Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (North Atlantic Treaty Organization, NATO) 1949. gada 4. aprīli izveidoja ASV, Kanāda un desmit Eiropas valstis (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle).
NATO izveides mērķis bija ar kolektīvās aizsardzības mehānisma palīdzību atturēt un vajadzības gadījumā arī atvairīt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) uzbrukumu pret kādu no NATO dalībvalstīm. Lai to sekmētu, jau NATO dibināšanas brīdī tika iestrādāts kolektīvās aizsardzības mehānisms (Vašingtonas līguma 5. pants). Tas nosaka, ka bruņots uzbrukums pret vienu vai vairākām NATO valstīm tiek traktēts kā uzbrukums visām dalībvalstīm. Drošības un miera atjaunošanai transatlantiskajā reģionā dalībvalstis var izšķirties pielietot jebkādus līdzekļus, tai skaitā militāru spēku.
Vašingtonas līgums apliecina atbalstu Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) hartā ietvertajiem mērķiem un principiem. Līgums tika ieviests ANO hartas 51. panta ietvaros, kas apstiprina katras valsts tiesības uz individuālu un kopēju aizsardzību.
Pēc NATO dibināšanas organizācija paplašinājusies, vairākās kārtās uzņemot jaunas valstis. Kopš 2009.gada 1.aprīļa NATO ir 28 dalībvalstis.
|
Pievienošanās datums |
NATO dalībvalstis |
Paplašināšanās kārta |
|
1949. gada 4. aprīlis |
Apvienotā Karaliste |
NATO dibinātājas |
|
Amerikas Savienotās Valstis |
|
Beļģija |
|
Dānija |
|
Francija |
|
Islande |
|
Itālija |
|
Kanāda |
|
Luksemburga |
|
Nīderlande |
|
Norvēģija |
|
Portugāle |
|
1952. gada 18. februāris |
Grieķija |
1. kārta |
|
Turcija |
|
1955. gada 9. maijs |
Vācija |
2.kārta |
|
1982. gada 30. maijs |
Spānija |
3.kārta |
|
1999. gada 12. marts |
Čehija |
4.kārta |
|
Polija |
|
Ungārija |
|
2004. gada 29. marts |
Bulgārija |
5.kārta |
|
Latvija |
|
Lietuva |
|
Igaunija |
|
Rumānija |
|
Slovākija |
|
Slovēnija |
|
2009. gada 1.aprīlis |
Albānija |
6.kārta |
|
Horvātija |
Informācija aktuāla uz 2009. gada 15. jūniju
