2003.gada decembrī ES Padome pieņēma lēmumu uzsākt darbu pie ES Ātrās reaģēšanas spēju attīstīšanas. Lielbritānija, Vācija un Francija iesniedza priekšlikumu veidot tā dēvētās kaujas grupas (Battle groups), kas būtu mazākas par NATO reaģēšanas spēkos (NRF) paredzētajām, taču tām būtu augstāka reaģēšanas gatavība.
ES Kaujas grupa tika dibināta 2004.gada jūnijā, kad ES Militārā komiteja apstiprināja ES Kaujas grupu koncepciju. Tā paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas uzsākt militāro operāciju. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem, kas ir minimāli nepieciešamais lielums, lai vienība būtu spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā.
Tādējādi ES dalībvalstis pēc brīvprātības principiem ir apvienojušās kopīgās kaujas grupās. Katrus 6 mēnešus operācijās var piedalīties divas daudznacionālas kaujas grupas, kuras pēc rotācijas principa nomaina nākamās divas Kaujas grupas. 2007. gada 1. janvārī tika izveidots ES militāro Operāciju centrs.
2006.gada 13.novembrī Briselē Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Vācija parakstīja Saprašanās memorandu par kopīgas kaujas grupas (EU BG 2010) izveidi. Saprašanās memorands izstrādāts, lai noteiktu kaujas grupas darbības pamatprincipus, vadību un kontroli, nodrošinājuma jautājumus, struktūru, apmācību un citus jautājumus, tādējādi nodrošinot kaujas grupas izveidošanu un gatavību no 2010.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.
Līdz ar to Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kontingents 66 karavīru sastāvā 2010. gada pirmajā pusgadā dežūrrežīmā pirmo reizi bruņoto spēku vēsturē piedalās Eiropas Savienības Kaujas grupā. Latvijas kontingenta sastāvā ir Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vads, Militārās policijas vads, štābu virsnieki un nacionālais atbalsta elements.
Lēmumu par ES kaujas grupas iesaisti militārās palīdzības sniegšanā pieņem pēc ES Padomes izstrādātas krīzes vadības koncepcijas, kuras pieņemšanas maksimālais termiņš ir piecas dienas, pēc kuras pieņemšanas, kaujas grupai 10 dienu laikā jāizbrauc uz operācijas rajonu. Iespējamais operācijas laiks paredzēts no 30 līdz 120 dienām. Līdz šim ES Padome nav lēmusi par Kaujas grupas izmantošanu operācijās.
ES Kaujas grupu aktuālo rotāciju saraksts
|
2010 |
2010. gada pirmā puse |
2010. otrā puse |
|
Vadošā valsts |
Polija |
Lielbritānija |
Itālija |
Spānija |
|
Pārējās valstis |
Vācija, Lietuva, Latvija, Slovākija
|
Nīderlande |
Rumānija, Turcija |
Francija, Portugāle |
|
2011 |
2011. gada pirmā puse |
2011. otrā puse |
|
Vadošā valsts |
Nīderlande |
Zviedrija |
Grieķija |
Portugāle |
|
Pārējās valstis |
Vācija, Somija, Austrija, Lietuva |
Somija, Norvēģija, Igaunija, Īrija |
Bulgārija, Rumānija, Kipra |
Spānija, Francija, Itālija |
Informācija aktuāla uz 2010. gada 2.martu.