Pētījums "Situācija Latvijas drošības un valsts aizsardzības jomā"
1. Pētījuma raksturojums
Pārskatā ir atspoguļots 2000. -2002. gada pētījumu rezultātu salīdzinājums. Pētījumi 2000. – 2002.gadam ir veikti, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16-74 gadiem. Katru gadu ir aptaujāti nedaudz vairāk kā 1000 respondenti.
Piezīme: visos grafikos ērtuma un pārskatāmības nolūkos ar dažādas krāsas apļiem tiek atzīmēta informācija, kurai jāpievērš īpašu uzmanību, bet ar bultām – augošās un lejupejošās tendences, kuras atspoguļo iedzīvotāju viedokļu izmaiņas dinamiku.
2. Latvijas drošības vērtējums
2.1. Priekštats par draudiem
Iegūtie dati liecina par to (Grafiks Nr.1), ka pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas saskata militāros draudus valstij. Šāda tendence izskaidrojama ar Latvijas drošības un aizsardzības politikas veiksmīgu realizāciju, kā arī sabiedrības informētības pieaugumu par starptautisko drošības situāciju. Diezgan nozīmīgu vietu pēc iedzīvotāju domām ieņem terorisma draudi.
Daudz bīstamāki par terorismu un militāriem draudiem Latvijas iedzīvotājiem šķiet tieši iekšējie draudi, tādi kā narkomānija un noziedzība. Gandrīz tik pat postošas iedzīvotājiem šķiet esam ekonomiskās krīzes un dabas katastrofas.
Grafiks Nr.1
Kopumā dati (Grafiks Nr.2) liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji uzticas valsts ārējai, drošības un aizsardzības politikai un vairāk izjūt bailes par valsts iekšējo stabilitāti.
Grafiks Nr.2
2.2. Attieksme pret valsts aizsardzību
Atceroties to, ka iedzīvotājus vairāk satrauc valsts iekšējā drošība, jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāju pozitīvā attieksme (Grafiks Nr.3) pret Latvijas dalību starptautiskās organizācijās (ES un NATO) paliek nemainīga.
Salīdzinot ar 2000. gadu samazinājusies iedzīvotāju pārliecība par nepieciešamību ieturēt neitralitāti - 18,9% līdz 15,2% 2002. gadā. Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk ir sākuši apzināties nepieciešamību valstij līdzdarboties starptautiskajiem procesiem, lai stiprinātu savu un savu iedzīvotāju drošību un pārticību, kā arī sadarboties uz veidot labas attiecības ar citām valstīm, ne tikai Baltijas valstīm.
Grafiks Nr.3
3. Attieksme pret Aizsardzības ministrijas struktūrām un budžetu
3.1. Nacionālie bruņotie spēki (NBS)
Latvijas iedzīvotāji ļoti pozitīvi vērtē Nacionālo bruņoto spēku attīstību – salīdzinot ar pagājušo gadu divas reizes pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka bruņoto spēku kaujas spējas pēdējā gada laikā ievērojami uzlabojās (Grafiks Nr.4). Pētījums rāda, ka pēc Latvijas iedzīvotāju domām, arī NBS profesionāla sagatavotība ir būtiski paaugstinājusies.
Grafiks Nr.4
Kopējais uzticamības indekss NBS ir palielinājies vairāk nekā 2 reizes - no 9,8% 2001. līdz 21,3% 2002. gadā (Grafiks Nr.5). Īpašu Latvijas iedzīvotāju atzinību ir guvuši Jūras spēki un Militārā policija.
Grafiks Nr.5
Tikai 18% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka NBS attīstība nenotiek. Toties 58% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka NBS attīstās (Grafiks Nr.6).
Grafiks Nr.6
13% ir pārliecināti, bet 48% Latvijas iedzīvotāju ir gandrīz pārliecināti par to, ka valstij ir konkrēts NBS attīstības plāns (Grafiks Nr.7).
Grafiks Nr.7
3.1.1. Iedzīvotāju attieksme pret NBS specializāciju
47% Latvijas iedzīvotāju atbalsta un drīzāk atbalsta NBS specializāciju (Grafiks Nr.8).
Grafiks Nr.8
28,2% Latvijas iedzīvotāju specializācija saistās ar mērķtiecīgāku valsts aizsardzībai atvēlēto līdzekļu izmantošanu, bet 23,1% iedzīvotāju - ar NBS kaujas spēju paaugstināšanos (Grafiks Nr.9).
Grafiks Nr.9
Runājot precīzāk par NBS specializācijas virzieniem jāatzīmē, ka par primāro 42,3% Latvijas iedzīvotāju uzskata speciālo uzdevumu vienību attīstību. Tālāk seko kara mediķu vienību (24%) un Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vienību (17,8%) attīstīšana (Grafiks Nr.10).
Grafiks Nr.10
3.2 Militārais dienests
Pēdējo 3 gadu laikā (2000. -2002. gadi) Latvijas iedzīvotāju viedoklis praktiski nav mainījies (Grafiks Nr.11) – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināta, valsts bruņotajiem spēkiem ir jābalstās uz profesionālu (algotu) armiju.
Grafiks Nr.11
Ar zaļo krāsu apzīmēta to cilvēku argumentācija, kuri ir par profesionālās armijas izveidošanu Latvijā, bet ar sarkano – to cilvēku domas, kuri izsakās par obligātā militārā dienesta saglabāšanu (Grafiks Nr.12).
40% cilvēku, kuri atbalsta profesionālas armijas izveidošanu, uzskata, ka profesionāla armija jebkura veida militāras darbības spēs pildīt daudz labāk, kā arī lietderīgāk izmantos tās vajadzībām atvēlēto finansējumu (18 %).
14% obligātā militārā dienesta saglabāšanas piekritēju uzskata, ka tas dod militāras iemaņas Latvijas aizstāvēšanai plašam sabiedrības slānim.
Grafiks Nr.12
3.3. Aizsardzības budžets
Joprojām liels iedzīvotāju skaits uzskata, ka aizsardzības budžetu jāpalielina (Grafiks Nr.13). 2001. gadā tie bija 45,7% no visiem aptaujātiem Latvijas iedzīvotājiem.
Grafiks Nr.13
Salīdzinot ar 2001. gadu no 44,6% līdz 42,1% samazinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka aizsardzības budžets netiek izmantots lietderīgi. Tajā pašā laikā no 3,4 līdz 3,9% ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka aizsardzības budžets tiek izmantots lietderīgi (Grafiks Nr.14).
Dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājos ievērojami pieaug izpratne par aizsardzības politikas jautājumiem. Tas savukārt ir par pamatu arī iedzīvotāju lojalitātes pieaugumu aizsardzības politikai.
Grafiks Nr.14
4. Starptautiskā sadarbība
4.1. Attieksme pret NATO
Vairāk nekā puse (52%) Latvijas iedzīvotāju pozitīvi novērtēja Latvijai izteikto uzaicinājumu iestāties NATO (Grafiks Nr.15).
Grafiks Nr.15
Gandrīz par 6% Latvijā ir samazinājies to cilvēku, kuri pilnībā vai drīzāk neatbalsta NATO darbības mērķus (Grafiks Nr.16). Pēdējo 3 gadu laikā vairāk nekā puse no Latvijas iedzīvotājiem stabili atbalsta NATO darbības mērķus.
Grafiks Nr.16
4.2. Piedalīšanās starptautiskajās operācijās
Latvijas iedzīvotāji atbalsta NBS karavīru piedalīšanos miera nodrošināšanas operācijās (Grafiks Nr.17). To apstiprina arī neatbalstītāju skaita samazināšanās no 37,6% 2001. gadā līdz 32,8% 2002. gadā.
Grafiks Nr.17
Pētījums liecina, ka gandrīz 90% no visiem Latvijas iedzīvotājiem atbalsta Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā (Grafiks Nr.18). Triju gadu laikā šis uzskats palika praktiski nemainīgs, bet neatbalstītāju skaits ik gadus ir sarucis – no 6,6% 2000. gadā līdz 4,5% 2002. gadā.
Grafiks Nr.18
Īpaši stabils ir arī to cilvēku loks, kuri uzskata, ka kopīgie projekti palīdzēs veiksmīgāk darboties NATO ietvaros (Grafiks Nr.19). Tie ir 69,2% 2000. gadā, 72,2% 2001. un 71,5% 2002. gadā. Ir vērojama arī šādu projektu neatbalstītāju skaita samazināšanās – no 10,89% 2000. gadā līdz 9,3% 2002. gadā.
Grafiks Nr.19