantojums

Kultūras, arheoloģijas, vēstures un citu nozīmīgu objektu aizsardzības jomā, ja tie atrodas LR valsts aizsardzības objektu teritorijā vai kā citādi ir militāro iestāžu darbības vai atbildības sfērā, rūpīgi jāizvērtē optimālais modelis, kā arī finanšu līdzekļu piesaistes iespējamība kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

Rīcības programma
I. Normatīvās bāzes attīstīšana

Lai attīstītu nepieciešamo normatīvo bāzi vides aizsardzības jautājumu risināšanai valsts aizsardzības jomā, AM un NBS ir jāpiemēro Latvijā spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē vides aizsardzības jautājumus, un ir jāturpina darbs pie konkrētu vides aizsardzības reglamentu izstrādes. Nepieciešams sagatavot arī dažus specifiskus, tikai uz NBS attiecināmus normatīvos aktus.

Šajā nolūkā nepieciešams izstrādāt šādus normatīvos aktus:

aizsardzības ministra vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera konkrēto pavēļu u.c. reglamentējošo dokumentu izstrāde padotajām struktūrvienībām par vides aizsardzības organizāciju valsts aizsardzības sfērā. Šajā virzienā prioritāri ir reglamenti:

• videi draudzīgu iepirkumu veikšana–2005.gads,
• kultūrvēsturisko objektu aizsardzība militārajos objektos–2006.gads;

grozījumi reglamentos:

• AMR 200–3 „Vides aizsardzības pasākumu organizācija taktisko mācību laikā”–2005.gads,
• AMR 200–4 „Reto un apdraudēto augu un dzīvnieku sugu un citu dabas vērtību aizsardzība Ādažu poligonā”– 2005.gads;

īpaši aizsargājamā Ādažu ainavu apvidus individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi jāizstrādā līdz 2006.gadam;

jānodrošina šādu programmu izstrāde:

• līdz 2006.gadam– notekūdeņu apsaimniekošanai,
• līdz 2007.gadam– ūdens un enerģijas patēriņa samazināšanai.

II. Vides pārvaldības sistēma

Jāizstrādā vides pārvaldības sistēma, kas ietilptu bruņoto spēku tradicionālajā vadības sistēmā, lai visos bruņoto spēku līmeņos veiktu vides aizsardzības darba virzīšanu, uzraudzību un paškontroli. Vides pārvaldības sistēma ir jāizstrādā atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 14 001, neveicot sistēmas sertifikāciju.

Daudzi vides pārvaldības sistēmas elementi un pamatprincipi aizsardzības sistēmā jau sekmīgi darbojas. Taču ir nepieciešams pakāpeniski izvērtēt aizsardzības sistēmas atbilstību ISO 14 001 un uzsākt tā ieviešanu visos objektos. Vides pārvaldības sistēmas ieviešana tiks uzsākta NBS NP 3.RNC, jo Ādažu poligonam jau ir izstrādāts vides pārvaldības plāns, kurā ir apkopota informācija par bruņoto spēku ietekmi uz vidi. Šī informācija atvieglos sistēmas ieviešanu.

Termiņš– 2006.gads.

III. Militāro vides aizsardzības struktūru attīstīšana

Jāievieš vides aizsardzības speciālistu štata vietas un jānokomplektē tās ar personālsastāvu Spēku veidu štābos, NBS NP un katrā RNC.

Termiņš – 2006.gads.

Atbildīgās iestādes - AM, NBS štābs un NBS NP.

IV. Sadarbība ar valsts un pašvaldību vides aizsardzības iestādēm un vietējām pašvaldībām

Pamatojoties uz 2001.gada starpministriju - Aizsardzības ministrijas un Vides ministrijas - līgumu, jānodrošina cieša un konstruktīva Latvijas militāro struktūru sadarbība ar visu līmeņu valsts un pašvaldību vides aizsardzības iestādēm un amatpersonām.

Jācenšas iesaistīt dažādu līmeņu vides aizsardzības iestādes praktiskā projektu realizācijā par vides sakopšanas jautājumiem LR militārajos objektos, gan organizējot regulāru sadarbību, gan veidojot kopīgus projektus. Šis darbs ir jādara pastāvīgi. Atbildīgās iestādes - AM un AĪVA. Atsevišķos projektos - arī NBS štābs un vienības.

V. Militārpersonu vides izglītība un speciālistu apmācība

Šajā jomā galvenais mērķis ir pilnveidot NBS militāro vides speciālistu izglītības sistēmu, ieviest ar vides aizsardzību saistītus mācību priekšmetus visu līmeņu Latvijas militārpersonu apmācību plānos, tā nodrošinot Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus ar nepieciešamo skaitu labi sagatavotu vides speciālistu, kā arī izglītojot vides jautājumos jau esošās Nacionālo bruņoto spēku militārpersonas un darbiniekus.

2002.gadā tika veikts pētījums „Latvijas Republikas militārpersonu vides izglītības un apmācības sistēmas izveides pamatprincipi un ieviešanas mehānisms Nacionālajos bruņotajos spēkos un Nacionālajā aizsardzības akadēmijā”. Turpmāk jāveic detalizētāks darbs, lai nodrošinātu kvalitatīvu vides izglītības jautājumu tālāku risinājumu atbilstoši NATO ieteikumiem.

Tas būtu īstenojams:

• pilnveidojot jau esošo vides izglītības sistēmu;
• padziļinot un saturiski bagātinot esošo kursu pieredzi;
• organizējot tālmācības kursus;
• iesaistoties starptautiskajās aktivitātēs.

Jānosaka atbildības sadale apmācības jomā starp AM, NBS štābu un

Mācību vadības pavēlniecību (MVP), kā arī jāveic ikgadēja mācību procesa, struktūras un kalendāro plānusaskaņošana. Minētos pasākumus jāīsteno līdz 2006.gada beigām. Atbildīgās iestādes - AM, NBS štābs un MVP.

1. Vides aizsardzības mācību programmu pilnveidošana un jaunu mācību metožu, kā arī kursu izstrāde, veicot šādus pasākumus:

• piemērojot labāko pasaules pieredzi Latvijas apstākļiem un mācību programmu, metožu un kursu izstrādē iesaistot NBS instruktorus un Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) pasniedzējus;
• sagatavojot nepieciešamos mācību līdzekļus (mācību grāmatas un audiovizuālos palīglīdzekļus);
• apmācot pasniedzējus un instruktorus (arī ārvalstīs).

Atbildīgās iestādes - NBS štābs un MVP.

2. Ar vidi saistīto mācību priekšmetu ieviešana militārās tālmācības plānos. Lai to veiktu, ir jāizstrādā tālmācības programmas, jāizveido nepieciešamā materiālā bāze, jāapmāca pasniedzēji un instruktori, lai jau 2005.gadā varētu  uzsākt mācības. Par šī uzdevuma izpildi atbild NBS štābs un MVP.

3. Vides aizsardzības mācību plānuregulāra atjaunošana un modernizācija, kuru var panākt, nodrošinot militārā personāla un pasniedzēju regulāru piedalīšanos starptautiskos mācību pasākumos un kursos par vides aizsardzību valsts aizsardzības sfērā.

Minētais uzdevums ir jāveic pastāvīgi, atbildīgās iestādes - NBS štābs un MVP. AM un NBS turpina organizētstarptautisko semināru “Jūras spēki un to loma jūras vides aizsardzībā”.

VI. Militāro objektu vides pārvaldes plānu izstrāde

Lai izstrādātu NBS atsevišķo vienību un militāro mācību iestāžu rīcībā esošo militāro objektu vides pārvaldības plānus, ir jāievēro nosacījumi, kas saistīti ar NBS attīstības plāniem.

Pamatojoties uz turpmāko nepieciešamību attīstīt NBS NP 2. RNC (bāzi Lielvārdē), tuvākajā laikā nepieciešams uzsākt detalizētu izpēti un izstrādāt bāzes vides pārvaldības plānu. 2005.gadā ir jāuzsāk izpētes darbi bāzē, piesaistot vietējos un ārvalstu ekspertus, kā arī jāapkopo un jāpublicē pētījumu rezultāti. Jāturpina darbs pie Ādažu poligona vides pārvaldības plānaieviešanas.

Jāveic detalizēti pētījumi pārējos LR militārajos objektos, īpašu uzmanību veltot poligoniem, kuros tiek organizētas militārās mācības. Ir jāapkopo informācija un jāsagatavo Vides pārvaldības plānaprojekts katram konkrētajam objektam, par pamatu ņemot pilotprojektu „Vides pārvaldības plānsĀdažu militārajā bāzē”.

Šie uzdevumi AĪVA sadarbībā ar AM un NBS štābu, nepieciešamības gadījumā piesaistot Vides ministrijas vides ekspertus, ir jāveic laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam.

VII. Sabiedrības iesaistīšana

Lai nodrošinātu plašu sabiedrības atbalstu NBS darbībai vides aizsardzības jautājumu risināšanā un lai veicinātu sabiedrības iesaistīšanu un līdzdalību vides jautājumu risināšanā militārajā sfērā, ir nepieciešams laikus un regulāri informēt sabiedrību par NBS veiktajiem vides aizsardzības pasākumiem vides piesārņojuma novēršanas un piesārņoto teritoriju attīrīšanas jautājumu risināšanā. Veicamie pasākumi ir šādi:

• sabiedrības informēšana par sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas gaitu;
• laicīga sabiedrības informēšana par bruņoto spēku veiktajiem pasākumiem vides piesārņojuma samazināšanā NBS daļu dislokāciju vietās un taktisko mācību laikā;
• informēšana par līdzdalību tehnogēno avāriju seku likvidācijā un dabas piesārņojuma samazināšanā ārpus NBS daļu dislokāciju vietām un taktisko mācību poligoniem;
• informēšana par nelaimes gadījumiem un avārijām, kuru dēļ ir nodarīts kaitējums dabai NBS vienību dislokāciju vietās un taktisko mācību laikā, un par veiktajiem vai plānotajiem avārijas seku likvidācijas pasākumiem.

Minētie informatīvie pasākumi jāveic pastāvīgi, un par tiem atbild AM un NBS preses dienesti.

VIII. Sadarbība ar NATO

NATO CCMS (Committee on the Challenges of Modern Society) strādā pie atsevišķiem apkārtējās vides aizsardzības pilotprojektiem militārajās bāzēs un poligonos, kā arī pārzina vides pārvaldības sistēmas specifiku. AM, AĪVA un NBS pārstāvji regulāri piedalās komitejas organizētajos pasākumos, kā arī dažādās ar vides aizsardzību saistītās NATO darba grupās.

Latvijai kā jaunajai NATO dalībvalstij aktīvi jāstrādā, arī lai atbalstītu valstis ar līdzīgu pagātnes pieredzi, t.i., bijušās PSRS valstis (piemēram, Ukrainu un Gruziju), kuras izteikušas vēlmi iestāties Aliansē.

IX. Sadarbība ar Eiropas Savienību

Vides aizsardzība ir kļuvusi par vienu no ilglaicīgām ES prioritātēm. ES ir izveidojusi programmu LIFE, kuras mērķis ir finansiāli atbalstīt vides un dabas aizsardzības projektus.Aizsardzības sektora vides speciālistiem ir nepieciešams izmantot iespējas, kuras sniedz programma, lai iegūtu papildus finanšu resursus vides aizsardzības pasākumu īstenošanai bruņoto spēku teritorijās.

JS, izmantojot Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra tehniskās un intelektuālās spējas, jāturpina sadarbība ar ES Monitoringa un informācijas centru, izmantojot ārkārtas situāciju sakaru un informācijas sistēmu (CESIS).

Saskaņā ar Baltijas jūras vides aizsardzības konvenciju (HELCOM) un citiem starptautiskiem sadarbības līgumiemJS jāturpina dalība Ātrās reaģēšanas darba grupā (HELCOM Response) un ikgadējās starptautiskajās naftas avāriju seku jūrā likvidēšanas mācībās BALEX DELTA.

Pirmkārt, NBS un JS iespēju robežās jāpiedalās LIFE projektā „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā”. Projektu realizē līdz 2009.gada decembrim.

Otrkārt, ir jāsagatavo projekts iesniegšanai Eiropas Komisijā par Ādažu aizsargājamo ainavu apvidu.Termiņš projekta iesniegšanai – 2005.gada 30.septembris, termiņš projekta īstenošanai – 2007. līdz 2012.gads. Atbildīgās iestādes - AM, NBS štābs, JS un AĪVA.

Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku rīcības plāns vides aizsardzībā

Lai sekmīgi īstenotu stratēģijā izvirzītos mērķus un uzdevumus, tiek piedāvāts AM un NBS vides aizsardzības stratēģijas rīcības plāns (skat.1.tabulu). Šajā rīcības plānā ir minēti konkrēti pasākumi, kā arī laiks un par pasākuma realizāciju atbildīgā struktūra. Pasākumu realizācijai ir ieplānoti finanšu līdzekļi.

1.tabula. AM un NBS vides aizsardzības stratēģijas rīcības plāns

• normatīvo aktubāzes papildināšana,
• vides pārvaldības sistēmas pilnveidošana atbilstoši ISO 14 001,
• finanšu resursu izvērtēšana un pareiza sadale,
• vides izglītības sistēmas sakārtošana, arī labākās pasaules pieredzes (know–how) pārņemšana,
• piesārņojuma kontrole un monitorings gan uz sauszemes, gan jūrā.

II. Ilgtermiņa pasākumi

Nākotnes skatījums

Gan AM un NBS Vides aizsardzības stratēģijas, gan NBS Rīcības plānamērķis ir sasniegt šādus rezultātus:

• ir ieviesta ISO 14 001 standartam atbilstoša vides pārvaldības sistēma;
• Latvijas valsts aizsardzības struktūrām ir cieša un konstruktīva sadarbība ar visu līmeņu vides aizsardzības iestādēm un amatpersonām;
• NBS visos komandķēdes līmeņos ir nepieciešamais skaits labi izglītotu un apmācītu speciālistu, kuri aktīvi risina vides aizsardzības jautājumus militārajā sfērā;
• visas Latvijas militārpersonas un tās civilpersonas, kuras darbojas AM pakļautajās struktūrvienībās, ir apmācītas vides aizsardzības jautājumos, un viņām ir labas un vispusīgas zināšanas par vides drošības prasībām;
• militārpersonas un civilpersonas, kuras darbojas AM un tās padotībā esošajās iestādēs, savus pienākumus pilda apzinīgi un pareizi izprot vides aizsardzības nepieciešamību;
• NBS vienības, militārie objekti un militārās mācību iestādes darbojas saskaņā ar savu dislokācijas vietu teritoriālajiem vides pārvaldes plāniem.

III. Finanšu līdzekļi

Vides aizsardzības pasākumu īstenošanu aizsardzības sistēmā sekmē kopš 2002.gada pieejamie finanšu līdzekļi – valsts budžets. Aizsardzības sektors, sagatavojot vides aizsardzībai nepieciešamā finansējuma projektu, pamatojas uz NBS attīstības plāniem.

Lai nodrošinātu JS uzticētos pienākumus un Nacionālā plānaizpildi atbilstoši starptautiskajos līgumosietvertajiem kritērijiem (1990.gada Starptautiskajā konvencijā par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC konvencija) un Helsinku konvencijā), sekmīgi veiktu avārijas seku likvidācijas operācijas un vadītu mācības, nepieciešams iegādāties specializēto vides aizsardzības kuģi.

Lai īstenotu stratēģijas sekmīgu ieviešanu, tiek paredzēti ievērojami finanšu līdzekļi NBS, JS un arī AĪVA budžetā. Finanšu līdzekļi ir paredzēti piesārņoto teritoriju izpētei, sanācijai, monitoringa veikšanai, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanai, vides pārvaldības sistēmas ieviešanai, militārpersonu izglītošanai un vides aizsardzības pasākumu organizēšanai jūrā.

To apmēra prognoze ir parādīta 2. tabulā.

 2.tabula. Plānotais finansējums latos vides aizsardzības pasākumu realizācijai

AM un NBS vides aizsardzības stratēģijas īstenošanas gaitā tiks precizēta plānoto un prioritāro uzdevumu izpildes sasaiste ar finanšu resursiem nākamajam periodam.