Saeimas deputātiem un frakcijām
(sabiedrības un masu mediju pārstāvjiem, interesentiem)

Augsti godātie 7.Saeimas deputāti!

Aizsardzības ministrijas darbinieki un aizsardzības ministrs turpina pirms pāris gadiem aizsākto praksi un nosūta Jūsu lietošanai Aizsardzības ministrijas 2001.gada budžeta paskaidrojuma rakstu. Tas ir dokuments, kas dod iespēju visiem Saeimas deputātiem detalizētāk iepazīt valsts aizsardzības finansējumu apakšprogrammu un raksturīgāko izdevumu grupu griezumos. Aizsardzības budžeta paskaidrojuma raksts papildina Finansu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par valsts budžetu 2001.gadam” un tā paskaidrojumus. Ceram, ka šis aizsardzības budžeta paskaidrojuma raksts jo īpaši noderīgs būs tieši Aizsardzības un iekšlietu komisijas, arī Nacionālās drošības un Ārlietu komisiju deputātiem.

Šāda paskaidrojuma raksta gatavošana Saeimas deputātu lietošanai apliecina militārās jomas gatavību un atvērtību dialogam ar sabiedrību un tās priekšstāvjiem, vēlmi Latvijā nostiprināt demokrātisku parlamentāro un civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem.

Tomēr vienlaicīgi jākonstatē, ka 2001.gada aizsardzības budžeta veidošanas procesu jūtami apgrūtināja ilgstošā neskaidrība par valsts politikas noteikto prioritāšu, tātad arī aizsardzības sektoram izvirzīto uzdevumu izpildes iespējām.

Neskatoties uz to, ka valdību veidojošās frakcijas, arī daļa opozīcijas skaidri un pārliecinoši apliecina nepieciešamību Latvijai sasniegt deklarēto valsts ārējās un drošības politikas mērķi – pilntiesīga dalība NATO – līdz šim neizdodas panākt nepārprotamu politiskās gribas apliecinājumu tieši konsekventa aizsardzības finansējuma veidā. Nav noslēpums, ka NATO kandidātvalstīm, tātad arī Latvijai ir izvirzīta prasība valsts aizsardzības vajadzībām atvēlēt un efektīvi izlietot ne mazāk kā 2% no Nacionālā iekšzemes kopprodukta.

Jāatgādina, ka Latvija, tās vadošās politiskās partijas savos politiskajos paziņojumos ir deklarējušas apņēmību un vitālu nepieciešamību gūt pilntiesīgu dalību NATO jau nākamajā kārtā, tas ir 2002.-2003.gadā!

Tātad tas nozīmē, ka Latvijai ne tikai jāatvēl nepieciešamie līdzekļi, tie konsekventi ik gadus jāpalielina, bet arī jānodrošina NATO prasībām atbilstoša aizsardzības sektora attīstības plānošana ilgtermiņa (12 gadu), vidēja (4 gadu) un ikgadējā finansējuma izpratnē.

Diemžēl kā jau katru gadu, aizsardzības budžetam iepriekš noteiktie mērķa griesti netiek izpildīti arī 2001.gada plānā. 1999.gadā valdība noteica, ka 2001.gadā valsts aizsardzībai tiks atvēlēti 1,5% no IKP un šo apņēmību apliecināja 1999.gada rudenī Briselē iesniedzot NATO dalības rīcības plānu. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki saskaņā ar jauno Plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas sistēmu jau 2000.gada janvārī sagatavoja bruņoto spēku attīstības plānus atbilstoši deklarētajiem mērķa griestiem. Izrādījās, ka valsts ekonomiskais stāvoklis nepieļauj šādu aizsardzības budžeta izaugsmi. To protams var saprast, taču problēma rodas apstāklī, ka neskaidrība par to, ar kādiem līdzekļiem Aizsardzības ministrija varēs rēķināties 2001.gadā turpinājās visa 2000.gada laikā. Tikai vasaras beigās, pēc vairākkārtējas koriģēšanas Finansu ministrija nosauca aptuveno finansējuma apjomu ar kuru aizsardzības ministrija var rēķināties nākamajā gadā. Rezultātā skaidri redzams, ka Latvijā joprojām nepastāv priekšnoteikumi aizsardzības jomas plānošanai atbilstoši specifikām NATO prasībām - bruņoto spēku attīstību un nepieciešamo finansējumu garantēt vismaz vidēja termiņa 3-4 gadu perspektīvā.

Šāda īstermiņa deformēta finansu plānošana atstāj demoralizējošu iespaidu uz aizsardzības jomu un nav pieļaujama, jo nopietni apdraud Latvijas iespējas sekmīgi sagatavoties nākamajai NATO paplašināšanās kārtai.

Ilgstošā neskaidrība neļauj savlaicīgi izstrādāt maksimāli efektīvu aizsardzības finansējuma izlietojumu tuvākai nākotnei divus un trīs gadus uz priekšu. Taču tas ir ļoti svarīgi, ja ņemam vērā to, ka valsts ir apņēmusies un starptautiski paziņojusi gatavību 2003.gadā valsts aizsardzībai atvēlēt 2% no nacionālā iekšzemes kopprodukta. Tas nozīmē, ka pāris gadu laikā valsts aizsardzībai atvēlētie līdzekļi dubultosies! Un ja tā, tad Aizsardzības ministrija grib apliecināt, ka tā spēs šos līdzekļus izmantot maksimāli efektīvi un mērķtiecīgi.

Tieši tāpēc aizsardzības sistēmā patreiz tiek ieviesta mūsdienīga Plānošanas, programmēšanas un budžetēšanas un finansējuma izlietojuma kontroles sistēma. Atbilstoši rietumvalstu standartiem tiek reorganizēta bruņoto spēku apgādes, iegāžu un finansēšanas sistēma. Pirmo reizi ir izstrādāti Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa vidēja termiņa attīstības un ikgadējā finansējuma plāni. Tiek attīstīta NBS vadības sistēma un valsts aizsardzības operatīvie plāni. Tas prasa daudz laika un skaidrību par atvēlēto finansējumu vismaz dažu gadu perspektīvā. Lai nodrošinātu šādu nepieciešamo perspektīvu un saņemtu nepieciešamās politiskās garantijas esam sagatavojuši likumprojektu “Valsts aizsardzības finansējuma likums laika periodam līdz 2003.gadam”. Tam jākalpo ne tikai par politisko debašu izraisītāju valsts drošības un aizsardzības jomā, jāapliecina valsts, tātad politiķu politiskā griba, bet arī jāievieš skaidrība par valsts aizsardzības spēju paaugstināšanas iespējām un tempu!

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

2000.gada 9.oktobris