Latvijas aizsardzības politikas plānošana tiek veikta, lai nodrošinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu attīstību gan nacionālā līmenī, gan kolektīvās aizsardzības ietvaros. Latvijas aizsardzības sistēma tiek attīstīta atbilstoši Latvijas ģeopolitiskajai situācijai, pieejamiem resursiem un kolektīvās drošības ietvaros izmantojamām militārajām spējām.
NBS attīstība tiek orientēta tā, lai tie spētu sekmīgi pildīt savus uzdevumus NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kā arī spētu nodrošināt Latvijas nacionālo aizsardzību. Lai īstenotu NATO stratēģiskos principus un kolektīvās aizsardzības galvenos uzdevumus, NBS ir nepieciešamas atbilstoši mūsdienu standartiem sagatavotas, moderni apbruņotas un ekipētas vienības, kas spētu gan aizstāvēt Latvijas valsti, gan arī piedalīties jebkura veida starptautiskajās militārajās operācijās.
NBS attīstībai un integrācijai NATO ir noteiktas šādas prioritārās jomas: NATO Spēku attīstības mērķu izpilde, NBS vienību dalība starptautiskajās operācijās; NBS profesionalizācija; NBS modernizācija; NBS pretterorisma spēju attīstība un starpinstitūciju sadarbības attīstība draudu novēršanai un apkarošanai, NBS spēju attīstība civilās sabiedrības atbalstam.
Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jāattīsta ar NATO valstu bruņoto spēku vienībām savietojamas un efektīvas vadības, kontroles un sakaru sistēmas šādās jomās: aizsardzība no masu iznīcināšanas ieročiem, vadības, kontroles un informācijas sistēmu drošība, vienību kaujas spēju efektivitātes paaugstināšana, ieviešot apstiprināto NBS struktūru, jaunu ekipējumu, aprīkojumu un ieroču sistēmas, ar NATO savietojamas apgādes un materiāli tehnisko līdzekļu uzskaites sistēmas ieviešana, NATO doktrīnu, NATO standartizācijas līguma, reglamentējošās dokumentācijas un apmācības sistēmas ieviešana. Mūsdienās NBS nepieciešams augsts mobilitātes un izvēršamības līmenis jeb spēja operatīvi nogādāt un izvērst militārās vienības to darbībai paredzētajos rajonos, spēja uzturēt, apgādāt un nodrošināt NBS patstāvīgu darbību ar tiem nepieciešamajiem resursiem un personāla rezervēm ilglaicīgām operācijām, kā arī spēja sekmīgi cīnīties ar pretinieku visa veida militārajās operācijās un dažādos kaujas intensitātes apstākļos.
2006.gada beigās noslēgusies NBS pāreja uz profesionālo dienestu, likvidējot obligāto militāro dienestu (OMD). Profesionalizācija veikta, lai NBS spētu sekmīgi pildīt savus uzdevumus un reaģēt uz mūsdienu draudiem.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likumu NBS attīstību plāno divpadsmit gadiem (NBS attīstības ilgtermiņa plāns), četriem gadiem (NBS attīstības vidēja termiņa plāns) un katram gadam (NBS attīstības ikgadējais plāns). NBS attīstības plānus izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu. Šie plāni nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā nodrošinājuma, personālsastāva, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo attīstību un šo plānu izpildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.
AM darbības stratēģija tiek izstrādāta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus, pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu. Katru gadu AM stratēģija tiek aktualizēta budžeta plānošanas procesa ietvaros. 2009. gadā tiks apstiprināta jauna AM stratēģija 2010. – 2012. gadam.
Aizsardzības politikas administrēšanas jomā AM plāno paaugstināt militārā un ar valsts aizsardzību saistītā civilā personāla profesionalitāti, izveidojot efektīvu personāla atlases un apmācības sistēmu, kā arī nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas. Tāpat tiek veicināta Latvijas zinātnieku, kā arī uzņēmēju potenciāla izmantošanu aizsardzības sistēmas attīstībā, un sniegts atbalsts valstīm, kuras vēlas veikt aizsardzības sistēmas reformas un izmantot NATO pieredzi, īpašu uzmanību veltot Dienvidu Kaukāza reģionam, Moldovai un Ukrainai.
NBS nepieciešams attīstīt tādas spējas, lai NBS būtu spējīgi pilnvērtīgi pildīt nacionālajos normatīvajos aktos un NATO spēku attīstības mērķos noteiktās prasības. Tādēļ tiek veikta konsekventa bruņoto spēku attīstības plānošana un uzlabota spēja nodrošināt efektīvu budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli. Tiek plānots attīstīt Zemessardzi, kura sniegtu atbalstu NBS profesionālajām vienībām, nodrošinātu valsts teritorijas aizsardzību un sniegtu atbalstu civilajai sabiedrībai, kā arī turpināt nodrošināt NBS vienību dalību starptautiskajās operācijās, attīstīt NBS pretterorisma spējas un starpinstitūciju sadarbību draudu novēršanai un apkarošanai, nodrošināt NBS ar mūsdienīgu bruņojumu un ekipējumu un sadarboties ar Baltijas valstīm kolektīvajai aizsardzībai nepieciešamo militāro spēju attīstīšanā un pilnveidošanā.
Viena no AM darbības prioritātēm ir sabiedrības informēšana un līdzdalības veicināšana valsts aizsardzības jautājumos, lai paaugstinātu sabiedrības informētības līmeni un atbalstu NBS. Tādēļ paredzēts atbalstīt patriotisko audzināšanu un pilnveidot militāro zināšanu apguves iespējas vispārizglītojošās skolās un civilajās augstskolās, kā arī realizēt sabiedrības informēšanas kampaņas.
Informācija aktuāla uz 2008. gada 15. augustu
