Militārā komiteja (Military Committee - MC)

Militārās komitejas priekšsēdētājs (The Chairman of the Military Committee)

Stratēģiskie komandieri (Strategic Commanders)

Starptautiskais militārais štābs (International Military Staff)

Partnervalstu pārstāvniecība (Partner Country Representation)

MILITĀRĀ KOMITEJA

Komiteja ir augstākā militārā vadība NATO, kas darbojas Padomes, DPC un NPG politiskajā vadībā. Ikdienā Militārās komitejas darbu veic militārie pārstāvji, darbojoties savu bruņoto spēku komandieru vārdā. Viņi pārstāv savu valstu intereses, tajā pa laikā būdami gatavi diskutēt par dažādiem jautājumiem, lai panākt vienprātību. Tas bieži ietver vienošanos par kompromisiem, ja tas ir visas Alianses interesēs, un palīdz tai izpildīt kopējos uzdevumus un sasniegt kopējos politikas mērķus. Tādēļ militārajiem pārstāvjiem ir piešķirtas atbilstošas rīcības tiesības, kas dod iespēju panākt tūlītēju Militārās komitejas lēmumu izpildi.

Militārās komitejas pastāvīgās sesijas pārstāvju pienākumus pilda NATO valstu vecākie militārie virsnieki un tie ir pakļauti Militārās komitejas priekšsēdētājam (CMC). Tāpat kā politisko lēmumu pieņemšanas struktūras, arī Militārā komiteja regulāri tiekas augstākajā līmenī – bruņoto spēku komandieru līmenī. Īslandi, kurai nav militāro spēku, šādās sanāksmēs pārstāv civilā amatpersona.

Komitejas pienākumos ietilpst arī rekomendāciju sniegšana NATO politiskajām struktūrām par pasākumiem, kas ir nepieciešami NATO teritorijas kopīgajai aizsardzībai. Tās pamatuzdevums ir sniegt norādījumus un konsultācijas militārās politikas un stratēģijas jomā. Komiteja NATO Stratēģiskajiem komandieriem sniedz ieteikumus militārajos jautājumos. Būdama Padomes pakļautībā, tā ir atbildīga par vispārējo Alianses militāro lietu vadību, kā arī par Militārās komitejas aģentūru veiksmīgu darbību.

Komiteja palīdz Aliansei vispārējo stratēģisko koncepciju izveidē. Tā sagatavo ikgadējo ilgtermiņa novērtējumu par to, kādi spēki un spējas ir valstīm un reģioniem, kas rada riskus NATO interesēm. Krīzes, saspīlējuma vai kara laikā tai ir papildus pienākums konsultēt Aizsardzības plānošanas komiteju par militāro situāciju un sniegt rekomendācijas par militāro spēku pielietošanu, aizsardzības plānu aktivizēšanu un piemērotu iesaistīšanās mehānismu izstrādi.

Militārā komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī parasti tiekas trīs reizes gadā. Divas šīs Militārās komitejas sanāksmes notiek Briselē un vienu pēc rotācijas principa organizē NATO dalībvalsts. Eiroatlantijas Partnerības padomes (EAPC) un Partnerattiecības mieram (PfP) ietvaros Militārā komiteja regulāri tiekas ar EAPC/PfP partnervalstu nacionālajiem militārajiem pārstāvjiem (vienreiz mēnesī) un bruņoto spēku komandieriem (divas reizes gadā), lai risinātu militārās sadarbības jautājumus.

Militārās komitejas priekšsēdētājs

Militārās komitejas priekšsēdētāju izvirza Bruņoto spēku komandieri, un šajā amatā viņu nozīmē uz trīs gadiem. Priekšsēdētājs darbojas, pārstāvot vienīgi Alianses starptautiskās intereses, un savas rīcības pilnvaras viņš saņem no Militārās komitejas. Parasti viņš vada visas Militārās komitejas sanāksmes. Viņa prombūtnes laikā pienākumus veic Militārās komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Militārās komitejas priekšsēdētājs darbojas Komitejas vārdā, izdodot nepieciešamos norādījumus un ieteikumus Starptautiskā Militārā štāba direktoram. Priekšsēdētājs pārstāv Militāro komiteju augsta līmeņa sanāksmēs, piemēram, Ziemeļatlantijas Padomē, Aizsardzības plānošanas komitejā un Kodolieroču plānošanas grupā, sniedzot konsultācijas par militāriem jautājumiem, kad tas tiek prasīts.

Ņemot vērā šī amata nozīmīgumu NATO struiktūrā, Komitejas priekšsēdētājam ir jāveic arī nozīmīgs sabiedrisks darbs, kā arī jāpārstāv alianses militārās struktūras oficiālais viedoklis kontaktējoties ar plašsaziņas līdzekļiem. Viņš pārstāv Komiteju oficiālajās vizītēs gan NATO valstīs, gan arī valstīs, ar kurām NATO attīsta ciešākus kontaktus programmas Partnerattiecības mieram, Eiroatlantijas Partnerības padomes, NATO-Krievijas padomes, NATO-Ukrainas komisijas, Vidusjūras valstu sadarbības grupas un Dienvidaustrumu Eiropas Iniciatīvas ietvaros.

STRATĒĢISKIE KOMANDIERI

Stratēģiskie komandieri (SC) - NATO spēku virspavēlnieks Eiropā (SACEUR) un NATO spēku virspavēlnieks Atlantijas telpā (SACLANT) - ir pakļauti Militārajai komitejai Alianses militārās vadības jautājumos.

Viņi arī sniedz konsultācijas Militārajai komitejai. Abiem ir pārstāvji, kuri tiem palīdz uzturēt ciešu saikni gan starp politiskajiem, gan arī militārajiem štābiem galvenajā mītnē un nodrošināt efektīvu informācijas un komunikāciju plūsmu abos virzienos. Stratēģisko komandieri pārstāvji apmeklē Militārās komitejas sanāksmes un sniedz konsultācijas attiecīgajiem komandieriem par Militārās komitejas darbību.

STARPTAUTISKAIS MILITĀRAIS ŠTĀBS

Starptautisko Militāro štābu (IMS) vada ģenerālis jeb admirālis, kuru Militārā komiteja izvirzījusi no dalībvalstu piedāvātajiem kandidātiem uz Starptautiskā Militārā štāba direktora amatu. Starptautiskais Militārais štābs direktora vadībā ir atbildīgs par politikas plānošanu, novērtēšanu un rekomendāciju sniegšanu militārajos jautājumos, kas iesniegti Militārajai komitejai izskatīšanai, kā arī par to, lai Komitejas politikas un lēmumi tiktu realizēti, kā norādīts.

Starptautisko Militāro štābu veido militārais personāls, kuru deleģējušas dalībvalstis, lai tas pildītu štāba rīkojumus NATO galvenajā mītnē un strādātu starptautiskā līmenī visas Alianses ne tikai savu valstu interesēs. Dažus amatus, kas saistīti ar sekretariāta un atbalsta pienākumiem, Starptautiskajā Militārajā štābā pilda civilais personāls. Starptautiskais Militārais štābs palīdz Militārās komitejas darbā, sagatavojot tās lēmumus un sekojot to izpildei, kā arī tas aktīvi iesaistās sadarbības procesā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm iniciatīvas Partnerattiecības mieram ietvaros.

Par Štāba rīcības koordināciju un informācijas un sakaru plūsmas kontroli – gan pašā Starptautiskajā Militārajā štābā, gan starp to un citām institūcijām NATO galvenajā mītnē – jārūpējas administratīvajam koordinatoram, kas ir pakļauts Starptautiskā Militārā štāba direktora birojam. Administratīvais koordinators un viņam padotais personāls sniedz arī atbalstu Militārajai komitejai pildot sekretariāta funkcijas, kā arī sniedz konsultācijas par procesuāliem jautājumiem. Starptautiskā Militārā štāba direktors saņem atbalstu no pieciem direktora padomniekiem. Ka no tiem vada atsevišķu funkcionālo nodaļu.

Plānošanas un politikas nodaļa izstrādā un koordinē Militārās komitejas ieguldījumu NATO aizsardzības politikā un stratēģiskajā plānošanā. Tas ietver ieguldījumu politiski militāro koncepciju, studiju, novērtējumu un attiecīgo dokumentu izstrādē, NATO militāro spēku plānošanā, spēku attīstības mērķu (Force Goals) procesā, ikgadējā aizsardzības pārskata sagatavošanā, PfP plānošanas un pārskata procesā (PARP) un ilgtermiņa konceptuālajā plānošanā. Nodaļa Militārās komitejas vārdā piedalās arī NATO vispārējās aizsardzības plānošanas procesā, kā arī izstrādā un pārstāv Militārās komitejas viedokļus un NATO Stratēģisko komandieru militārās politikas jautājumus dažādās NATO institūcijās.

Operāciju nodaļa sniedz atbalstu Militārajai komitejai, gatavojot aktuālos operāciju plānus un risinot jautājumus, kas saistīti ar NATO spēku aspektiem un militārās vadības jautājumiem par NATO lomu starptautiskās krīzes gadījumā. Nodaļa nodrošina un koordinē daudznacionālās apmācības un treniņus, arī tos, kuros iesaistās PfP dalībvalstis, kā arī koordinē darbības, kas saistītas ar efektīvu NATO elektroniskās pretdarbības (electronic warfare) operacionālo spēju izveidi un attiecīgajām apmācībām un treniņiem. Tā atbild par Elektroniskās pretdarbības programmu un prasību kontroli un novērtējumu. Tā nodrošina atbalstu NATO Pretgaisa aizsardzības komitejai, un Starptautiskā Militārā štāba ietvaros ir atbildīga par pretgaisa aizsardzības jautājumiem. Nodaļa darbojas arī kā kontaktpersona NATO sakaru virsniekam (Liaison Officer) Apvienoto Nāciju Organizācijā: šo uzdevumu pilda Starptautiskā Militārā štāba norīkots pārstāvis, aizstāvot visas Organizācijas intereses.

Izlūkošanas nodaļa nodrošina stratēģiskās izlūkošanas atbalstu ģenerālsekretāram, Ziemeļatlantijas Padomei/Aizsardzības plānošanas komitejai, Militārajai komitejai un citām NATO institūcijām, piemēram, Starptautiskā Militārā štāba apakšvienībām, Politiskajai komitejai un Masu iznīcināšanas ieroču centram.

Tā kā nodaļai nav neatkarīgas izlūkošanas funkcijas vai spējas šādi darboties, tā šajā ziņā ir atkarīga no NATO dalībvalstīm un NATO pavēlniecībām. Izmantojot šo institūciju ieguldījumu, tā darbojas kā centrālais koordinators izlūkošanas informācijas salīdzināšanas, novērtēšanas un izplatīšanas pasākumos NATO galvenajā mītnē un attiecībā uz NATO pavēlniecībām, aģentūrām, organizācijām un valstīm. Izlūkošanas nodaļa arī vada un koordinē NATO stratēģiskās izlūkošanas novērtēšanu, izlūkošanas politikas dokumentu un pamata izlūkošanas dokumentu sagatavošanu un izplatīšanu, kā arī uztur datubāzes un digitālās izlūkošanas informācijas dienestus. Tā vēl veic stratēģiskā brīdinājuma un krīzes situāciju vadības funkcijas un vada sadarbību starp citām NATO un nacionālajām struktūrām, pildot specializētās izlūkošanas funkcijas un organizējot attiecīgās aktivitātes.

Izlūkošanas nodaļa, kuru atbalsta NATO dalībvalstis un pavēlniecības, informē Alianses vecākās amatpersonas, palīdz Militārajai komitejai sniegt militārās konsultācijas politiskajām varām, nodrošina izlūkošanas informācijas bāzi, kas nepieciešama, lai vadītu NATO spēku sastādīšanu un organizāciju un to operāciju veikšanu, un pilda visdažādākos uzdevumus, piedaloties NATO aizsardzības un politiskajās funkcijās.

Sadarbības un reģionālās drošības nodaļa ir galvenais centrs militārajiem kontaktiem un sadarbībai ar Eiroatlantijas Partnerības padomi (EAPC), Partnerattiecības mieram dalībvalstīm, ar Krieviju NATO-Krievijas sadarbības dokumenta ietvaros un ar Ukrainu NATO-Ukrainas hartas ietvaros. Šī nodaļa atbild par visu Starptautiskā Militārā štāba darbību attīstību un koordināciju jautājumos, kas saistīti ar EAPC, PfP, NATO-Krievijas un NATO-Ukrainas jautājumiem, kā arī ar Vidusjūras dialogu. Tās Sadarbības politikas un ieroču kontroles daļa sastāda un koordinē IMS PfP politiskā štāba darbību, savukārt Krievijas-Ukrainas grupa izstrādā un īsteno Militārās komitejas politiku attiecībā uz šīm divām valstīm. Sadarbības politikas un ieroču kontroles daļas Ieroču kontroles grupa koordinē un izstrādā militāras konsultācijas par NATO iesaistīšanos dažādos atbruņošanas, ieroču kontroles un kopējās drošības jautājumu aspektos. Tā darbojas arī kā galvenais virzītājspēks Militārajai komitejai jautājumos, kurus risina Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) atbruņošanās, ieroču kontroles un kopējās drošības sfērās. Daļa nodaļas ir izvietota Vīnē Rietumu Konsultatīvajā birojā (WCO), lai atvieglotu un sekmētu NATO sadarbību ar EDSO. IMS PfP Štāba elements (PSE) ir izveidots kā nodaļas ietvaros atsevišķi funkcionējoša apakšnodaļa, kurā partnervalstu virsnieki strādā kopā ar NATO kolēģiem un kas darbojas kā centrs visām tām partnervalstu prasmēm, kas saistītas ar PfP militārajiem aspektiem. Apakšnodaļa darbojas kā primārais Starptautiskā Militārā štāba sakaru tīkls starp partnervalstu Militārajiem pārstāvjiem un partnervalstu Sadarbības dienesta virsniekiem NATO galvenajā mītnē.

Apgādes, bruņojumu un resursu nodaļa (LA&R) atbild par apgādes principu un politikas izstrādi, to skaitā par medicīniskās palīdzības un transporta un pārvietošanās attīstību. Tā nodrošina štāba atbalstu NATO Apgādes vecāko amatpersonu konferencei (SNLC) un Militārās Medicīnas dienestu vadītāju komitejai (COMEDS), SNLC militārajam priekšsēdētāja vietniekam un divu SNLC pakļauto struktūru militārajam priekšsēdētāja vietniekam vai priekšsēdētājam. Nodaļai ir arī svarīgi uzdevumi krīzes pārvaldes, humanitārās palīdzības un katastrofu novēršanas loģistikas aspektos, un tā ieceļ Starptautiskā Militārā štāba oficiālo pārstāvi Galvenajā civilo ārkārtas situāciju plānošanas komitejā (SCEPC) un COMEDS. Nodaļa sniedz militārās konsultācijas Militārajai komitejai par jautājumiem, kas saistīti ar militāro politiku un bruņojumu plānošanas procesu izstrādi, ietverot pētniecības un tehnoloģiju jautājumus. Tā pārstāv Militāro komiteju Valstu bruņojuma direktoru konferencē (CNAD), Galvenajās bruņojuma grupās (MAG), Pētniecības un tehnoloģijas struktūrās un Gaisa/zemes novērošanas (AGS) komisijā darba kārtības izstrādāšanai, kā arī Rietumeiropas Bruņojumu grupā (WEAG) un EIROLONGTERM grupās. Nepieciešamības gadījumā nodaļa sniedz atbalstu arī NATO Industriāli konsultatīvai grupai (NIAG). Tā ir atbildīga par militārās politikas un procedūru izstrādi resursu pārvaldei, tai skaitā arī attiecībā uz NATO kopējo militāro budžetu, infrastruktūru un personālsastāvu sadarbībā ar Starptautisko štābu un diviem Stratēģiskajiem komandieriem. Tā pārstāv Militāro komiteju NATO Aizsardzības personāla komitejā (NDMC), Resursu vecāko amatpersonu padomē (SRB), Infrastruktūras komitejā (IC) un Militārā budžeta komitejā (MBC). NATO Aizsardzības personāla komitejas Vadības konsultatīvā vienība ir atsevišķa apakšvienība vienība Nodaļas ietvaros, kas strādā tieši Aizsardzības personāla komitejas labā, sniedzot profesionālu palīdzību un personālu, lai veiktu pārskatus, auditu, apstiprināšanas un konsultācijas.

NATO Situāciju centrs palīdz Ziemeļatlantijas Padomei, Aizsardzības plānošanas komitejai un Militārajai komitejai īstenot attiecīgās funkcijas konsultāciju sfērā. Nodaļa Aliansē darbojas kā politiskas, militāras un ekonomiku saistītas informācijas saņemšanas, apmaiņas un izplatīšanas galvenais punkts. Tā kontrolē NATO un NATO dalībvalstu interešu politiskos, militāros un ekonomikas jautājumus 24 stundas diennaktī. NATO Situāciju centrs nodrošina arī neplānotu konsultāciju organizēšanas iespējas saspīlējuma un krīzes periodos, kā arī saglabā un precizē attiecīgu pamatinformāciju šādos periodos.

Padomnieks sabiedrības informēšanas jautājumos (PIA) palīdz ar konsultācijām Militārās komitejas priekšsēdētājam, Militārās komitejas priekšsēdētāja vietniekam un Starptautiskā Militārā štāba direktoram publiskās informācijas jautājumos un darbojas kā publisko pētījumu un plašsaziņas līdzekļu koordinators un  Militārās komitejas un Starptautiskā Militārā štāba preses sekretārs. PIA birojs koordinē publiskās informācijas aktivitātes sadarbībā ar NATO Informācijas un preses biroju un ar publiskās informācijas sadarbības organizācijām stratēģisko pavēlniecību un nacionālo aizsardzības ministriju ietvaros.

Starptautiskā Militārā štāba Finanšu kontrolieris atbild par konsultāciju sniegšanu Militārās komitejas priekšsēdētājam, Militārās komitejas priekšsēdētāja vietniekam un Starptautiskā Militārā štāba direktoram par visiem finanšu un izdevumu jautājumiem, kas saistīti ar Starptautiskā Militārā štāba pārvaldē esošo budžeta grupu. Kontrolieris atskaitās Militārā budžeta komitejai (MBC) par Starptautiskā Militārā štāba budžeta finansiālo pārvaldi. Viņš ir atbildīgs arī par visu ar budžetu saistīto un Militārā budžeta komitejā iesniegto jautājumu sagatavošanu, pamatojumu, pārvaldi un uzraudzību.

Vēl bez šīm pārvaldes funkcijām kontrolieris uzņemas to NATO struktūru finansiālo kontroli, kuru budžetus administrē Starptautiskais Militārais štābs, attiecīgi, NATO Standartizācijas aģentūras (NSA), NATO Aizsardzības koledžas (NADEFCOL) un Pētniecības un tehnoloģiju aģentūras (RTA) budžetu kontroli. Savu pilnvaru ietvaros, viņš atbild par iekšējo kontu un ar finanšu operācijām saistīto aktivitāšu auditu vadību.

NATO galvenās pārvaldes konsultāciju, vadības un kontroles štābs (NHQC3S) ir atsevišķa kompleksa organizācija, kuru veido personāls gan no Starptautiskā štāba, gan arī no Starptautiskā Militārā štāba.

PARTNERVALSTU PĀRSTĀVNIECĪBA

Kopš 1994. gada vairākas partnervalstis ir atvērušas Sadarbības dienesta birojus un kopš 1997. gada arī pastāvīgas diplomātiskās pārstāvniecības NATO galvenajā mītnē. Militārā saikne starp partnervalstīm tiek nostiprināta, veidojot “Partnerattiecību mieram štāba daļas”. Pašreiz astoņas no šīm daļām, kas sastāv no NATO un PfP partnervalstu komandieriem, ir izvietotas NATO galvenajā mītnē un NATO integrētās militārās struktūras pirmajā un otrajā līmenī.

NATO (SHAPE) Skolā tika izveidota jauna PfP štāba daļa, kas varētu kļūt par būtisku elementu sadarbības sekmēšanai starp PfP Mācību centriem un citiem PfP institūtiem. Komandieri no partnervalstīm, pildot šo amatu, strādā sadarbībā ar NATO valstu komandieriem starptautiskajā līmenī, piedaloties politisko diskusiju sagatavošanas un politisko lēmumu realizācijās procesā, kas ir saistīts ar attiecīgiem Partnerattiecību mieram militārajiem jautājumiem. Kopš 1998. gada PfP partnervalstu komandieri ir PCC štāba sastāvā un piedalās tā darbībā.

Informācija aktuāla uz 2009.gada 3.jūliju.