Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi paskaidrojuma rakstu 2005.gada budžetam, kas tika apstiprināts 2004.gada 11.decembrī Ministru kabineta sēdē.

 
2004.gada 29.martā Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Latvijai šī dalība kolektīvās aizsardzības sistēmā nozīmē sākumu kvalitatīvi jaunai bruņoto spēku attīstībai. Latvijas aizsardzības sistēmas galvenajam mērķim valsts neatkarības garantēšanai, klāt nācis ne mazāk atbildīgs un sarežģīts uzdevums – dalība Ziemeļatlantijas līgumu organizācijas kolektīvās aizsardzības sistēmā. 2005.gadā jāsāk NATO Spēku attīstības mērķu izpilde, kas nodrošinās noteiktu militāro spēju attīstību un tādejādi tiks palielinātas arī alianses kopējās militārās spējas. Tiks turpināta NBS attīstība, ieskaitot NBS jaunās struktūras ieviešanu un pārejas veikšanu no obligātā militārā dienesta uz profesionālo militāro dienestu, kas jāpabeidz līdz 2006.gada beigām. Liela uzmanība tiks veltīta Latvijas vienību pilnvērtīgai dalībai starptautiskajās operācijās.

Saskaņā ar valsts aizsardzības pamatprincipiem galvenie Latvijas aizsardzības sistēmas attīstības virzieni 2005. gadā ir sekojoši:

NBS jaunās struktūras ieviešana un attīstība ar mērķi sasniegt brigādes līmeņa NBS struktūru.

Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācija, kas iekļauj rekrutēšanas sistēmas un karavīru sociālo garantiju attīstību, apmācību, bruņojuma un aprīkojuma nodrošināšanu un pilnveidošanu.

Bruņoto spēku vienību sagatavošana dalībai starptautiskajās operācijās, attīstot vienību izvēršanas, uzturēšanas un efektīvas kaujas spējas.

NATO uzdevumu par Alianses militārajām spējām (Force Goals) un Standartizācijas līgumu (Standartization Agreement) ieviešana, īpašu uzmanību pievēršot vadības un kontroles sistēmas modernizēšanai, sakaru un informācijas sistēmas attīstībai, gaisa telpas novērošanai un kontrolei, nodrošinājuma un apgādes sistēmām.

Ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta spēju attīstība saskaņā ar NATO noteiktajām procedūrām un standartiem.

NATO Krīzes reaģēšanas sistēmas (Crises Response System) prasību ieviešana aizsardzības sistēmas krīzes gatavības nodrošināšanai.

Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku personāla karjeras plānošanas un apmācību sistēmas ieviešana.

Aizsardzības infrastruktūras attīstība saskaņā ar vienoto infrastruktūras plānu.

Daļa no valsts budžeta programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" atvēlētā finansējuma tiek administrēta ārpus Aizsardzības ministrijas budžeta. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka NATO 2004.gadā ir precizējusi aizsardzības definīciju, paredzot, ka paramilitārajām struktūrām, tādām kā Robežsardze, Latvijas bankas apsardzes vienības u.c., jāspēj piedalīties starptautiskajās operācijās. Līdz ar to Latvijai būs jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu NATO kritērijus.

Par būtisku jaunu Aizsardzības ministrijas darba virzienu ir kļuvusi dalība Eiropas Savienības Kopējās Drošības un Aizsardzības politikas veidošanā. Latvija piedalās Eiropas Aizsardzības aģentūras Satelīta centra un citu institūciju darbā.