Kļūstot par pilntiesīgu NATO locekli, Latvija ieguva kolektīvās aizsardzības garantijas. Tajā pašā laikā mūsu valsts kļuva par daļu no daudz plašākas kopējas drošības telpas un uzņēmās jaunus pienākumus, lai stiprinātu starptautisko mieru un drošību. Sekojot 2004.gada NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Stambulā pieņemtajam lēmumam, Aizsardzības ministrija aktivizēja darbu eiroatlantiskās sadarbības stiprināšanā. Latvijas mērķis ir, lai tās valstis, kuras politiski apņēmušās attīstīt ciešāku sadarbību ar NATO un Eiropas Savienību, spētu sekmīgi realizēt aizsardzības sektora reformas un nodrošināt demokrātisku kontroli pār bruņotajiem spēkiem. Gatavojoties dalībai NATO, piedaloties miera uzturēšanas operācijās un īstenojot Baltijas valstu kopējos sadarbības projektus aizsardzības jomā, ir iegūta vērtīga pieredze, kas varētu būt noderīga tām valstīm, kuras ir uzsākušas aizsardzības sektora reformas, tādēļ Latvija aktīvi sadarbojas ar Dienvidkaukāza valstīm, it īpaši ar Gruziju, kā arī ar Ukrainu un Moldovu. Mazāka apjoma sadarbības projekti tiek attīstīti ar Rietumbalkānu valstīm.

Saglabājot tradicionālo divpusējo sadarbību ar valstīm, kas īsteno aizsardzības sektora reformas, Aizsardzības ministrija attīsta papildu sadarbības veidus trīs galvenajos virzienos:
- Partnervalstu personāla apmācība;
- Konsultācijas partnervalstu aizsardzības sistēmas ekspertiem;
- Militāro spēju stiprināšana.

Detalizēta informācija par īstenoto divpusējo sadarbību pieejama šeit.

 
Partnervalstu personāla apmācība

Partnervalstu civilo un militārpersonu apmācība ir viena no prioritātēm, attīstot sadarbību aizsardzības reformu pieredzes nodošanas jomā.

Mācības Baltijas Aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL)
Latvija finansiāli atbalsta Ukrainas, Moldovas, Gruzijas un Azerbaidžānas bruņoto spēku pārstāvju studijas Baltijas Aizsardzības koledžā (BALTDEFCOL), ik gadu sponsorējot viena vai divu šo valstu pārstāvju studijas koledžas piedāvātajos kursos. Turpmākajos gados plānots saglabāt atbalstu minēto valstu studentu apmācībā esošā līmenī.

Mācības Latvijas militārajās mācību iestādēs

2006.gadā tika uzsākta partnervalstu pārstāvju apmācība arī Latvijas militārajās mācību iestādēs. 2006.gadā apmācību Nacionālo Bruņoto spēku Nesprāgušas Munīcijas neitralizēšanas skolā Ādažos ieguva Irākas drošības spēku speciālisti. 2007.gadā tika uzsākta partnervalstu studentu apmācību Baltijas valstu Ūdenslīdēju mācību centrā Liepājā. Līdz šim kuģu ūdenslīdēju kursos piedalījušies Ukrainas, Gruzijas un Azerbaidžānas studenti. 2008.gadā uzsākta arī Gruzijas ūdenslīdēju angļu valodas apmācība NBS Valodu skolā.
 
Dalība semināros un konferencēs

Partnervalstu eksperti tiek uzņemti arī Aizsardzības ministrijas organizētos semināros un konferencēs par aizsardzības resursu pārvaldes, sabiedrības informēšanas, civila rakstura krīžu kontroles, vides aizsardzības un citiem jautājumiem.

Prakses iespējas Aizsardzības ministrijā

Kopš 2005.gada Aizsardzības ministrija īsteno sadarbības partnervalstu aizsardzības sistēmas speciālistu stažēšanos Aizsardzības ministrijā. Prakses sniedz iespēju strādāt kopā ar Latvijas ekspertiem un iegūt zināšanas par to, kā Latvija īstenoja nepieciešamās reformas, lai atbilstu NATO noteiktajām prasībām. Prakses laikā strādājot kopā ar Latvijas kolēģiem, Gruzijas, Ukrainas, Armēnijas un Azerbaidžānas pārstāvji apgūst Latvijas ekspertu praktisko pieredzi tādās jomās kā sabiedriskās attiecības, nodrošinājuma politika, starptautiskās attiecības, personāla politika, juridiskie jautājumi un protokols.

Iemaksas NATO Trasta fondos

NATO Trasta fondu projektu pamatuzdevums ir veicināt palīdzības saņēmējvalsts aizsardzības reformas mērķu īstenošanu. 2006.gadā Latvija ir veikusi iemaksu NATO/Partnerattiecību mieram programmas Ukrainas Trasta fondā militārpersonu apmācību centra attīstībai. Turpinot Latvijas atbalstu NATO vadītajai apmācību misijai Irākā, 2006.gadā Aizsardzības ministrija veica iemaksu minētās misijas Trasta fondā.
 
Konsultācijas partnervalstu aizsardzības ekspertiem
Aizsardzības ministrija sniedz īstermiņa konsultācijas partnervalstu aizsardzības sektora ekspertiem un nosūta padomniekus uz partnervalstīm, lai dalītos pieredzē par dažādiem aizsardzības un drošības sektora jautājumiem.

Īstermiņa konsultācijas

Līdz šim Latvijas aizsardzības eksperti ir konsultējuši Moldovas aizsardzības sektora pārstāvjus juridiskajos, finanšu plānošanas un budžeta jautājumos, kā arī snieguši savus padomus Ukrainas Aizsardzības ministrijas „Baltās grāmatas” projekta izstrādāšanā, kuras mērķis ir informēt sabiedrību par Ukrainas aizsardzības politikas īstenošanu un bruņoto spēku attīstību. Latvijas aizsardzības sektora militāro apmācību, nodrošinājuma jautājumu, budžeta un finanšu, kā arī sabiedrisko attiecību speciālisti ir nodevuši savu pieredzi arī Gruzijas, Ukrainas, Moldovas un Armēnijas kolēģiem.
Latvijas aizsardzības eksperti ir piedalījušies NATO ietvaros organizētajās konsultācijās Bosnijai un Hercegovinai un Serbijai un Melnkalnei, lai iepazīstinātu ar prasībām un nepieciešamajām reformām, lai pievienotos programmai „Partnerattiecības mieram”, kā arī dalīties ar jauno NATO dalībvalstu pieredzi par aizsardzības reformas īstenošanu un integrācijas procesu NATO.
 
Aizsardzības politikas padomnieki

2005. gada septembrī, atsaucoties uz Gruzijas premjerministra lūgumu, divi Aizsardzības ministrijas padomnieki uzsāka darbu Eiropas un Eiroatlantisko lietu valsts sekretariātā, kura uzdevums ir koordinēt Gruzijas Individuālā sadarbības rīcības plāna komisijas darbu (Individual Partnership Action Plan Implementation Commission). Komisijas darbības mērķis ir pārraudzīt, lai tiktu izpildīti Rīcības plānā paredzētie uzdevumi, kas tuvinātu Gruzijas drošības sektoru eiroatlantiskajiem standartiem un potenciālai integrācijai NATO. Padomnieku darbības mērķis ir dalīties ar Latvijas pieredzi, kas iegūta, reformējot drošības sektoru un sagatavojot valsti integrācijai NATO. Tā kā Moldova 2006.gadā uzsāka Individuālā rīcības plāna ar NATO (Individual Partnership Action Plan) īstenošanu, Latvija kopš sniedz atbalstu Moldovai, nominējot nerezidējošu padomnieku aizsardzības reformu jautājumos.

 
Militāro spēju stiprināšana

Atbalsts partneru militāro spēju stiprināšanā ir būtiska aizsardzības reformu sastāvdaļa. Latvija sniedz savu atbalstu, gan veicot militārās tehnikas dāvinājumus, gan aktīvi iesaistoties starptautiskajos donorvalstu palīdzības koordinācijas forumos, kuru mērķis ir saskaņot donorvalstīm sniegto palīdzību, lai veicinātu aizsardzības reformu gaitu.
 
Bruņojuma un ekipējuma dāvinājumi

2004.gada septembrī Latvija kā dāvinājumu Gruzijas Bruņotajiem spēkiem nodeva 188 radiostacijas SEM 70 ar aprīkojumu. Šo dāvinājumu Gruzija ir novērtējusi kā svarīgu praktisko palīdzību? Savukārt, 2005.gadā galvenā uzmanība tika vērsta uz tehniskās palīdzības sniegšanu Irākai, dāvinot Irākas drošības spēkiem bruņojumu un munīciju (ložmetējus, mīnmetējus, granātmetējus, granātas, triecienšautenes un rokas ložmetējus) LVL 300 302 vērtībā.
 
Iemaksas NATO Trasta fondos

Latvija ir sniegusi finansiālu atbalstu partnervalstu teritoriju attīrīšanai no nesprāgušas munīcijas, veicot iemaksas šim mērķim paredzētajos NATO Trasta fondos. 2008.gadā Latvija veica iemaksu NATO/PfP Trasta fondā Azerbaidžānai, kas paredzēts zemes attīrīšanai no nesprāgušas munīcijas un munīcijas iznīcināšanai, kā arī Trasta fondā Gruzijai, kura mērķis ir iznīcināt raķetes, kuras apdraud civiliedzīvotāju drošību. Kopā ar pārējām Baltijas valstīm Latvija ir uzņēmusies arī šī fonda līdzvadītāja pienākumus.

Daudzpusējas iniciatīvas palīdzības sniegšanā
Lai nodrošinātu efektīvāku sniegto palīdzību aizsardzības reformu jautājumos, tā tiek aizvien vairāk koordinēta ar pārējām NATO un ES valstīm.

Aizsardzības ministrija ir attīstījusi starptautiskus trīspusējus sadarbības projektus, no kuriem pirmais šāda veida sadarbības projekts tika pabeigts jau 2005.gada februārī kopīgi ar Lielbritāniju. Projektā piedalījās Latvijas Republikas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks jūras kapteinis Hermanis Černovs, kurš kopīgi ar britu kolēģiem veica Gruzijas Jūras spēku organizācijas un vadības izvērtējumu. Sadarbība ar Lielbritānijas Aizsardzības ministriju tika turpināta arī 2006. un 2007.gadā, īstenojot drošības sektora reformu konsultācijas Armēnijā.

Arī Baltijas valstu aizsardzības sektora speciālisti ir īstenojuši kopīgus projektus, veicinot partnervalstu aizsardzības reformas. To ietvaros 2006.gadā Baltijas valstis organizēja seminārus Ukrainas, Armēnijas, kā arī Horvātijas, Albānijas un Maķedonijas speciālistiem.

Efektīvākai palīdzības saskaņošanai ir izveidoti starptautiski palīdzības sniegšanas koordinācijas forumi: Dienvidkaukāza un Moldovas donorvalstu forums, Dienvidaustrumeiropas donorvalstu forums, kā arī Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir pievienojusies Ziemeļvalstu – Baltijas valstu iniciatīvai, kas koordinēti sniedz palīdzību Ukrainai un Rietumbalkānu valstīm aizsardzības sektora reformu jautājumos.

Valstis, kuras sniedz atbalstu aizsardzības reformu īstenošanā Gruzijai, Armēnijai, Azerbaidžānai un Moldovai, ir iesaistījušās Dienvidkaukāza donorvalstu palīdzības koordinācijas forumā (South Caucasus and Moldova Clearinghouse). Forums izveidots 2003.gadā vadoties pēc BALTSEA foruma veiksmīgā darbības parauga, kas ilgus gadus koordinēja palīdzību Baltijas valstīm. Tā galvenais mērķis ir koordinēt donorvalstu sniegto palīdzību minētajām valstīm. Foruma laikā tiek izvērtēta un saskaņota sniegtā palīdzība. Savukārt Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna un Moldova informē par jau saņemto, kā arī vēl nepieciešamo starptautisko palīdzību drošības sektora reformu īstenošanai.

Aizsardzības ministrija aktīvi darbojas forumā kopš tā izveidošanas un piedalās arī organizatoriskajā komitejā. 2005.gadā Aizsardzības ministrija uzņēma kārtējā Dienvidkaukāza donorvalstu palīdzības koordinācijas foruma dalībniekus.

2006.gadā Latvija pārņēma Dienvidkaukāza donorvalstu palīdzības koordinācijas foruma vadību, organizējot donorvalstu konferences Viļņā, Lietuvā un Cīrihē, Šveicē. 2008.gadā Latvija ir atkārtoti uzņēmusies foruma vadību un 2008.gada 2. – 4.decembrī Rīgā organizēja foruma konferenci. Konferencē piedalījās dalībnieki no Dienvidkaukāza valstīm un Moldovas, NATO un Eiropas Savienības valstīm, kā arī NATO, ES un EDSO pārstāvji.

Detalizētāka informācija par Dienvidkaukāza donorvalstu koordinācijas forumu

Latvijas eksperti līdzdarbojas arī Dienvidaustrumeiropas donorvalstu palīdzības koordinācijas forumā (Southeast Europe Clearinghouse), kas tika izveidots 2004.gada nogalē. Tā mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību starp valstīm, kas aktīvi darbojas šajā reģionā, palīdzot NATO kandidātvalstīm (Albānijai, Horvātijai un Maķedonijai) un programmas „Partnerattiecības mieram” (Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai un Melnkalnei) īstenot aizsardzības un drošības sektora reformas. Lai izvairītos no palīdzības dublēšanās un lietderīgi izmantotu resursus, atbalsta koordinēšanai ir izveidota datu bāze, kuras mērķis ir sinhronizēt piecu reģiona valstu vajadzības ar piedāvāto palīdzību. Datu bāze vienlaikus ir efektīvs instruments, īstenojot daudzpusējus projektus. Latvija ir iesaistījusies arī šī foruma organizatoriskajā komitejā un plāno piedāvāt savu palīdzību šādās jomās: atmīnēšanas spēju stiprināšana, militārās izglītības un apmācības sistēmas izveidošana, likumdošanas harmonizēšana, sabiedrības informēšana.

Detalizētāka informācija par Dienvidaustrumeiropas donorvalstu koordinācijas forumu

Ziemeļvalstu – Baltijas valstu iniciatīva

2008.gadā, Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Dānijai, Zviedrijai, Somijai, Norvēģijai un Īslandei parakstot Nodomu deklarāciju, tikai izveidota Ziemeļvalstu – Baltijas valstu iniciatīva (Nordic – Baltic Initative, NBI). Iniciatīvas mērķis ir veicināt Ukrainas un Rietumbalkānu valstu spējas sekmīgi īstenot aizsardzības sektora reformas, lai tās varētu vairot mieru un stabilitāti reģionā.

Līdz šim, daloties pieredzē par integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās, Latvija atbalstījusi Ukrainas centienus veikt aizsardzības un drošības sektora reformas. Šādas nesenas aizsardzības sektora reformu un integrācijas NATO pieredzes Ziemeļvalstīm nav, tāpēc Baltijas valstu dalība šajā forumā ir īpaši svarīga. Tajā pašā laikā pievienošanās šai iniciatīvai ne tikai dod iespēju sniegt efektīvāku palīdzību Rietumbalkāniem un Ukrainai, bet arī var piesaistīt Ziemeļvalstu palīdzību Dienvidkaukāza reģionam.
2009.gadā Latvija vadīs Ziemeļvalstu-Baltijas valstu iniciatīvas koordinācijas vadības grupu.

Informācija aktuāla uz 2008.gada 8.decembri