Valdība savā deklarācijā apņēmusies līdz 2002.gadam radīt visus priekšnoteikumus Latvijas uzaicināšanai pilnai dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un panākt nepārtrauktu Latvijas aizsardzības finansējuma palielināšanu, kas 2003.gadā sasniegtu 2% no iekšzemes kopprodukta (skat. 1.grafiku).
Atbilstoši valsts ārpolitikas un drošības politikas mērķiem, kā arī valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm, un pamatojoties uz valdības apņemšanos 2000.gadā palielināt aizsardzības budžetu līdz 1,04% apjomam no iekšzemes kopprodukta, tika izstrādāts "Latvijas 2000.gada rīcības plāns dalībai NATO", kas paredz konkrētu pasākumu kopumu virzībā uz NATO. Plāns satur 5 darbības jomas - politisko/ekonomisko, aizsardzības un militāro, resursu, informācijas drošības, kā arī tiesisko jautājumu jomu. Taču galvenā ir militārā sadaļa - NATO militāro kritēriju un prasību izpilde. Plāns tika apstiprināts 1999.gada 21.septembrī Ministru kabinetā un 27.septembrī tika iesniegts NATO Briselē. Līdz ar to Latvijas ir apņēmusies konkrētas saistības, par kuru izpildi būs jāsniedz precīza un detalizēta atskaite NATO. Tādēļ gan politiski, gan praktiski ir jāveic visi nepieciešamie soļi, tai skaitā finansu nodrošinājuma jomā, Rīcības plāna izpildei un progresa nodrošināšanai virzībā uz NATO. Tādējādi 2000.gada aizsardzības budžets ir tieši saistīts ar praktisko darbu veikumu integrācijai NATO un Latvijas, kā NATO kandidātvalsts, novērtējumu.
Aizsardzības ministrijas 2000.gada budžeta projekts tiek plānots 1,04% apjomā no iekšzemes kopprodukta un sastāda 43,05 milj. latu. Tas ir par 0,14% no iekšzemes kopprodukta jeb 7,31 milj. latu mazāk nekā sākotnēji plānots. Salīdzinot ar Aizsardzības ministrijas 1999.gada precizēto budžetu, 2000.gadā sasniegts izdevumu apjoma pieaugums par 10 849 526 latiem jeb 33%.
2000. un 2001.gada Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu aprēķinam ņemta par pamatu Finansu ministrijas 1999.gada 11.septembra Ministru kabineta sēdei iesniegtā makroekonomiskā prognoze, kurā IKP 2000.gadā ir 4123,6 milj. latu, bet 2001.gadā - 4438,7 milj. latu.
Resursu plāns 2% no IKP sasniegšanai
|
Gadi |
IKP prognoze milj. Ls* |
AM budžets |
|
% no IKP |
Summa milj. Ls |
|
1999 |
3888.4 |
0.85 |
33.2 |
|
2000 |
4123.6 |
1.04 |
43.05 |
|
2001 |
4438.7 |
1.5 |
66.58 |
|
2002 |
4819.0 |
1.75 |
84.33 |
|
2003 |
5238.4 |
2.0 |
104.76 |
|
2004 |
5701.7 |
2.0 |
114.03 |
* FM 11.09.99. MK sēdei sniegtā IKP prognoze
Lai padarītu Aizsardzības budžetu pārskatāmāku un izdevumu virzienus saprotamākus, turpinās budžeta struktūras pilnveidošana. 2000.gada budžeta programmu un apakšprogrammu struktūrā izdarītas izmaiņas (tabulā spilgtāk iezīmētas tās programmas, kas projektā iesniegtas kā jaunas vai papildinātas).
2000.gada budžeta projekta jaunās vai papildinātās programmas.
- Atsevišķā apakšprogrammā no centrālā aparāta izdalīti militāro atašeju un pārstāvju uzturēšanas izdevumi;
- Atsevišķā apakšprogrammā no centralizētajiem pasākumiem izdalīta dotācija, kas plānota žurnāla "Tēvijas Sargs" finansiālajam atbalstam. Tā kā 2000.gadā plānota darbības paplašināšana un prognozēti ienākumi no pārdošanas, paredzēts noteikt piemērotāku juridisko statusu žurnālam "Tēvijas Sargs" un reģistrēt to uzņēmumu reģistrā. Līdz ar to 2000.gada budžeta projektam tiek plānota tikai dotācija;
- Būtiski ir uzlabota apakšprogramma "Valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība", kurā plānots finansējums arī Zemessardzes gaisa spēku vienībām, tādējādi apvienojot visas ar gaisa spēku funkciju nodrošināšanu saistītos izdevumus vienā apakšprogrammā;
- Izveidota programma "Mācību procesa nodrošināšana" ar divām apakšprogrammām: "Nacionālā aizsardzības akadēmija" un "NBS mācību centri";
- Paplašināta programma "Veselības aizsardzība", kurā līdz šim tika plānota tikai medikamentu iegāde obligātā militārā dienesta karavīriem. Programma ietver pilnībā visus militārpersonām nepieciešamos līdzekļus veselības aizsardzības pasākumu nodrošināšanai;
- Izveidota programma "Jaunatnes militārā apmācība", kurā kā apakšprogramma iekļauta agrākā programma "Jaunsargu apmācība", kā arī divas jaunas apakšprogrammas - "Studentu militārā apmācība" (kas izdalīta no apakšprogrammas "Valsts teritoriālā militārā aizsardzība") un "Skolēnu militārā apmācība", kurai izdevumi 1999.gadā 6,0 tūkst. latu apmērā tika plānoti citā programmā;
- Izveidota jauna programma "Remonti un celtniecība", kuras izpilde deleģēta BO VAS "Aizsardzības īpašumu fonds", lai atbrīvotu AM un NBS struktūrvienības no tām neraksturīgu funkciju veikšanas tiešo uzdevumu izpildei, kā arī nodotu remontu, celtniecības un rekonstrukciju darbus sertificētu speciālistu pārziņā;
- Izveidota jauna programma "Sociālās apdrošināšanas iemaksas", kurā paredzēti līdzekļi, kas nepieciešami sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai par 2000.gadā plānotajiem 1990 obligātā militārā dienesta karavīriem un militāro atašeju laulātajiem. Līdz šim iemaksas veica Labklājības ministrija no pamatbudžeta;
- Izveidota jauna programma "Kartogrāfijas attīstība", jo Ministru kabineta lēmums paredz Aizsardzības ministrijas pakļautībā attīstīt Valsts kartogrāfijas dienestu. Šī uzdevuma izpildei valsts investīciju programmas ietvaros tiek piešķirts 420 tūkst. latu.
