Publicēts: Vēstnesis 54 21.02.1997

Spēkā esošs no 07.03.1997

Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 30.maijam.

Grozījumi:
22.02.2001. likums (L.V., 6.marts, nr.36; Ziņotājs, 2001, nr.7)
20.06.2002. likums (L.V., 5.jūl., nr.101; Ziņotājs, 2002, nr.16)
25.11.2004. likums (L.V., 8.dec., nr.195; Ziņotājs, 2005, nr.2)
11.05.2006. likums (L.V., 30.maijs, nr.83; Ziņotājs, 2006, nr.12)

1.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā laikā, kad tie pilda dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros, kā arī kārtību ārvalstu bruņoto spēku sauszemes tranzītam cauri Latvijas Republikai.
(2) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas ir:
1) militārpersonas, kuras ir attiecīgās ārvalsts bruņoto spēku sastāvā;
2) civilpersonas, kuras ir nodarbinātas attiecīgās ārvalsts bruņotajos spēkos.
(3) Par ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošu civilpersonu nedrīkst uzskatīt personu, kas ir bezvalstnieks vai tādas valsts pilsonis, kura nav parakstījusi Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu. Par ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošu civilpersonu nedrīkst uzskatīt Latvijas pilsoni, nepilsoni, kā arī ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.
(4) Šis likums neattiecas uz personām, kas Latvijas teritorijā bauda privilēģijas un imunitāti saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu un 25.11.2004. likumu)

2.pants. Ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanās tiesiskais pamats
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

3.pants. Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošana un uzturēšanās Latvijas Republikā
(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas ir tiesīgas šajā likumā noteiktajā kārtībā šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un uzturēties tās teritorijā.
(2) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, uzrāda šādus dokumentus:
1) militārpersonas — pasi vai citu Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu, ko izdevusi valsts, kura sūta attiecīgo personu;
2) civilpersonas — pasi.
(3) Vienības komandieris (atbildīgā persona), šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, uzrāda vienības personāla sarakstu, ko apstiprinājusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Šajā sarakstā tiek izdarītas atzīmes par Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu.
(4) Autotransporta līdzekļu, gaisa un jūras kuģu, kā arī kravu un bruņojuma ievešana un kontrole notiek Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(5) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā, pildot dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros, nav jāreģistrējas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu un 25.11.2004. likumu)

3.1 pants. Ārvalstu bruņoto spēku sauszemes tranzīts cauri Latvijas Republikas teritorijai
(1) Lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku vienību sauszemes tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai, ja šo teritoriju vienlaikus šķērsos ne vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Ja Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā vienlaikus šķērsos vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, lēmumu pieņem Ministru kabinets.
(2) Aizsardzības ministrs lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku vienību sauszemes tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai pieņem, pamatojoties uz iesniegumu, ko Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai iesniegusi tā valsts, kura ir paredzējusi sūtīt bruņoto spēku vienību sauszemes tranzītā cauri Latvijas Republikas teritorijai. Iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina, ka tā valsts, uz kuru dodas bruņoto spēku vienība, piekrīt uzņemt attiecīgo vienību. Ja paredzēts, ka Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā vienlaikus šķērsos vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, aizsardzības ministrs minētos dokumentus iesniedz Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.
(3) Ārvalstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā šķērso Militārās policijas pavadībā.
(25.11.2004. likuma redakcijā)

4.pants. Bruņojums un materiāltehniskais nodrošinājums
(1) Ārvalstu bruņotajiem spēkiem jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju tā bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma veids un apjoms, kuru ārvalstu bruņotie spēki ievedīs Latvijas Republikā.
(2) Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija izsniedz ārvalstu bruņotajiem spēkiem atļauju bruņojuma ievešanai un izvešanai un veic ievestā bruņojuma uzskaiti un kontroli atbilstoši saskaņotajiem sarakstiem.
(3) Kaujas tehniku pāri Latvijas Republikas valsts robežai un Latvijas Republikas teritorijā pārvadā nepielādētu un atsevišķi no tās munīcijas. Ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā, šo tehniku pārvadā iepakojumā. Kaujas tehnikas bruņojuma sistēmas nodrošina pret izkustēšanos.
(4) Ieročus pāri Latvijas Republikas valsts robežai un Latvijas Republikas teritorijā pārvadā nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ja ieroču izmantošanas instrukcijā nav paredzēts citādi.
(5) Kāpurķēžu tehniku Latvijas Republikas teritorijā pārvieto ar speciāliem tās transportēšanai paredzētajiem līdzekļiem, ja šī tehnika nav piemērota vai kāpurķēdes nav aprīkotas braukšanai pa ceļa asfaltbetona segumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu un 25.11.2004. likumu)

5.pants. Šaujamieroču nēsāšanas un lietošanas noteikumi
Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt un lietot šaujamieročus vienīgi dienesta uzdevumu veikšanai.
(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

6.pants. Jurisdikcija
(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus un Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus.
(2) Ja ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošā persona Latvijas Republikā izdara administratīvu pārkāpumu, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija var lūgt attiecīgās ārvalsts bruņoto spēku vadību izvest šo personu no Latvijas teritorijas pirms noteiktā termiņa.
(3) Ja Latvijas tiesībaizsardzības institūcija aizturējusi ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošo personu, par to jāziņo Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

II nodaļa
Militāro mācību un manevru organizēšana
(Nodaļa izslēgta ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

7.pants. Sauszemes militārās mācības vai manevri
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

8.pants. Gaisa spēku mācības
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

9.pants. Mācības Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos
(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

III nodaļa
Īpašie noteikumi

10.pants. Telekomunikācijas
(1) Publiskā telekomunikāciju tīkla pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par telekomunikācijām".
(2) Ārvalstu bruņotie spēki savām vajadzībām var uzstādīt un ekspluatēt tik daudz pagaidu telekomunikāciju līdzekļu (arī radiosakaru sistēmas), cik nepieciešams tiem izvirzītā mērķa sasniegšanai militāro mācību vai manevru laikā. Radio un televīzijas programmu izplatīšanas līdzekļu uzstādīšana un ekspluatācija ir aizliegta.
(3) Ārvalstu bruņoto spēku telekomunikāciju līdzekļu pieslēgumu Latvijas Republikas publiskajam telekomunikāciju tīklam regulē Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.
(4) Atļaujas uzstādīt un ekspluatēt ārvalstu bruņoto spēku radiosakaru sistēmas izsniedz Latvijas Republikas Satiksmes ministrija pēc attiecīga Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pieprasījuma.
(5) Ārvalstu bruņotajiem spēkiem jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu traucējumus Latvijas telekomunikāciju tīklā, kurus varētu radīt ārvalstu bruņoto spēku telekomunikācijas vai citas elektroierīces. Ja ārvalstu bruņoto spēku radiostacijas radījušas traucējumus radiostacijām, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas, vai pašas cietušas no šādu radiostaciju radītajiem traucējumiem, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija rīkojas saskaņā ar Starptautiskās telekomunikāciju savienības Konstitūcijas un Konvencijas noteikumiem (ar grozījumiem), kā arī ar Latvijas Republikas Radio un televīzijas likumu.

11.pants. Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošo personu transportlīdzekļa vadītāja apliecības
Vadītāja apliecība vai atļauja, kas izdota valstī, kura sūta ārvalsts bruņotajos spēkos ietilpstošo personu, tiek atzīta par derīgu attiecīgo transportlīdzekļu vadīšanai Latvijas Republikā.
(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

12.pants. Ārvalstu bruņoto spēku transportlīdzekļu pārvietošanās Latvijas teritorijā
(2) No ārvalstīm uz laiku līdz vienam mēnesim Latvijas teritorijā ievesto transportlīdzekļu un to piekabju uzskaiti un reģistrāciju veic Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.
(3) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

12.1 pants. Sauszemes spēku militārās mācības vai manevri
Sauszemes spēku kopējās militārās mācības vai manevri notiek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācību centros vai poligonos.
(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

13.pants. Domstarpību un pretenziju atrisināšana
Domstarpības un pretenzijas starp Latvijas Republiku un attiecīgo ārvalsti, kuras bruņoto spēku vienības atrodas Latvijas Republikas teritorijā, tiek risinātas sarunu ceļā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

14.pants. Atbrīvošana no nodokļiem
1) no muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par Latvijas Republikā ievesto bruņojumu un materiāltehnisko nodrošinājumu;
2) no jebkuriem Latvijas Republikā noteiktajiem ienākuma nodokļiem attiecībā uz ienākumiem, kas tiek gūti pildot dienesta pienākumus. Ienākumi, kas tiek gūti no citām darbībām Latvijas Republikā, ar šo likumu netiek atbrīvoti no Latvijas Republikas likumos paredzētajiem nodokļiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

15.pants. Veselības aizsardzība
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija veic pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamos sanitāri higiēniskos apstākļus ārvalstu bruņoto spēku vienību dislokācijas vietās.

16.pants. Vides aizsardzība
Ārvalstu bruņoto spēku vienībām jāveic pasākumi, lai, atrazdamās Latvijas teritorijā, tās nepieļautu vides piesārņošanu, bet gadījumos, kad kaitīgā ietekme bijusi neizbēgama un ir notikusi augsnes virskārtas bojāšana, augsnes transformācija, piesārņošana, augu valsts bojāšana utt., vide jāatjauno. Ja atjaunošana nav iespējama saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par vides aizsardzību", Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un ārvalstu bruņotie spēki vienojas par videi nodarītā kaitējuma atlīdzību.

17.pants. Tiesības nēsāt formas tērpu
Ārvalstu bruņoto spēku militārpersonām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt formas tērpu.
(11.05.2006. likuma redakcijā)

18.pants. Starptautiskie līgumi
Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos, kuri apstiprināti Saeimā, ir paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 6.februārī.

Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs       A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 21.februārī