Situācijā, kad ir mainījušies draudu avoti un drošības izaicinājumi kopumā, svarīga ir stratēģiskās partnerības attīstīšana dažādu starptautisko organizāciju starpā. Tādā veidā tiek sekmēta efektīvāka krīžu risināšana. NATO un Eiropas Savienības (turpmāk – ES) sadarbības attīstība ir balstīta uz minētajiem apsvērumiem, kopīgi sadarbojoties bruņotu konfliktu risināšanā un to novēršanā gan Eiropā, gan ārpus tās.

NATO un ES sadarbība krīžu risināšanā šobrīd ir balstīta uz 2002. gada beigās parakstītās „NATO un Eiropas Savienības deklarācijas par Eiropas drošības un aizsardzības politiku”, kuru papildināja „Berlīne pluss” vienošanās. Šī vienošanās nosaka abu organizāciju sadarbības formātu militāro krīžu noregulēšanā un iekļauj trīs svarīgus šīs sadarbības elementus:

(i.) ES tiek nodrošina pieeja NATO operāciju plānošanas resursiem,

(ii.) nepieciešamības gadījumā ES var izmantot NATO Eiropas virspavēlniecību ES operāciju vadībai

(iii.) NATO resursus ES operāciju veikšanai.

Balstoties uz „Berlīne pluss” vienošanās, tika uzsākta ES militārā operācija Bosnijā un Hercegovinā – Althea.

Bez „Berlīnes pluss” vienošanās pastāv vēl citi mehānismi, kas regulē NATO un ES sadarbību. Piemēram, NATO un ES spēju grupa ļauj apmainīties ar informāciju par abu organizāciju militāro spēju attīstības iniciatīvām. Aktīvi tiek izmantotas neformālās tikšanās starp abu organizāciju ekspertiem. Šīs tikšanās tiek organizētas uz ad hoc bāzes un to laikā netiek pieņemti formālie lēmumi par turpmāko rīcību, bet tās ir labs formāts abu organizāciju rīcības saskaņošanai, ja NATO un ES valstis nespēj panākt kompromisu.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju operāciju rajonos, arvien vairāk tiek aktualizētas diskusijas par nepieciešamību krīzes rajonos līdzās militārajiem resursiem iesaistīt arī civilos. Šāda rīcība nodrošinātu visaptverošu iesaisti krīzes skartā reģiona drošības situācijas uzlabošanā un vietējās varas spēju attīstīšanā. Visaptverošas pieejas attīstīšana tiešā veidā skar arī NATO un ES attiecības, jo abas organizācijas ar saviem resursiem šobrīd ir iesaistījušās vienā un tajā pašā operācijas rajonā – Afganistānā un Kosovā, kur NATO karavīri rūpējas par drošību, savukārt ES policisti un tiesu varas eksperti palīdz vietējām varas iestādēm nodrošināt sabiedrisko kārtību un attīstīt tieslietu sistēmu.

Esošajā situācijā NATO un ES sadarbība tiek regulēta tikai militārā jomā. Lai nodrošinātu sekmīgu sadarbību starp civilo un militāro iesaisti krīžu noregulēšanā, nepieciešams attīstīt jaunus sadarbības formātus. Šī vajadzība tika minēta gan NATO samitā Rīgā, gan Bukarestē, kā arī ir aktualizējusies Francijas ES prezidentūras laikā.

Latvija kopumā iestājas par ciešām un koordinētām NATO un ES attiecībām. Nemazinot nevienas organizācijas nozīmi mūsdienu krīžu novēršanā, Latvija vienmēr iestājas par pragmatisku NATO un ES sadarbību, kas īstenotos saskaņotā rīcībā operācijās un realizējot kopīgus projektus militāro spēju attīstībā.

Informācija aktuāla uz 2008. gada 3. septembri