1. Mērķis:

Izveidot un uzturēt tādu Jūras spēku struktūru ar attiecīgu bruņojumu un tehniku, kura nodrošinātu Latvijas valsts likumos noteikto uzdevumu izpildi un būtu spējīga veikt starptautisko likumdošanas aktu kontroli valsts jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos. Gatavošanās dalībai NATO, savietojamības sasniegšana ar NATO.

2. Pamatuzdevumi:

Jūras spēku uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu ir:

• sargāt valsts jūras robežu un nodrošināt valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību; 
• nodrošināt krasta apsardzi, kontrolēt valsts teritoriālos jūras un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), ekskluzīvo ekonomisko zonu; 
• nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; 
• piedalīties ekoloģiskās uzraudzības veikšanā, meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un avāriju seku likvidācijā; 
• meklēt jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcināt.

3. Sadarbības mērķu prioritātes:

Saskaņā ar NBS vidējā un ilgtermiņa attīstības plāniem, kā arī ar Latvijas dalības NATO plānu Jūras spēkiem ir izvirzīti uzdevumi:

• līdz 2003.gadam sagatavot Jūras spēku kuģus un personālu darbam NATO vienību sastāvā saskaņā ar NATO standartiem (PG M 0002); 
• līdz 2002. gadam nodrošināt BALTRON (Baltijas valstu kuģu eskadra) projektu ar šādām JS vienībām (PG M 0042): 
  • apgādes štāba kuģis (nomas vai līzings); 
  • divi pretmīnu kuģi (mīnu traleri un/vai mīnu meklētāji); 
• BALTRONā iesaistītos kuģus aprīkot atbilstoši sekojošām NATO prasībām (PG M 0042): 
  • NATO standartiem atbilstošiem sakaru līdzekļiem; 
  • atomaizsardzības, bioloģiskās un ķīmiskās aizsardzības aprīkojumu; 
  • iespējām tralēt nekontakta mīnas (elektromagnētiskās vai/un akustiskās mīnas).

4. Jūras spēku struktūra un personālsastāvs:

Jūras spēku uzdevumus pilda četras struktūrvienības:

    * Jūras spēku štābs Rīgā;
    * Jūras spēku Atbalsta bāze Liepājā;
    * Radiotehniskais bataljons Ventspilī;
    * Jūras spēku Mācību centrs Liepājā.

Jūras spēku uzdevumus realizē 477 militārpersonas, 142 civilpersonas, 300 obligātā militārā dienesta karavīru.

Kopējais JS personāla skaits - 919. Jūras spēku personālsastāva strukturālais sadalījums attēlots 3.shēmā.

grafiks04.gif

2001.gada budžeta projektā Jūras spēkiem paredzētais kopējais finansējums ir Ls 4538148, kas veidojas no finansējuma dažādās programmās. Programmā “Valsts jūras robežas un ekonomiskās zonas kontrole un aizsardzība” plānots finansējums Ls 3 187 818 apmērā. Finansējuma sadalījums pa galvenajiem budžeta posteņiem ir šāds:

• kārtējiem izdevumiem Ls 3 187 818: 
  • tai skaitā atalgojums Ls 1 560 078, 
  • tai skaitā kuģu remontiem Ls 60 000.

Papildus budžeta programmas “Valsts militārā aizsardzība” apakšprogrammai “Valsts jūras robežas un ekonomiskās zonas kontrole un aizsardzība” Jūras spēku uzdevumu izpildes nodrošināšanai Jūras spēkiem ir paredzēti līdzekļi programmā “Starptautiskā sadarbība un piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (kopīgā Baltijas valstu projekta BALTRON realizēšanai) un programmā “Remonti un celtniecība”. Investīcijās BALTRON projektam ir paredzēti Ls 605 000 un remontiem un celtniecībai – Ls 115 000.

Jūras spēku uzdevumu veikšanai un uzturēšanai paredzēto izdevumu strukturālais sadalījums pa budžeta programmām ir attēlots 4.shēmā.

grafiks05.gif

Lai sekmīgi pildītu Valsts krasta apsardzes uzdevumus un nodrošinātu katru krasta apsardzes kuģi ar divām komandām, Jūras spēkos paredzēts pakāpeniski (līdz 2003.gadam) palielināt personālsastāvu. Tas dos iespēju ar esošo kuģu skaitu nodrošināt divas reizes lielāku dežūru skaitu jūrā, protams, attiecīgi palielinot arī finansējumu degvielai.

Gatavošanās dalībai NATO un dalība starptautiskos projektos (BALTRON) ir Jūras spēku prioritāte nākamajiem 12 gadiem. Minētā uzdevuma izpildei nepieciešams kvalificēti apmācīt personālu, atjaunot kuģu sakaru un navigācijas iekārtu resursus, kuģu resursus u.t.t.

Jūras spēku Mācību centra izveide līdz 2003.gadam prasīs finansu resursus 1,5 miljona latu apmērā, kas nodrošinās infrastruktūras sakārtošanu un ūdenslīdēju skolas (sporta zāle, ūdenslīdēju baseins) izveidi saskaņā ar Latvijas – Norvēģijas kopīgo projektu Baltijas valstu ūdenslīdēju apmācības bāzes izveidei.

2002.un 2003. gadā ir jāturpina kuģu piestātņu rekonstrukcija – Latvijas kara flotes bāzes izveide Tosmarē. Projekts uzsākts 1999.gadā, kopīgās projekta izmaksas 3,7 miljoni latu.