Kara ministrijas darbinieki 1930.-tie gadi.

1922.gadā Apsardzības ministriju pārdēvēja par Kara ministriju. Tā bija sadalīta tai tieši pakļautajās iestādēs un armijas komandierim pakļautajās iestādēs. Valsts pastāvēšanas pirmajos gados ministrijai tieši pakļautas iestādes bija ministrijas sekretariāts, Galvenā intendatūra, Bruņošanās pārvalde, Kara sanitārā pārvalde, Kara tiesu pārvalde un Budžeta-kredītu pārvalde, kā arī vairāki autonomi uzņēmumi: Arsenāls, Armijas spiestuve, Armijas ekonomiskais veikals, Galvenā artilērijas noliktava un Galvenās intendatūras darbnīcas. Kara ministrijas rīcībā bija ap 1700 ēku un 28 000 ha zemes.

1933.gadā saimnieciskās un dažādās apgādes daļas apvienojās Apgādes pārvaldē. Kara ministrijas pārraudzībā darbojās arī 1916.gadā dibinātais Kara muzejs.

Līdz 1940.gada padomju okupācijai bijušas 22 ministru nomaiņas, pie tam trijos no gadījumiem darbojušies tikai ministra vietas izpildītāji. No 18 personām, kas vienu vai divas reizes veikuši kara ministru pienākumus, sešas bija ģenerāļi (D.Simansons, R.Bangerskis, E.Kalniņš, M.Vācietis, J.Balodis, K.Berķis), divi pulkveži (F.Birkenšteins, E.Laimiņš), bet pārējie ministri (K.Ulmanis, Ē.Feldmanis, J.Goldmanis, G.Zemgals, J.Ducens, J.Arājs, A.Ozols, A.Alberings) bija civilpersonas. Visilgāk - 8,5 gadus - Kara ministriju vadīja ģenerālis J. Balodis.

Sākoties padomju okupācijai un inkorporējot mūsu valsti Padomju Savienībā, kopā ar citām Latvijas Republikas valsts iestādēm 1940. gada 27. septembrī tika likvidēta arī Kara ministrija.