Programmas struktūra

Jaunā NBS struktūra ir veidota ar mērķi nodrošināt NBS vienību dalību visa veida NATO vadītajās operācijās ārpus Latvijas teritorijas un sniegt ievērojamu atbalstu alianses spēkiem Latvijas teritorijas aizsardzībai. Struktūras attīstības pamatā ir lielas, teritoriālai aizsardzībai paredzētas mobilizācijas pieejas aizstāšana ar mazākiem, mūsdienīgākiem, kolektīvajai drošības sistēmai atbilstošākiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kurus raksturo lielākas kaujas spējas.

NBS struktūras pārveides pamatā ir NBS spēju paaugstināšana šādos galvenajos rādītājos:
komandvadība, izlūkošana, informācijas pārraidīšana;
mobilitāte (izvēršamība);
mūsdienīgs bruņojums un ekipējums;
spēku nodrošināšana;
apmācību kvalitatīva organizācija.

Jauno NBS struktūru būtiski iespaido Spēku attīstības priekšlikumi (Force proposals - FP) un citas NATO programmas.

NBS sastāv no: Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkiem, Nodrošinājuma un Mācību vadības pavēlniecībām.

NBS komandieris kopā ar aizsardzības ministru veido stratēģisko komandvadības līmeni un ir atbildīgs par NBS vadību un kontroli. NBS komandieris ir aizsardzības ministra galvenais militārais padomnieks nacionālās drošības un aizsardzības jautājumos. NBS komandiera vietnieks kopā ar NBS Apvienoto štābu veido operatīvo vadības līmeni un ir atbildīgs par iekšējo un starptautisko uzdevumu veikšanu, vienību apmācību un kaujas gatavību.

NBS Spēku veidi un pavēlniecības (SzS, JS, GS, NP, MVP) veido taktisko vadības līmeni. Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par apmācību, kaujas un operatīvo gatavību pakļautajās vienībās. Spēku veidi nodrošina vienības NBS operācijām.

NC komandieris ir atbildīgs par savu apakšvienību apmācību un sagatavotību un visu NBS vienību nodrošinājumu.

MVP komandieris ir atbildīgs par militāro doktrīnu pilnveidošanu un individuālo un kolektīvo apmācību izpildi.

Līdz 2004.gada beigām plānots pabeigt NBS komandstruktūras pārveidi, NC un MVŠ galīgu izveidi, kā arī LR ZS reorganizāciju saskaņā ar pārskatīto bruņoto spēku struktūru.

Sauszemes spēku galvenais uzdevums ir līdz 2004.gada beigām izveidot kājnieku brigādi ar nepieciešamajām kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma atbalsta spējām.

12.gif

SZS galvenie uzdevumi:

Galvenie uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu:
Valsts sauszemes teritorijas aizsardzības nodrošināšana;
Vienību kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšana;
Karavīru sagatavošana dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;
Obligātā militārā dienesta karavīru apmācība;
Speciālo operāciju veikšanas valsts drošības interesēs un piedalīšanās terorisma apkarošanas pasākumos.
Uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un integrāciju NATO:
Dalība visa veida NATO vadītajās operācijās;
Rīcības plāna dalībai NATO izpildes nodrošināšana;
LR Zemessardzes efektivizācija un attīstība;
Savietojamības spēju ar NATO attīstīšana;
SzS personālsastāva apmācības īstenošana;
Piedalīšanās Baltijas valstu un starptautiskās sadarbības projektos;
Piedalīšanās NBS un starptautiskajās mācībās un vingrinājumos.
Sauszemes spēki (SZS) sastāv no:
Brigādes (izvietota Ādažos);
Diviem Zemessardzes novadiem;
Speciālo operāciju bataljona;
Militārās policijas.

JS galvenie uzdevumi:

Galvenie uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu:
Krasta apsardze, valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņu kontrole (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu kontrole;
Vienību kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšana;
Cilvēku meklēšanas un glābšanas darbu jūrā koordinēšana un veikšana, jūrā notikušo avāriju seku un piesārņojumu ar naftas produktiem likvidēšana, kā arī piedalīšanās ekoloģiskajā uzraudzībā.
Uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un integrāciju NATO:
JS struktūras attīstības pasākumu īstenošana;
Rīcības plāna dalībai NATO izpildes nodrošināšana;
Piedalīšanās programmas Partnerattiecības mieram mācībās un vingrinājumos;
JS personāla apmācība;
Infrastruktūras uzturēšana un modernizācija;
Jūras novērošanas sistēmas projekta izstrāde;
Sakaru sistēmas modernizācija.
Jūras spēki (JS) sastāv no:
Kara kuģu flotiles;
Krasta apsardzes kuģu flotiles;
Krasta apsardzes bataljona.

GS galvenie uzdevumi:

Galvenie uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu:
Valsts gaisa telpas kontroles un aizsardzības nodrošināšana;
Vienību kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšana;
Piedalīšanās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;
Gaisa transporta uzdevumu veikšana.
Uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un integrāciju NATO:
GS attīstības pasākumu īstenošana;
Rīcības plāna dalībai NATO izpildes nodrošināšana;
BALTNET projekta attīstīšana (BALTNET sistēmas pieslēgšana NATO pretgaisa aizsardzības sistēmai);
GS personāla apmācību veikšana;
Dalība glābšanas un meklēšanas darbos;
Infrastruktūras uzturēšana un modernizācija.
Gaisa spēki (GS) sastāv no:
Aviācijas eskadriļas;
Radiotehniskā bataljona;
Pretgaisa aizsardzības diviziona.

Nodrošinājuma pavēlniecības (NP) galvenie uzdevumi:

Uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un integrāciju NATO:
NBS nodrošināšana ar centralizēti iegādājamiem materiāltehniskajiem līdzekļiem (MTL);
Rīcības plāna dalībai NATO izpildes nodrošināšana;
NBS infrastruktūras uzturēšana un attīstīšana;
MTL remonta nodrošināšana;
Personāla un MTL transportēšana;
Nacionālā atbalsta elementa veidošana;
MTL izpētes organizēšana un veikšana;
Mobilizācijas rezervju veidošana.
NP sastāv no:
Nodrošinājuma centra štāba;
2 Aizsardzības novadu atbalsta bāzēm (ar atbalsta elementiem Lielvārdē, Valmierā un Rēzeknē);
Materiālu bāzes (ar 2004.gadu - Nodrošinājuma bataljona);
Autotransporta bataljona;
Militārās medicīnas centra.

Mācību vadības pavēlniecības (MVP) galvenie uzdevumi:

Uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un integrāciju NATO:
Mācību plānošana un organizēšana Latvijā un ārvalstīs;
Rīcības plāna dalībai NATO izpildes nodrošināšana;
NBS apmācību koncepcijas pilnveidošana;
Vienotas centralizētas apmācību vadības sistēmas ieviešana NBS.
MVP sastāv no:
Instruktoru skolas;
Sakaru mācību centra;
Jūras spēku mācību centra;
Mobilo strēlnieku bataljona (izvietots Alūksnē);
Svešvalodu skolas.

Nacionālā aizsardzības akadēmijas uzdevumi:

Galvenie uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu:
Virsnieku sagatavošana dienestam NBS;
Militārās zinātnes attīstība.
Uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un integrāciju NATO:
Rīcības plāna dalībai NATO izpildes nodrošināšana;
Valsts aizsardzības sistēmas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšana;
Mācību metodisko līdzekļu, mācību grāmatu un zinātnisko darbu sagatavošana un izdošana.

Vispārējās vienības:

NBS Sporta kluba uzdevumi:

Uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un integrāciju NATO:
Karavīru fiziskās sagatavotības attīstīšana un pilnveidošana;
Sporta attīstības veicināšana NBS;
Sporta sacensību un čempionātu organizēšana;
Sportistu un sporta veidu komandu sagatavošana dalībai starptautiskajās sacensībās.

Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta uzdevumi:

Galvenie uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu:
Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzības (apsardzes)nodrošināšana;
Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzības (apsardzes) nodrošināšana;
Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) nodrošināšana.
Uzdevumi saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku reorganizāciju un integrāciju NATO:
Drošības dienesta tehniskās modernizācijas programmas īstenošana.

Personāls

Programmas personālsastāva skaita izmaiņas būtiski ietekmē:
pakāpeniska pāreja uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem;
LR Zemessardzes reorganizācija;
personāla nodrošināšana un sagatavošana dienestam starptautiskajās operācijās.

Kopējā personāla skaita izmaiņas apkoptas tabulā:

Personāla izmaiņas vienībās un to iemesli tiks aprakstīti attiecīgi katras apakšprogrammas paskaidrojumā.

Izdevumi

2004.gadā budžeta programmā “Nacionālie bruņotie spēki” iekļautais finansējums ir Ls 68 909 375, kas ir par Ls 4 742 354 jeb 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Programmas izdevumu sadalījums pa apakšprogrammām sniegts tabulā:

2004.gadā tiek izveidota jauna apakšprogramma 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums”, kas izveidota centralizētai atalgojuma izmaksai. Tādēļ apakšprogrammu finansējuma kopapjoms samazinās par atalgojuma un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu, kas tiek nodota apakšprogrammai 22.10.00 “Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums”.

Programmas 2004.gada izdevumu struktūru uzskatāmi var redzēt grafikā:

13.gif