Īsi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika uzsākta arī Latvijas aizsardzības sistēmas veidošana, kā arī uzsākta sadarbība ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organisation, NATO). Reaģējot uz jauno drošības vidi un ģeopolitisko situāciju, NATO sadarbībai ar potenciālajiem partneriem 1991. gada 20. decembrī izveidoja Ziemeļatlantiskās sadarbības padomi (North Atlantic Cooperation Council, NACC). NACC dibināšanas sesijā piedalījās arī Latvija, tādejādi kļūstot par šī foruma dalībvalsti.

Turpmākajos gados Latvijas sadarbība ar NATO kļuva aizvien intensīvāka. 1994. gadā Latvija pievienojas tajā pašā gadā izveidotajai programmai „Partnerattiecības mieram”, kas sniedz iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. 1995. gadā programmas „Partnerattiecības mieram” ietvaros, Latvija iesaistījās arī NATO Plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību dalībai starptautiskajās operācijās un atbilstību NATO standartiem.

1999. gada 23. – 25. aprīlī NATO galotņu sanāksmē, Vašingtonā, ASV, Latvijai un pārējām astoņām kandidātvalstīm[1] NATO piedāvāja izstrādāt ikgadējo Rīcības plānu dalībai NATO (Membership Action Plan, MAP), kas atspoguļotu sagatavošanās procesu un pasākumus dalībai NATO, kā arī ļautu MAP valstīm saņemt papildus konsultācijas, palīdzību un praktisko atbalstu no NATO valstīm. Rīcības plāns izskaidro, kā šie priekšnosacījumi tiek pildīti, un nosaka turpmākos uzdevumus politiskajā, ekonomiskajā, militārajā un likumdošanas jomās. Tas aptver paveikto iepriekšējā gadā, plānotos pasākumus nākamajā gadā, kā arī iezīmē vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas perspektīvas.

2002. gada 21. novembrī NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē Prāgā, Čehijā, Latvija kopā ar citām sešām kandidātvalstīm tika uzaicināta pievienoties NATO. Tādējādi aizsākas pēdējais posms pirms Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. 2004. gada 29.martā Latvijas pūliņi vainagojās panākumiem un Latvija tika uzņemta kolektīvās aizsardzības organizācijā. Kopš šī brīža valsts aizsardzība vairs nav tikai nacionāls uzdevums, bet tās nodrošināšanā Latvija var rēķināties ar pārējo Alianses dalībvalstu atbalstu. Tomēr vienlaikus kļūšana par daļu no pasaulē spēcīgākās militārās alianses uzliek Latvijai par pienākumu dot savu ieguldījumu NATO stiprināšanā.

Latvijas primārās intereses NATO saistās ar to, lai Alianse arī turpmāk ir efektīva un rīcībspējīga organizācija, kas spēj aizsargāt gan tās dalībvalstis, gan cīnīties ar mūsdienu draudiem. Aukstā kara beigas būtiski izmainīja spēku samēru starptautiskajā sistēmā un drošības izaicinājumus transatlantiskajam reģionam. Mazinoties nepieciešamībai pēc liela apjoma, teritoriālajai aizsardzībai piemērotiem bruņotajiem spēkiem tika uzsākta to piemērošana jaunajai drošības videi. Šodien par galvenajiem draudiem Alianses dalībvalstu drošībai tiek uzskatīts starptautiskais terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatība, kā arī krīzes situāciju veidošanās dažādos pasaules reģionos.

Tomēr 2008. gada augusta notikumi Gruzijā ir parādījuši jaunas tendences Eiropas drošības vidē. Tā rezultātā NATO galotņu sanāksmē Strasbūrā/Kēlā tika panākta vienošanās palielināt un skaidri demonstrēt NATO spēju stāties pretī topošajiem izaicinājumiem NATO teritorijā un tās perifērijā. Lai to panāktu NATO nodrošinās atbilstošu plānošanu, mācības un apmācību.

Līdzšinējā NATO transformācijas procesā, kurā sabiedroto spēki tiek piemēroti reaģēšanai uz visa veida draudiem, NATO dalībvalstis par vienu no galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījušas Ātrās reaģēšanas spēku attīstību, kas būs efektīvs līdzeklis gan kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai, gan cīņai ar mūsdienu drošības izaicinājumiem. Arī Latvija ir iesaistījusies NATO transformācijā, piedaloties gan NATO spēju stiprināšanā, gan Alianses īstenotajās starptautiskajās operācijās un drošības stiprināšanas pasākumos.

Integrācijas process NATO un dalība tajā ir būtiski ietekmējusi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstību un ļāvusi izveidot bruņotos spēkus, kas atbilst mūsdienu drošības prasībām. Latvija ir atteikusies no obligātā militārā dienesta, kļūdama par vienīgo no Baltijas valstīm ar profesionālu armiju. Pārejot uz profesionāliem bruņotiem spēkiem, Latvija no lielu teritoriālo vienību uzturēšanas ir pārorientējusies uz bruņoto spēku attīstību, kas spēj iesaistīties gan kolektīvās aizsardzības, gan krīžu novēršanas pasākumos.

Līdz ar starptautiskās drošības vides transformāciju par vienu no galvenajiem NATO miera laika uzdevumiem ir kļuvušas starptautiskās operācijas to reģionu stabilizācijai, no kuriem potenciāli ir sagaidāmi izaicinājumi sabiedroto drošībai. Kopš 1996. gada, kad Latvijas karavīri pirmo reizi uzsāka dalību NATO vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās operācijās Balkānos, Irākā un Afganistānā[2]. Šobrīd Latvija piedalās NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Afganistānā, kas ir kļuvusi par NATO un Latvijas galveno operāciju. Šobrīd Latvija ir palielinājusi sava kontingenta karavīru skaitu Afganistānā, kā arī iesaistās Afganistānas rekonstrukcijas un stabilizācijas procesā ar civilajiem ekspertiem. Dalība starptautiskajās operācijās ļauj praksē pārbaudīt savietojamību ar citu dalībvalstu spēkiem, saņemt apmācību un iegūt praktisku operāciju pieredzi, kas nepieciešama profesionāliem karavīriem. Vienlaikus Latvijas praktiska dalība NATO vadītajās operācijās ļauj palielināt operāciju efektivitāti un Latvijas politisko ietekmi NATO lēmumu pieņemšanas procesā.

Savukārt, lai mēs varētu attiecīgi uzņemt NATO spēkus, kā tas bija arī NATO Rīgas samita gadījumā, Latvijas Nacionālajiem bruņotiem spēkiem ir jābūt tam sagatavotiem. Lai valsts apdraudējuma vai arī dabas katastrofu gadījumā saņemtu nepieciešamo ārvalstu palīdzību, Latvija turpina veidot ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta sistēmu un attīsta šim nolūkam nepieciešamās spējas. Šāda mūsu un NATO sadarbība un spēju kombinācija ir labs pamats mūsu valsts drošībai un aizsardzībai. 

Latvijas un pārējo Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana bijusi viens no pirmajiem praktiskajiem un redzamajiem faktoriem, kas palielināja mūsu drošību pēc iestāšanās NATO. Gaisa patrulēšanas operācija bijis arī tiešs pierādījums citu NATO valstu vēlmei sniegt mums savu atbalstu, tā kā valstis brīvprātīgi piesakās šai operācijai. Patrulēšanu rotācijas kārtībā nodrošina NATO dalībvalstis, par bāzi savām lidmašīnām izmantojot militāro lidlauku Šauļos, Lietuvā. Pakāpeniski aizvien lielāku atbildību par operācijas īstenošanu uzņemas arī pašas Baltijas valstis, nodrošinot arvien lielākas uzņemošās valsts atbalsta spējas. Šīm nolūkam Latvija jau ir uzsākusi Gaisa operāciju centru izbūvi un Lielvārdes militārā lidlauka infrastruktūras attīstību.

Līdz ar dalību NATO Latvijai ir iespējas piedalīties NATO kopējos projektos, kur valstis apvienojas, lai nodrošinātu tās vai citas spējas, tādejādi panākot finanšu un cilvēku resursu radionālāku izmantošanu.

Latvija ir pilnvērtīgi iekļāvusies arī NATO lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesā, kas nodrošina Latvijas interešu pārstāvēšanu NATO struktūrās, kā arī dalību lēmuma pieņemšanas procesā NATO komitejās un aģentūrās. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas interešu aizstāvību, pārstāvniecībā NATO strādā pārstāvji no Aizsardzības un Ārlietu ministrijām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām institūcijām.

Gatavojoties dalībai NATO Latvija ir uzkrājusi nopietnu pieredzi aizsardzības reformu īstenošanā un demokrātiskās kontroles pār bruņotajiem spēkiem ieviešanā, kas tagad ir noderīga arī citām valstīm. Latvija kopā ar pārējām Alianses dalībvalstīm turpina attīstīt sadarbību ar NATO partneriem. Latvija ir ieinteresēta spējīgās partnervalstīs un ir gatava dot savu ieguldījumu, sniedzot palīdzību un daloties pieredzē par drošības sektora reformām un aizsardzības sistēmas nostiprināšanu. Šīs pieredzes nodošanā kopš 2004.gada Latvija ir attīstījusi sadarbību ar Ukrainu, Moldovu, Dienvidkaukāza, Centrālās Āzijas un Balkānu valstīm.  

Informācija aktuāla uz 2009. gada 30.augustu.