Aizsardzības ministrijas budžeta paskaidrojuma raksts pirmo reizi tika sagatavots 1999.budžeta gadam pēc aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska norādījuma. Budžeta paskaidrojuma raksta mērķis ir nodrošināt Saeimas deputātiem, valdības pārstāvjiem, žurnālistiem un citiem interesentiem iespējami plašu pārskatu par aizsardzības finansējumu.

2004.gads būs pēc kārtas otrais, kad saskaņā ar Valsts aizsardzības finansēšanas likumu valsts aizsardzībai vajadzētu atvēlēt 2% no IKP. Ņemot vērā, ka aizsardzības finansējums ir fiksēts attiecībā pret IKP, aizsardzības pasākumiem pieejamais finansējuma pieaugums 2004.gadā ir atkarīgs no IKP pieauguma. Bez tam Aizsardzības ministrija ik gadus veic nozīmīgu resursu izlietojuma optimizāciju, izmantojot iekšējo resursu izlietojuma efektivitātes paaugstināšanu, un pozitīvo iespaidu, ko rada NBS struktūras attīstība un darbības specializācija, kā arī piedalīšanās kopējos NATO (t.sk. Baltijas valstu) projektos.

2004.gadā, noslēdzoties Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās protokolu ratifikācijas procesam NATO valstīs, Latvija kļūs par NATO dalībvalsti. Prāgas samits par galvenajiem NATO attīstības virzieniem noteica cīņu pret terorismu, masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošanu un NATO spēku gatavību doties uz jebkuru vietu, kur tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu aizsardzību pret visu veidu draudiem.

Latvijas aizsardzības sistēmas vidējā termiņa attīstība ir noteikta saskaņā ar 2003.gadā izstrādātajiem un apstiprinātajiem plāniem. Aizsardzības ministra noteiktās vadlīnijas 2004.gada valsts aizsardzības sistēmas attīstībai un budžeta plānošanai nosaka nozīmīgākos uzdevumus, kas jārealizē 2004.gadā:

Pabeigt Reformu ieviešanas plāna dalībai NATO (Reformu plāns) aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildi un plānot atbilstošu turpmāko attīstību.

Ieviest NBS jaunās struktūras elementus un uzsākt atbilstošu bruņojuma sistēmu iegādi.

Turpināt ieviest AM un NBS personāla karjeras plānošanas sistēmu un uzlabot apmācību sistēmu. Nodrošināt sociālās garantijas un profesionālā dienesta karavīru atalgojuma reformu.

Nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku vienību gatavību piedalīties starptautiskās operācijās, attīstot spējas nosūtīt un uzturēt operācijās šīs vienības.

Turpināt Baltijas valstu sadarbību un izskatīt papildus iespējas, lai nodrošinātu bruņoto spēku vienību attīstīšanu, sagatavošanu, izvēršanu un atbalsta nodrošināšanu NATO vadītajās operācijās.

Turpināt NBS savietojamību visās jomās saskaņā ar NATO Standartizācijas līgumiem.

Daļa no valsts budžeta programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" atvēlētā finansējuma tiek administrēta ārpus Aizsardzības ministrijas budžeta.