Aktualitātes|Ministrija|Par aizsardzības nozari|NATO|Eiropas Savienība|UZŅĒMĒJIEM|Saites|Kontakti
Resursi un rīki
Fotogalerija
Normatīvie akti un attīstības plānošanas dokumenti
NATO iepirkumi
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Vakances
Kā kļūt par karavīru
Nosūtīt vēstuli
Iepirkumi RSS
Ziņas RSS
Meklēšana
Tavai drošībai
Saistītās iestādes
Jaunsardzes un informācijas centrs
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
Latvijas Kara muzejs
Militārās izlūkošanas un drošības dienests
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija
Aizsardzības ministrija / Eiropas Savienība
Eiropas Savienība

Kopējā drošības un aizsardzības politika (Common Defence and Security Policy) ir Eiropas Savienības kopējās ārējas un drošības politikas (Common Foreign and Security Policy) sastāvdaļa. Tā nodrošina ES ar rīcības spējām, izmantojot civilos un militāros krīzes vadības līdzekļus.

 
Kopējās drošības un aizsardzības politikas mērķi ir attīstīt ES institūciju un dalībvalstu rīcībā esošās krīzes vadības spējas un nodrošināt civilo un militāro spēju koordinētu izmantošanu krīzes situāciju pārvarēšanai. Šīs ES spējas ir ārkārtīgi nozīmīgas mūsdienu drošības problēmu risināšanā, jo ļauj pārvarēt krīzes situācijas, sākot ar to preventīvo novēršanu un beidzot ar pēckonflikta stabilizāciju un attīstības palīdzību.

 

Aizsardzības ministrijas paveiktais Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā

 

1. Nolemts par Eiropas Drošības stratēģijas pārskatīšanu

 

Pēdējā gada laikā esam bijuši liecinieki dramatiskām pārmaiņām starptautiskās drošības vidē, kas var ietekmēt arī mūsu sabiedrības un ikviena Eiropas iedzīvotāju drošību.

 
Pirmkārt, situācija Ukrainā ir skaidri parādījusi hibrīddraudu ietekmi uz neatkarīgu valstu stabilitāti un suverenitāti. Mēs bijām liecinieki tam, kā Krimā Krievija manipulēja un ietekmēja suverēnas valsts iedzīvotājus, izmantojot dažādas varas formas. Arī Tuvajos Austrumos un Āfrikā esam novērojuši dramatiskus notikumus. Teroristu grupējums „Islāma valsts” (ISIL) izvērsis savu ietekmi pāri tradicionālajām valstu robežām. Savukārt drošības situācija Lībijā ir ļoti trausla, kamēr turpinās demokrātiskas valsts izveide.

 
Eiropā šī nestabilitāte ir veicinājusi terorisma draudus un palielinājusi migrācijas plūsmas. ISIL radītie draudi var iznīcināt visu Eiropas vērtību un principu būtību. Uzbrukumi Parīzē ir kalpojuši par atgādinājumu tūlītējai rīcībai, lai cīnītos ar šādiem draudiem to saknē, kā arī parādījuši, ar ko mēs riskējam, ja atsakāmies reaģēt.

 

ES aizsardzības ministru neformālās sanāksmes laikā, kas norisinājās Rīgā, tika panākta vienošanās par nepieciešamību veikt izmaiņas esošajā Eiropas Drošības stratēģijā, lai arī stratēģiskā līmenī pielāgotu ES jaunajai drošības videi.

 

26. jūnijā Briselē norisinājās Eiropadomes diskusija par aizsardzību, kuras laikā tiks dots uzdevums izstrādāt jaunu Eiropas Savienības Ārējo un drošības stratēģiju līdz 2016. gada jūnijam.

 

2. Uzsākts darbs pie kopēja ietvara veidošanas ES noturībai pret hibrīddraudiem

 

Mūsdienu draudu un izaicinājumu būtība ir ļāvusi saprast, ka hibrīddraudu kontekstā robežas starp mieru un konfliktu kļūst arvien neskaidrākas. Šie draudi ir iezīmējuši sākumu jaunai tendencei, kurā valstis un nevalstiskie grupējumi savu mērķu īstenošanai izmanto konvencionālu, neregulāru, teroristisku un kibernoziedzības līdzekļu sajaukumu. Latvijā šo tendenci esam skaidri novērojuši audiovizuālajā telpā. Mūsu sabiedrībā nepārtraukti tiek izplatīta Krievijas sponsorēta propaganda, kas galvenokārt izplata nepatiesu informāciju un pauž negatīvu nostāju pret Rietumiem, atbalstot Krievijas ārpolitikas mērķus. Krievijas vēlme ignorēt patiesību informācijas telpā rada īpašas bažas un ir ļoti iespējams, ka tās veiktās darbības radīs ievērojamus izaicinājumus.

 

Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā ES aizsardzības ministri vienojušies, ka nepieciešams izstrādāt kopīgu ietvardokumentu, lai sekmētu ES noturību pret hibrīddraudiem. Tāpat ES aizsardzības ministri vienojušies, ka jāsekmē ES stratēģiskās komunikācijas spēju attīstība. Latvija ir uzsvērusi un ES dalībvalstis vienojušās, ka ES centieniem stiprināt stratēģisko komunikāciju jābūt savstarpēji papildinošiem ar NATO.

 

19. martā Eiropadome lēma, ka nepieciešams izstrādāt ES Stratēģiskās komunikācijas rīcības plānu. Tika izveidota komunikācijas darba grupa, un rīcības plānu gatavo ES Ārējās darbības dienests sadarbībā ar ES dalībvalstīm un ES institūcijām. 26.jūnijā Eiropadome uzdeva uzsākt ietvardokumenta izstrādi, lai uzlabotu ES un partneru noturību pret hibrīddraudiem. Būtiski, ka 18. maijā Ārlietu Padomes secinājumos arī tika uzsvērts, ka šajā jomā ES jāstrādā kopīgi ar NATO, lai novērstu dubultu darba veikšanu un efektīvi izmantotu resursus.

 

3. Veicināta kiberdrošība Eiropas Savienībā

 

Ņemot vērā līdzšinējās tendences, kad pieaug sabiedrības līdzdalība kibertelpā, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumu klāsts un izmantošana, attiecīgi pieaug kiberuzbrukumu skaits un metodes, ar kādām tie veikti.

 

Tā kā riski un apdraudējumi kibertelpā sniedzas pāri valstu un reģionu robežām, ir nepieciešama vienota un koordinēta kiberdrošības politika ne tikai ES, bet arī globālā līmenī. 10. februārī tika apstiprināti Padomes secinājumi par kiberdiplomātiju, lai veicinātu un aizsargātu vienotu, atvērtu, brīvu un drošu kibertelpu, kurā tiek ievērotas ES pamatvērtības. Padomes secinājumi par kiberdiplomātiju nosaka ES ārējo politiku un stratēģiskos mērķus attiecībā uz kibertelpas attīstību.
„Digitāla Eiropa” bija viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm, bet kiberdrošība - viens no trim tās pamatelementiem. Aizsardzības ministrija kā prioritātes šai politikas jomai bija izvirzījusi Tīklu un informācijas drošības direktīvas apstiprināšanu un iniciatīvu par atbildīgas incidentu atklāšanas politikas ieviešanas iespējām ES līmenī.

 

Minētā direktīva uzlabos informācijas un tīklu drošību, nosakot prasības drošības risku pārvaldībai un veicinot sadarbību un informācijas apmaiņu par incidentiem. Prezidentūras ietvaros tika intensīvi strādāts pie direktīvas teksta, lai panāktu vienošanos starp ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu par tās būtiskajiem jautājumiem – kādas jomas direktīva aptvers, kā direktīva darbosies un kā nodrošināt tās vienotu ieviešanu. Esam atrisinājuši vairākus strīdīgus jautājumus, vienojoties par sadarbības un informācijas apmaiņas mehānismiem un precizējot kritiskās nozares kā enerģētika, transports, finansu un banku sektors, uz kurām direktīva tiks attiecināta. Prezidentūras noslēgumā tika panākta virkne kompromisu par svarīgākajiem politiskajiem principiem un būtiskākajiem direktīvas elementiem – direktīvas vienota ieviešana un tās piemērošana dažādām digitālām platformām. Līdz ar to Luksemburgas prezidentūras kompetencē paliks vien tehnisko detaļu precizēšana.

 

Drošību virtuālā telpā nav iespējams sasniegt tikai ar regulāciju un stingriem noteikumiem, tāpēc, izmantojot Prezidentūras lomu dažādos ES diskusiju formātos, Latvija aicināja ES dalībvalstis izvērtēt atbildīgas incidentu atklāšanas politikas ieviešanas iespējas. Šī politika dod iespēju sabiedrībai brīvprātīgi piedalīties informācijas tehnoloģiju nepilnību identificēšanā un novēršanā. Iniciatīvas ilgtermiņa popularizēšanai tika aizsākta sadarbība ar nākamajām prezidentūrām – Luksemburgu un Nīderlandi. Līdztekus tiks turpināts darbs pie nacionālās atbildīgas incidentu atklāšanas politikas veidošanas.

 

Papildinformācija:

 

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē rezultāti

Latvijas prezidentūra aizvadīta digitālās dienaskārtības jautājumos

Eiropas drošības stratēģijas pārskatīšana - ES iespēja adaptēties jaunajai drošības videi 

Neformālā ES aizsardzības ministru sanāksme Rīgā, 2015. gada 19. februāris (foto)

 

Saites:

 

ES Padome

Eiropas Ārējās darbības dienests 

Eiropas Drošības stratēģija 

Ziņojums par Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu 

ES operācijas 

Lisabonas līgums

KDAP pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās 

Lietuva - ES Padomes prezidentvalsts (jūlijs-decembris, 2013) 

Grieķija - ES Padomes prezidentvalsts (janvāris-jūlijs, 2014)

Itālija - ES Padomes prezidentvalsts (jūlijs-decembris, 2014)

Latvija - ES Padomes prezidentvalsts (janvāris-jūlijs, 2015)

Luksemburga - ES Padomes prezidentvalsts (jūlijs-decembris, 2015) 

 

 

Informācija aktualizēta 2015. gada 13. augustā.
KDAP attīstības vēsture
KDAP struktūras
ES militāro spēju attīstība
Civilmilitārā koordinācija
NATO un Eiropas Savienības stratēģiskā partnerība
Aktuālās saites
© LR Aizsardzības ministrija, 2008 Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473 E-pasts: kanceleja@mod.gov.lv