Aizsardzības ministrija

NATO galvenā mītne Briselē ir Alianses politiskais centrs un Ziemeļatlantijas Padomes pastāvīgā uzturēšanās vieta. Tajā atrodas pastāvīgie pārstāvji un nacionālās delegācijas, ģenerālsekretārs un Starptautiskais štābs, nacionālie militārie pārstāvji, Militārās komitejas priekšsēdētājs un Starptautiskais Militārais štābs. Tajā izvietotas arī partnervalstu diplomātiskās misijas un NATO galvenās mītnes konsultāciju, vadības un kontroles (C3) štābs, kā arī vairākas NATO aģentūras. Kopumā NATO galvenajā mītnē ir nodarbināti aptuveni 3150 pilna laika darbinieki. No tiem aptuveni 1400 ir nacionālo delegāciju pārstāvji un nacionālie militārie pārstāvji NATO. Galvenajā mītnē strādā aptuveni 1300 Starptautiskā štāba vai aģentūru civilie pārstāvji un 350 Starptautiskā Militārā štāba darbinieki, tai skaitā apmēram 80 civilpersonas.

PASTĀVĪGIE PĀRSTĀVJI UN VALSTU DELEGĀCIJAS

Katra dalībvalsts ir pārstāvēta Ziemeļatlantijas Padomē (NAC) ar vēstnieku jeb pastāvīgo pārstāvi, kura pakļautībā ir nacionālās delegācijas, kas sastāv no Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, bruņoto spēku u.c. valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, kuri pārstāv attiecīgo valsti dažādās NATO komitejās. Delegācijas daudzējādā ziņā līdzinās vēstniecībām. Šo pārstāvniecību atrašanās vienā galvenās mītnes ēkā dod iespēju nacionālajiem pārstāvjiem savstarpēji uzturēt formālus un neformālus kontaktus, kā arī viegli un bez liekas kavēšanās uzturēt kontaktus ar NATO starptautiskajiem štābiem un ar partnervalstu pārstāvjiem.

ĢENERĀLSEKRETĀRS

Ģenerālsekretārs ir augstākā amatpersona, ko nominē dalībvalstu valdības priekšsēdētāja amatam Ziemeļatlantijas Padomē, kā arī galvenā administratora amatam. Viņš izpilda arī priekšsēdētāja funkcijas Aizsardzības plānošanas komitejā un Kodolieroču plānošanas grupā, goda priekšsēdētāja funkcijas citās vecāko amatpersonu NATO komitejās, Eiroatlantijas Partnerības padomē un Vidusjūras Sadarbības grupā, kā arī kopējā priekšsēdētāja funkcijas NATO-Krievijas padomē (Permanent Joint Council – PJC) (kopā ar pārstāvi no Krievijas un pārstāvi no NATO valsts, kurš darbojas kā goda prezidents). Viņš arī pilda priekšsēdētāja funkcijas kopā ar Ukrainas pārstāvi NATO-Ukrainas komisijas un ar Gruzijas pārstāvi – NATO-Gruzijas komisijas ietvaros.

Ģenerālsekretārs ir atbildīgs par konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesa veicināšanu un vadību Alianses ietvaros. Viņam ir tiesības ieteikt jautājumus diskusijām un lēmumu pieņemšanai, viņš ir atbildīgs par Starptautiskā štāba vadību un sniedz paziņojumus Alianses vārdā - gan ārējās attiecībās, gan arī saziņā ar dalībvalstu valdībām un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Ģenerālsekretāra vietnieks palīdz ģenerālsekretāram pildīt viņa funkcijas un aizvieto viņu prombūtnes laikā.

STARPTAUTISKAIS ŠTĀBS

Ziemeļatlantijas Padomes un tās pakļautībā esošo komiteju darbu nodrošina Starptautiskais štābs. Tas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, kuri pieņemti darbā Organizācijā vai kurus ir deleģējušas attiecīgo dalībvalstu valdības. Starptautiskā štāba darbinieki ir tieši atbildīgi ģenerālsekretāram un apliecina savu uzticību Organizācijai visā savā darba pienākumu pildīšanas laikā. Starptautiskais štābs sastāv no Ģenerālsekretāra biroja, piecām operacionālām nodaļām, Administrācijas un Finanšu kontroliera biroja. Katru nodaļu vada ģenerālsekretāra palīgs, kas parasti savas atbildības robežās ir arī attiecīgās komitejas priekšsēdētājs.

Starptautiskais štābs darbojas kā ģenerālsekretāra sekretariāts, pilda politiskā padomdevēja un operacionālā štāba funkcijas, kā arī pastāvīgi nodarbojas ar plaša spektra jautājumiem, kas ir būtiski Aliansei un partnervalstīm.

Starptautiskais štābs atbalsta vienprātības veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesu starp dalībvalstīm un partnervalstīm un ir atbildīgs par sanāksmju sagatavošanu un apspriesto jautājumu tālāku virzību, NATO komiteju pieņemto lēmumu izpildi, kā arī par tām institūcijām, kas izveidotas, lai vadītu dažādas divpusējās un daudzpusējās sadarbības formas ar valstīm ārpus Alianses, kuras izveidojušās pēc aukstā kara beigām. Papildus darbojas vairākas civilās aģentūras un organizācijas, kas atrodas dažādās dalībvalstīs un atbild par tādiem jautājumiem kā sakaru, informācijas sistēmu un loģistikas atbalsts.

ĢENERĀLSEKRETĀRA BIROJS

Ģenerālsekretāra birojs sastāv no Privātā biroja un Izpildsekretariāta, kā arī Informācijas un preses biroja, un NATO Drošības biroja.

PRIVĀTAIS BIROJS

Privātais birojs atbalsta ģenerālsekretāru un ģenerālsekretāra vietnieku visos viņu darbos un pienākumos. Tajā ietilpst arī juridiskais padomnieks un speciālais padomnieks par Centrāleiropas un Austrumeiropas lietām.

IZPILDSEKRETARIĀTS

Izpildsekretariāts ir atbildīgs par Ziemeļatlantijas Padomes (NAC), Eiroatlantijas Partnerības padomes (EAPC), NATO-Krievijas padomes (PJC), NATO-Ukrainas komisijas (NUC), Vidusjūras sadarbības grupas (MCG), Aizsardzības plānošanas komitejas (DPC), Kodolieroču plānošanas grupas (NPG), kā arī visu šo institūciju atbalstam izveidoto komiteju un darba grupu struktūru veiksmīgu darbību. Izpildsekretariāts ir arī atbildīgs par ministru un valstu un valdību vadītāju tikšanos plānošanu un organizēšanu - gan NATO galvenajā mītnē, gan arī ārzemēs.

Tāpat Izpildsekretariāts ir atbildīgs par administratīvām darbībām, kas saistītas ar EAPC un citām struktūrām, kuras tiekas EAPC vai iniciatīvas Partnerattiecības mieram ietvaros, kā arī par darbību koordinēšanu saistībā ar partnervalstu diplomātisko misiju akreditēšanu NATO. Izpildsekretariāta personāls darbojas kā komiteju sekretāri un pierakstu veicēji, nodrošinot administratīvu un sekretariālu palīdzību Padomei un tās vecāko amatpersonu līmeņa komitejām. Tie sagatavo dienas kārtību, lēmumu pieņemšanas lapas, īso ziņojumu pārskatus un procedurālas dabas dokumentus, kurus pieprasa attiecīgās struktūras, un darbojas kā komiteju priekšsēdētāju padomnieki, kā arī kā kontaktpersonas pašām komitejām.

Izpildsekretariāta vadītājs kā ministru un vēstnieku līmeņa struktūru sekretārs atbild ģenerālsekretāram par to, lai Starptautiskā štāba dažādu nodaļu veiktais darbs notiek saskaņā ar dotajiem rīkojumiem. Ar Informācijas sistēmas servisu palīdzību izpildsekretariāta vadītāja birojs nodrošina informācijas tehnoloģiju atbalstu gan Starptautiskajam štābam, gan arī Starptautiskajam Militārajam štābam un biroju komunikācijām NATO galvenajā mītnē. Viņš ir arī atbildīgs par NATO vispārējo Informācijas vadības politiku un NATO dokumentu klasifikāciju, izplatīšanu sabiedrībai un to arhivēšanu saskaņā ar pastāvošajām procedūrām, kad dota attiecīga atļauja no dalībvalstu puses.

INFORMĀCIJAS UN PRESES BIROJS

Informācijas un preses birojs sastāv no Preses un mediju centra un Informācijas centra, kas sadalīts šādās struktūrvienībās:

· Plānošanas un publikāciju nodaļa,

· NATO Valstu attiecību nodaļa,

· Ārējo kontaktu un partnervalstu attiecību nodaļa.

Biroja pakļautībā atrodas arī Informācijas un dokumentācijas centrs Kijevā. Informācijas un preses biroja direktors ir Informācijas un kultūras attiecību komitejas priekšsēdētājs.

Preses sekretārs un Preses un mediju centrs sniedz oficiālus paziņojumus Alianses un ģenerālsekretāra vārdā un organizē oficiālās informācijas sniegšanu žurnālistiem. Preses un mediju centrs organizē arī žurnālistu akreditāciju, izplata ģenerālsekretāra rakstiskus komunikē un runas, nodrošina ar ikdienas preses apskatiem un publikāciju pārskatiem visu NATO galvenās mītnes personālu Briselē. Tā organizē mediju intervijas ar ģenerālsekretāru un citām NATO oficiālajām amatpersonām un nodrošina tehnisko palīdzību un aprīkojumu radio un televīzijas pārraidēm.

Informācijas un preses birojs palīdz dalībvalstu valdībām un partnervalstīm paplašināt sabiedrības sapratni par NATO lomu un īstenoto politiku, izmantojot dažādas programmas un aktivitātes. Šim nolūkam tiek izmantoti periodiski un neperiodiski izdevumi, video ieraksti, fotogrāfijas un izstādes, grupu vizītes, konferences un semināri, kā arī zinātniskās stipendijas. Birojā ietilpst arī bibliotēka un Dokumentācijas centrs, Mediju bibliotēka un Izplatīšanas vienība.

Birojs uztur ciešus kontaktus ar nacionālajām sabiedrības informēšanas struktūrvienībām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī koordinē aktivitātes, kas paredzētas Alianses mērķus un sasniegumu izskaidrošanai plašākai sabiedrībai katrā dalībvalstī. Tas arī organizē vai sponsorē vairākas daudznacionālas programmas, kurās tiek iesaistīti dažādu dalībvalstu iedzīvotāji. Attiecībā uz partnervalstīm tas veic informatīvas aktivitātes, lai uzlabotu sabiedrības zināšanas un izpratni par Aliansi valstīs, kuras ir pārstāvētas Eiroatlantijas Partnerības padomē un Vidusjūras sadarbības grupā.

NATO DROŠĪBAS BIROJS

NATO Drošības birojs koordinē, pārrauga un realizē NATO iekšējās drošības politiku. Drošības jautājumu direktors ir ģenerālsekretāra galvenais padomnieks par drošības jautājumiem un pilda NATO Drošības komitejas priekšsēdētāja pienākumus. Viņš vada NATO galvenās mītnes Drošības dienestu un ir atbildīgs par vispārējo drošības koordināciju NATO.

POLITISKO JAUTĀJUMU NODAĻA

Politisko jautājumu nodaļa ir tieši pakļauta ģenerālsekretāra palīgam politiskajos jautājumos. Šī amatpersona pilda arī vecāko amatpersonu līmeņa Politisko komiteju (SPC) un vairāku citu komiteju priekšsēdētāja pienākumus.

Nodaļa sastāv no Politikas direktorāta un Ekonomikas direktorāta. Politikas direktorāta direktors ir ģenerālsekretāra palīga politiskajos jautājumos vietnieks, vecāko amatpersonu līmeņa Politiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks, un viņš pilda arī Politiskās komitejas priekšsēdētāja pienākumus. Ekonomkas direktorāta direktors ir Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs.

Ikdienas darbu Politkas direktorātā veic septiņas struktūrvienības:

• NATO Daudzpusējo un reģionālo jautājumu vienība galvenokārt nodarbojas ar attiecību veidošanu starp NATO un citām Eiropas drošības institūcijām, it īpaši Eiropas Savienību (ES). Tās pienākumos ietilpst NATO ārlietu ministru un valstu un valdību vadītāju sanāksmju sagatavošana, ar NATO saistītu politisku jautājumu attīstība dalībvalstīs, ar NATO saistītu jautājumu attīstība citās valstīs, kas nepiedalās Eiroatlantijas Partnerības padomē vai iniciatīvā Partnerattiecības mieram (īpaši Japāna), attīstība NATO Vidusjūras dialoga ietvaros. Tā sagatavo arī darba turpināšanu ekspertu darba grupās par reģionālajiem jautājumiem un seko šī darba izpildei.

• Politikas plānošanas un runu rakstīšanas vienība ir atbildīga par attiecīgo runu, rakstu un tēžu rakstīšanu ģenerālsekretāram un citām vadošām Alianses amatpersonām, politikas plānošanas dokumentu sagatavošanu, kā arī tā sniedz koncentrētas informācijas pārskatus par NATO politisko dienas kārtību. Šī vienība uztur kontaktus ar akadēmiskajām aprindām un vadošām pētniecības iestādēm, uzņemas Atlantijas Politikas konsultatīvās grupas (APAG) sagatavošanas darbu un seko darba turpmākai attīstībai. Palīdzība komunikē un citus tekstu sagatavošanā, kā arī palīdzība dokumentu sastādīšanas procesā NATO ārlietu ministru un valstu un valdību vadītāju sanāksmju kontekstā ir daļa no vienības darba.

• Austrumeiropas partneru vienība nodarbojas ar NATO attiecībām ar Krieviju un Ukrainu, NATO-Krievijas sadarbības dokumenta (Founding Act on Mutual Relations, Cooperation and Security between NATO and Russian Federation) un NATO-Ukrainas hartas izpildi; ikgadējās darba programmas vispārēju koordināciju un NATO-Krievijas padomes (NRC) un NATO-Ukrainas Komisijas (NUC) valstu un valdību vadītāju, ārlietu ministru un vēstnieku līmeņa tikšanos sagatavošanu.

• Eiroatlantijas Partnerības un sadarbības vienība nodarbojas ar attiecību veidošanu starp NATO un visām tās partnervalstīm, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar NATO paplašināšanos, tai skaitā ar vispārēju aktivitāšu vadību Rīcības plāna dalībai NATO (MAP) ietvaros. Vienība sagatavo Eiroatlantijas Partnerības padomes valstu un valdību vadītāju, ārlietu ministru un vēstnieku līmeņa sanāksmes un nodarbojas ar PfP jautājumiem, atbalstot Aizsardzības plānošanas un operāciju nodaļas darbu, koordinē NATO Dienvidaustrumu Eiropas iniciatīvu un tās ieguldījumu Dienvidaustrumu Eiropas Stabilitātes pakta ietvaros, kā arī NATO vispārējās politiskās attiecības ar Bijušās Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju saistībā ar NATO vadīto KFOR spēku pieņemtajām saistībām.

• Kooperatīvās drošības un politisko krīžu vadības vienība ir atbildīga par kolektīviem drošības jautājumiem (ieskaitot EAPC ad hoc grupu par miera uzturēšanas jautājumiem un NATO-Krievijas miera uzturēšanas darba grupu), vispārējām attiecībām starp NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), krīzes situāciju vadības mācību (CMX) plānošanas politiskajiem aspektiem, NATO/ANO attiecībām miera uzturēšanas jautājumos. Politisko jautājumu nodaļas ietvaros šīs vienības galvenā uzmanība tiek vērsta uz politisku krīžu vadības jautājumiem, un tā ir atbildīga par ikdienas pārstāvniecību Balkānu uzdevumu vienības nodaļā[1].

• Parasto ieroču kontroles un verifikācijas koordinācijas vienība ir atbildīga par ieroču kontroles politiku un attiecīgu jautājumu izpildi, kas ir saistīta ar līgumu par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (Treaty on Conventional Armed Forces in Europe – CFE līgums), Vīnes dokumentu, Deitonas līgumu, reģionālo parasto ieroču kontroli, kā arī uzticības un drošības vairošanas pasākumiem (CSBM), vieglajiem ieročiem (SALW) un kājnieku mīnām (APL), NATO daudznacionālās CFE inspekciju komandas veidošanu, kā arī NATO verifikācijas datu bāzes (VERITY) vadību un attīstību.

• Masu iznīcināšanas ieroču centrs darbību uzsāka 2000. gada maijā sakarā ar Masu iznīcināšanas ieroču (WMD) iniciatīvu, kas tika apstiprināta 1999. gada aprīlī Vašingtonas galotņu tikšanās laikā. Tajā ietilpst personāls no Starptautiskā sekretariāta, kā arī nacionālie eksperti. Centra uzdevums ir uzlabot koordināciju saistībā ar masu iznīcināšanas ieroču aktivitātēm, kā arī stiprināt konsultācijas par ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un atbruņošanās jautājumiem. Centrs arī atbalsta aizsardzības jautājumus, lai uzlabotu Alianses gatavību reaģēt uz masu iznīcināšanas ieroču riskiem.

Ekonomikas direktorāts veic padomdevēja funkcijas par ekonomikas attīstības jautājumiem, kuriem ir ietekme uz NATO. Direktorāts veic pētījumus par ekonomikas attīstības un aizsardzības ekonomikas tendencēm. Šie pētījumi tiek iesniegti ģenerālsekretāram. Direktoriāts Ekonomikas komitejas uzdevumā veic arī pētījumus par jautājumiem, kas saistīti ar drošības ekonomikas jautājumiem, izstrādā Aizsardzības pārskata komitejai ar NATO saistīto valstu ekonomisko novērtējumu NATO aizsardzības plānošanas jomā, uztur kontaktus ar starptautiskām ekonomikas organizācijām. Ekonomikas direktorāta uzdevums ir arī organizēt sadarbības aktivitātes ar partnervalstīm Eiroatlantijas Partnerības padomes, NATO-Krievijas padomes un NATO-Ukrainas komisijas ietvaros.

AIZSARDZĪBAS PLĀNOŠANAS UN OPERĀCIJU NODAĻA

Aizsardzības plānošanas un operāciju nodaļa ir pakļauta ģenerālsekretāra palīgam, kurš ir atbildīgs par aizsardzības plānošanu un operācijām un pilda Aizsardzības pārskata komitejas (DRC) (aizsardzības plānošanas vecāko amatpersonu NATO struktūra Aizsardzības plānošanas komitejas (DPC) pakļautībā) priekšsēdētāja pienākumus un Vadošās darba grupas (EWG) priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Viņš ir arī Politikas koordinācijas grupas (PCG) priekšsēdētājs. Nodaļa atbalsta Miera uzturēšanas sadarbības politiski militārās vadības komiteju (PMSC/PfP) Partnerattiecības mieram aktivitāšu koordinācijas un attīstības jautājumos.

Nodaļas ietvaros izveidoti:

· Aizsardzības politikas un spēku plānošanas direktorāts;

· Aizsardzības partnerību un sadarbības direktorāts;

· Krīzes vadības un operāciju direktorāts;

· Kodolieroču politikas direktorāts.

Visi minētie direktorāti nodrošina atbalstu ģenerālsekretāra vietniekam, kas pilda Augsta līmeņa vadības grupas (HLSG) priekšsēdētāja pienākumus un ir atbildīgs par Alianses Aizsardzības spēju iniciatīvas izpildīšanu.

Aizsardzības politikas un spēku plānošanas direktorāts sastāv no Aizsardzības plānošanas vienības un Spēku plānošanas vienības. Direktorāts ir atbildīgs par aizsardzības plānošanas jautājumiem un lielāko daļu no politiski militāriem jautājumiem, kurus apspriež Padome vai Politikas koordinācijas grupa. Tāpat direktorāts, kopīgi ar nacionālajām delegācijām, ir atbildīgs par to dokumentu sagatavošanu, kas saistīti ar Aizsardzības pārskatu, ieskaitot nacionālo aizsardzības programmu analīzi un citiem politiski militāras dabas jautājumiem, kurus apspriež Aizsardzības plānošanas komiteja. Direktoriāts Vadošās grupas un Aizsardzības pārskata komitejas uzdevumā sagatavo pētījumus par vispārējiem vai īpašiem NATO aizsardzības plānošanas un politikas jautājumiem, sniedz atbalstu arī PfP programmu jautājumos un PfP Plānošanas un pārskata procesa (PARP) vadības jautājumos. Tas ir atbildīgs par Apvienoto kopīgo operatīvo spēku (CJTF) koncepta attīstību, kā arī par datorizētas informatīvas datu bāzes uzturēšanu par NATO spēkiem un par statistikas datu pētījumu organizēšanu un veikšanu, kas tiek pieprasīti, lai novērtētu NATO aizsardzības spējas. Aizsardzības politikas un spēku plānošanas direktorāta direktors ir ģenerālsekretāra palīga vietnieks un arī Aizsardzības pārskata komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Krīzes vadības un operāciju direktorāts ietver Krīzes vadības vienību, Padomes Operāciju vienību un Miera uzturēšanas štābu. Krīzes vadības un operāciju direktorāta direktors ģenerālsekretāra uzdevumā ir atbildīgs arī par NATO Situāciju centra (SITCEN) attīstību un kontroli.

· Krīzes vadības vienība nodrošina personāla palīdzību ģenerālsekretāram, Padomei un Aizsardzības plānošanas komitejai, kā arī attiecīgajām pakļautajām darba grupām par politiski militāriem krīzes situāciju vadības politikas jautājumiem. Vienība ir atbildīga par Padomes lēmumu izpildi, pārraudzību un attiecīgu ziņojumu sagatavošanu, kas saistīti ar krīzes situāciju vadību, kā arī NATO operāciju sagatavošanu un vadību. Tā pilda arī kontaktu un koordinācijas funkcijas ar NATO un valstīm ārpus NATO, kā arī tādām starptautiskajām organizācijām, kā ANO, EDSO, ES, kā arī ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un Augstā pārstāvja biroju.

· Padomes Operāciju vienība atbalsta NATO darbības krīzes vadības jautājumos, attīstot un uzlabojot procedūras, sniedz atbalstu organizatoriskajos un tehniskā aprīkojuma jautājumos, kas svarīgi Padomei un Aizsardzības plānošanas komitejai, kā arī veicina konsultācijas spriedzes un krīzes periodos. Šie uzdevumi ietver darbu pie divu NATO krīzes situāciju vadības rokasgrāmatu sagatavošanas, koordinācijas un atjaunošanas, darbu pie pārskata par krīzes situāciju vadības komunikāciju prasībām, tie sniedz atbalstu Automatizētās datu apstrādes (ADP) attīstībā, lai nodrošinātu iespēju šos datus izmantot krīzes situāciju vadībai, kā arī vadot attiecības ar PfP partnervalstīm, lai uzlabotu to spējas krīzes vadības situācijās un uzlabotu sadarbību krīzes vadības jomā.

· Miera uzturēšanas štābs sniedz atbalstu krīzes vadības procesam, nodrošinot konceptuālu un tehnisku stratēģisko plānošanu un padomus par miera atbalsta operācijām. Miera uzturēšanas štābs sniedz atbalstu arī citos NATO darbības aspektos, kas saistīti ar miera uzturēšanu, ieskaitot Alianses miera uzturēšanas politikas veidošanu, kā arī ar CIMIC (civilmilitārā sadarbība) politiku un sniedz atbalstu PJC un PMSC ad hoc darba grupām par miera uzturēšanas jautājumiem.

· Situāciju centrs, SITCEN, pilda trīs nozīmīgas lomas:

- sniedz atbalstu Ziemeļatlantijas Padomei, Aizsardzības plānošanas komitejai un Militārajai komitejai, lai tās varētu pildīt savas funkcijas konsultāciju jomā;

- kalpo kā Alianses galvenais centrs, kas saņem politiskās, militārās un ekonomiskās izlūkošanas datus un informāciju un veic to apmaiņu un izplatīšanu;

- darbojas kā saikne ar līdzīgām struktūrām dalībvalstīs un NATO Stratēģiskajās komandstruktūrās.

Situāciju centram tehnisku atbalstu nodrošina Sakaru centrs jeb “COMCEN”.

Aizsardzības partnerību un sadarbības direktorāts tika izveidots 1997. gadā. Tas atbild par Partnerattiecības mieram (PfP) politikas izveidošanu un īstenošanu. Tas vada PfP iniciatīvas politiski militāro vadības komiteju (PMSC) un sniedz atbalstu citām NATO struktūrām par jautājumiem, kas saistīti ar EAPC, militāro kooperāciju PfP kontekstā, ar NATO-Krievijas un NATO-Ukrainas attiecībām un Vidusjūras dialoga kontekstā. PfP īstenošanas kontekstā Direktorāts uztur ciešus kontaktus ar visām PfP partnervalstīm un vada attiecīgās NATO ekspertu vizītes partnervalstīs, kas izveidotas, lai palīdzētu partnervalstīm izstrādāt un īstenot Individuālās partnerības programmas (IPP).

Kodolieroču politikas direktorāts nodrošina personāla atbalstu ģenerālsekretāram, Kodolieroču plānošanas grupai (NPG) un tās vecāko amatpersonu struktūrām, Augsta līmeņa grupai (HLG), un Vecāko amatpersonu grupai ieroču neizplatīšanas jautājumos (DGP). Šī direktorāta galvenās funkcijas ir visu kodolpolitikas un stratēģijas jautājumu izstrāde. Direktorāts sniedz atbalstu jautājumos, kas saistīti ar NATO aizsardzības aktivitāšu koordināciju, reaģējot uz riskiem, kas rodas no masu iznīcināšanas ieroču un to izgatavošanai nepieciešamo materiālu izplatības. Daļu no iepriekš minētajām funkcijām nākotnē izpildīs Masu iznīcināšanas ieroču centrs, kas izveidots Politisko jautājumu nodaļā. Direktorāts ir arī atbildīgs par Kodolieroču plānošanas grupas sanāksmju sagatavošanu ministru, pastāvīgo pārstāvju un štāba grupu līmenī, kā arī par publiskās informācijas sagatavošanu par situāciju NATO kodolieroču jomā un attiecīgiem aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar izplatīšanas riskiem.

AIZSARDZĪBAS ATBALSTA NODAĻA

Aizsardzības atbalsta nodaļai, ka atrodas ģenerālsekretāra palīga aizsardzības atbalsta jautājumos tiešā pakļautībā, ir šādi uzdevumi:

· sniegt padomus ģenerālsekretāram, Ziemeļatlantijas Padomei, Aizsardzības plānošanas komitejai un citām NATO struktūrām par visiem jautājumiem, kas saistīti ar bruņošanās pētniecības, attīstības, ražošanas, nodrošināšanas jautājumiem, pretgaisa aizsardzības sistēmu un civilmilitāro gaisa satiksmes vadību;

· veicināt pēc iespējas efektīvāku Alianses resursu izmantošanu tās spēku aprīkojumam.

Nodaļa nodrošina sakarus ar NATO ražošanas un apgādes organizācijām, kas iesaistītas kopīgā aprīkojuma projektos, un nodrošina sakarus ar NATO aģentūrām, kas nodarbojas ar aizsardzības pētniecību un ar to saistītiem projektiem. Nodaļa piedalās visās NATO aizsardzības plānošanas jomās savas atbildības un kompetences ietvaros. Ģenerālsekretāra palīgs aizsardzības atbalsta jautājumos pilda Valstu bruņojuma direktoru konferences (CNAD) un NATO C3 padomes pastāvīgā priekšsēdētāja pienākumus, kā arī NATO Standartizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Nodaļa sastāv no diviem direktorātiem:

Bruņojuma plānošanas, programmu un politikas direktorāts sniedz atbalstu ģenerālsekretāra palīgam plaša spektra politikas un programmēšanas jautājumos, kas saistīti ar aizsardzības iekārtu iegādi un Alianses bruņojuma sadarbību. Tās direktors ir ģenerālsekretāra palīga vietnieks aizsardzības atbalsta jautājumos. Direktorāts ir atbildīgs par politikas iniciatīvu formulēšanu bruņojuma jomā, kas radītas, lai nodrošinātu CNAD aktivitāšu orientāciju uz Alianses misiju izpildi. Direktorāts ir atbildīgs arī par NATO bruņojuma plānošanas harmonizāciju ar citiem Alianses vispārējās aizsardzības plānošanas procesa aspektiem.

Direktorāts nodrošina atbalstu Sauszemes spēku, Jūras spēku un Gaisa spēku grupām un to pakļautajām struktūrvienībām. To loma ir veicināt informācijas apmaiņu, harmonizēt operacionālo prasību iespējamo attīstību Alianses sauszemes, jūras vai gaisa spēku spējām, lai veicinātu kopēju risinājumu rašanu, kā arī, lai sasniegtu augstu aprīkojuma standartizācijas pakāpi, izpildot NATO Standartizācijas programmu.

Direktorāts uztur kontaktus ar ārējām institūcijām, piemēram, Rietumeiropas bruņošanās grupu (WEAG), un aģentūrām, piemēram, NATO EF 2000 un Tornado attīstības, ražošanas un loģistikas pārvaldes aģentūru (NATO Eurofighter and Tornado Management Agency – NETMA), NATO helikopteru konstrukcijas, attīstības, ražošanas un loģistikas pārvaldes aģentūru (NAHEMA) un Zemūdens izpētes centru (SACLANTCEN).

Pretgaisa aizsardzības un kosmosa vadības direktorāts ir atbildīgs par sadarbību starp pretgaisa aizsardzību un militāro un civilo gaisa telpas un gaisa satiksmes vadību. Direktorāts nodrošina atbalstu NATO Pretgaisa aizsardzības komitejai (NADC), kuras loma ir sneigt rekomendācijas Padomei un Aizsardzības plānošanas komitejai par visiem pretgaisa aizsardzības programmas attīstības aspektiem. Tā veic šīs funkcijas ciešā sadarbībā ar NATO Militārajām struktūrām.

Cita nozīmīga Direktorāta atbildības sfēra ir saistīta ar atbalstu NATO Gaisa satiksmes vadības komitejai (NATMC). NATMC uzdevums ir nodrošināt civilās un militārās gaisa telpas prasību koordināciju Alianses ietvaros. Tai ir arī nozīmīga loma ar partnervalstīm kopīgi veiktajās darbībās, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības uzlabošanu.

NATO sadarbības aktivitāšu ietvaros Direktorāts ir atbildīgs arī par konsultāciju un palīdzības nodrošināšanu pretgaisa aizsardzības un kosmosa vadības jautājumos tām kandidātvalstīm, kuras piedalās Rīcības plānā dalībai NATO (Membership Action Plan – MAP), un citām partnervalstīm. Analītiskais darbs tiek veikts direktorāta ietvaros izveidotajā NATO Pretgaisa aizsardzības analīzes vienībā (NAADC).

Direktorāts nodrošina sakarus ar aģentūrām, kuru atbildībā ietilpst ar pretgaisa aizsardzību saistīto sistēmu izveidošana, NATO Agrīnās brīdināšanas spēku gaisā programma, NATO Gaisa vadības un kontroles sistēmu programma, uzlabotā HAWK zeme-gaiss raķešu sistēma, kā arī Vidējā attāluma paplašinātā pretgaisa aizsardzības sistēma (MEADS).

NATO GALVENĀS MĪTNES KONSULTĀCIJU, VADĪBAS UN KONTROLES ŠTĀBS (NHQC3S)

NHQC3S galvenais uzdevums ir attīstīt politiku un vadlīnijas NATO Sakaru un informācijas sistēmas (CIS) plānošanai, izpildei, operācijām un uzturēšanai, kā arī novērtēt to pielietojumu.

Štābs nodrošina atbalstu NATO konsultāciju, vadības un kontroles padomei un tās pakļautībā esošajām struktūrām. Tas arī nodrošina atbalstu Ziemeļatlantijas Padomei, Militārajai komitejai, Valstu bruņojuma direktoru konferencei, Resursu vecāko amatpersonu padomei un citām komitejām, kuru atbildības sfērā ietilpst C3[2] jautājumi.

Štābs sastāv no šādām struktūrvienībām:

· Savstarpējās savietojamības vienība (Interoperability Branch – IOB);

· Frekvenču pārvaldes vienība (Frequency Management Branch – FMB);

· Informācijas drošības vienība (Information Security Branch – ISB);

· Informācijas sistēmu un tehnoloģiju vienība (Information Systems and Technology Branch – ISTB);

· Sakaru, navigācijas un identifikācijas sistēmu vienība (Communication, Navigation and Identification Systems Branch – CNISB).

Štābs darbojas ģenerālsekretāra palīga aizsardzības jautājumos pakļautībā un Starptautiskā Militārā štāba direktora koordinētā vadībā. NHQC3S direktors ir viens no NC3 padomes priekšsēdētāja vietniekiem un nacionālo C3 pārstāvju (NC3 Reps) priekšsēdētājs.

DROŠĪBAS INVESTĪCIJU, APGĀDES UN CIVILO ĀRKĀRTAS SITUĀCIJU PLĀNOŠANAS NODAĻA

Drošības investīciju, apgādes un civilo ārkārtas situāciju plānošanas nodaļa ir pakļauta ģenerālsekretāra palīgam, kas atbild par šiem jautājumiem. Viņš ir Galvenās civilo ārkārtas situāciju plānošanas komitejas (SCEPC) plenārsēdes priekšsēdētājs un NATO Apgādes vecāko amatpersonu konferences (SNLC) priekšsēdētāja vietnieks. Viņš ir arī Infrastruktūras komitejas priekšsēdētājs.

Nodaļa sastāv no:

· Drošības investīciju direktorāta un Civilā ārkārtas situāciju plānošanas direktorāta,

· Apgādes vienības,

· Resursu politikas koordinācijas vienības.

Drošības investīciju direktorāts atrodas Drošības investīciju programmas (NSIP) kontroliera tiešā pakļautībā, kurš ir arī ģenerālsekretāra palīga vietnieks un Infrastruktūras komitejas pastāvīgais priekšsēdētājs. Drošības investīciju direktorāts sniedz atbalstu Resursu vecāko amatpersonu padomei, Infrastruktūras komitejai un Militārā budžeta komitejai šādos veidos:

· pārbaudot Spēju kopumu, pamatojoties uz tehniskiem, finansiāliem, ekonomikas un politiskiem aspektiem (Spēju kopumu nosaka NATO Stratēģisko komandieru militārās prasības, pamatojoties uz kapitāla investīciju, operāciju un uzturēšanas izdevumiem un personālsastāva prasībām);

· nodrošinot politikas atbalstu, kā arī tehnisko un finansiālo uzraudzību NATO Drošības investīciju programmai;

· no tehnisko un finanšu jautājumu viedokļa pārbaudot pieprasījumus, kas iesniegti Infrastruktūras komitejai, lai tā dotu atļauju projekta mērķim un līdzekļiem, kas varētu būt piemēroti finansēšanai no kopējiem fondiem;

· nodrošinot tehnisko un finansiālo pārbaudi, ja tāda tiek pieprasīta, par militāriem kopīgi finansētiem jautājumiem Militārā budžeta komitejai;

· nodrošina tehnisko un finansiālo atbalstu citām NATO komitejām, kurās tiek apspriesti NATO Drošības investīciju programmas jautājumi, tai skaitā iekļaujot resursu jautājumu.

Apgādes vienība atrodas Apgādes vienības vadītāja pakļautībā, kurš ir NATO Cauruļvadu komitejas priekšsēdētājs un NATO Apgādes vecāko amatpersonu konferences priekšsēdētāja vietnieks. Apgādes vienība nodarbojas ar šādiem uzdevumiem:

· plānu un politikas attīstība un sadarbība, kas radīta, lai sasniegtu vienotu pieeju patērētāju loģistikas jautājumos Alianses un Partnerattiecības mieram programmas ietvaros un palielinātu spēku efektivitāti, sasniedzot lielāku apgādes gatavību un uzturēšanu;

· nodrošina štāba atbalstu NATO Apgādes vecāko amatpersonu konferencei un tās pakļautībā esošajām struktūrvienībām;

· nodrošina štāba tehnisko atbalstu NATO Cauruļvadu komitejai;

· atbalsta, koordinē un uztur sakarus ar NATO militārajām struktūrām un ar NATO un citām komitejām un struktūrām, kas nodarbojas ar patērētāju loģistikas plānošanas un īstenošanas jautājumiem;

· ģenerālsekretāra vārdā uztur sakarus ar Centrāleiropas Cauruļvadu sistēmas (CEPS) vadības struktūrām un ar NATO Uzturēšanas un atbalsta organizāciju (NAMSO).

Civilo ārkārtas situāciju plānošanas direktorāts ir tieši pakļauts Civilo ārkārtas situāciju plānošanas direktoram, kurš ir Galvenās civilo ārkārtas situāciju plānošanas komitejas (SCEPC) pastāvīgās sesijas priekšsēdētājs. Direktorāts nodarbojas ar šādiem uzdevumiem:

· nodrošina štāba atbalstu Galvenajai civilo ārkārtas situāciju plānošanas komitejai un deviņām civilo ārkārtas situāciju plānošanas padomēm un komitejām, kas ir atbildīgas par krīzes situāciju vadības pasākumu izstrādāšanu civilajās jūras, sauszemes un gaisa transporta jomās, enerģētikas, rūpniecības, pārtikas un lauksaimniecības, civilo sakaru, medicīniskās aprūpes, kā arī civilās aizsardzības krīžu jautājumos;

· izstrādā pasākumus, kas nodrošinātu civilo resursu izmantošanu Alianses aizsardzības atbalstam un civilo iedzīvotāju aizsardzībai;

· izstrādā pasākumus un veicina aktīvu partnervalstu līdzdalību civilajās ārkārtas situāciju plānošanas (CEP) aktivitātēs.

Resursu politikas koordinācijas vienība nodarbojas ar šādiem uzdevumiem:

· sadarbojoties ar citām atbilstošām struktūrvienībām, attīsta politikas priekšlikumus un plāno dokumentus par vispārējiem resursu jautājumiem, kas ietekmē Aliansi;

· koordinē visus štāba elementus šāda tipa jautājumos;

· nodrošina atbalstu Resursu vecāko amatpersonu padomei par jautājumiem, kas saistīti ar resursu politikas attīstību un resursu plānošanas dokumentiem.

ZINĀTNES UN VIDES JAUTĀJUMU NODAĻA

Zinātnes un vides jautājumu nodaļa ir tieši pakļauta ģenerālsekretāra palīgam, kas atbild par zinātnes un vides jautājumiem un kurš ir NATO Zinātnes komitejas priekšsēdētājs un Mūsdienu sabiedrības problēmu komitejas (CCMS) priekšsēdētājs. Viņa darbību atbalsta ģenerālsekretāra palīga vietnieks, un tā pārziņā ir šādi uzdevumi:

· sniegt padomus ģenerālsekretāram par zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem, kas ir NATO interesēs;

· atbildēt par Zinātnes komitejas pieņemtajiem lēmumiem, vadīt attiecīgo apakškomiteju un padomdevēju struktūru darbību, kas izveidotas Zinātnes komitejas pakļautībā, kā arī izstrādāt pasākumus, lai veicinātu sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā starp zinātniekiem Alianses valstīs, partnervalstīs un Vidusjūras dialoga valstīs, tādējādi stiprinot šo valstu zinātniskās un tehnoloģiskās spējas;

· uzraudzīt pilotpētījumus, īstermiņa projektus un semināru sagatavošanu un attīstību, kurus uzsākusi Mūsdienu sabiedrības problēmu komiteja;

· nodrošināt kontaktus zinātniskajā jomā ar NATO Starptautisko štābu, NATO aģentūrām, aģentūrām dalībvalstīs, kas atbildīgas par zinātnes politikas īstenošanu, kā arī starptautiskajām organizācijām, kas iesaistītas zinātnes, tehnoloģiju un vides aktivitātēs;

· uzraudzīt aktivitātes, kas organizētas, lai uzlabotu partnervalstu zinātnieku piedalīšanos NATO Zinātnes programmā un Mūsdienu sabiedrības problēmu komitejas projektos.

ADMINISTRĀCIJA

Administrācija ir pakļauta Administrācijas direktoram, kurš nodarbojas ar jautājumiem, kas attiecas uz Starptautiskā štāba organizāciju un struktūru, kā arī sniedz padomus ģenerālsekretāram par civilā personāla politikas jautājumiem un atalgojumu visā organizācijā. Viņa pienākumos ietilpst arī Starptautiskā štāba budžeta sagatavošana, prezentācija un vadība. Viņš uzrauga Koordinācijas un politikas vienību (kas nodarbojas ar administratīviem jautājumiem visas organizācijas ietvaros), Budžeta un finanšu analīzes vienību, kā arī Administratīvo padomdevēju vienību, kuras pienākums ir sniegt padomus ģenerālsekretāram par jautājumiem, kas saistīti ar organizāciju, darba metodēm, procedūrām un personālsastāvu.

Administrācijas direktora vietnieks ir atbildīgs par Starptautiskā štāba vispārējo administrāciju, tai skaitā par personāla jautājumiem, galvenās mītnes uzturēšanu, konferenču sagatavošanu, telpām tulkošanas vajadzībām, kā arī par iekšējo dokumentu pavairošanu un izplatīšanu.

FINANŠU KONTROLIERA BIROJS

Finanšu kontrolieri ieceļ Padome, un viņš ir atbildīgs par fondu veidošanu un izdevumu kontroli civilā un arī militārā budžeta ietvaros, pamatojoties uz NATO finanšu reglamentu. Viņa biroju veido Budžeta un grāmatvedības vienība un Iekšējās kontroles vienība.

RESURSU VECĀKO AMATPERSONU PADOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA BIROJS

Resursu vecāko amatpersonu padome (SRB) ir galvenā Padomes padomdevēja institūcija attiecībā uz militāro kopējo fondu resursu prasībām un pieejamību šiem fondiem. SRB vada nacionālais priekšsēdētājs, kuru ievēl dalībvalstis. Viņa rīcībā ir neliels personāls, kuru nodrošina Starptautiskais štābs.

BUDŽETA KOMITEJU PRIEKŠSĒDĒTĀJA BIROJS

Budžeta komiteju priekšsēdētāju ieceļ no vienas no dalībvalstīm. Viņa darbība tiek finansēta no dalībvalstu līdzekļiem, lai saglabātu Budžeta komiteju neatkarību. Viņa rīcībā ir neliels personāls, kuru nodrošina Starptautiskais štābs.

STARPTAUTISKAIS AUDITORU BIROJS

Vairāku NATO struktūrvienību, kā arī to struktūru, kas nodarbojas ar kopējo fondu Infrastruktūras programmas finansēšanu, banku kontus auditē Starptautiskais Auditoru birojs. Biroju veido pārstāvji no attiecīgajām audita institūcijām dalībvalstīs. Viņiem ir neatkarīgs statuss, un tos izvēlas, kā arī finansē attiecīgās dalībvalstis. Pārstāvjus apstiprina Padome, kurai tie atskaitās par savu darbību.

NATO RAŽOŠANAS UN APGĀDES ORGANIZĀCIJAS

NATO ietvaros ir izveidotas vairākas NATO Ražošanas un apgādes organizācijas (NPLO). Par savu uzdevumu veikšanu tās atskaitās Ziemeļatlantijas Padomei. Lai gan pastāv atšķirība šo organizāciju mandātos, finansējumā, finanšu pakļautībā un vadībā, tās visas ir pakļautas Direktoru padomei vai Vadības komitejai, kas ir atbildīga par to veikto aktivitāšu uzraudzību.

Informācija aktuāla uz 2009.gada 3.jūliju.

[1] Balkānu uzdevumu vienība ir koordinējošā struktūrvienība, kas apvieno Starptautiskā štāba un Militārā štāba pārstāvjus, kuri ikdienā koordinē jautājumus, kas saistīti ar NATO uzdevumiem un lomu Balkānos.

[2] NATO galvenās mītnes konsultāciju, vadības un kontroles (C3) štābs