Sabiedriskās domas aptauja

1. Attieksme pret militārās aizsardzības jautājumiem

Sabiedriskās domas aptauju par sabiedrības attieksmi pret Latvijas aizsardzības politiku un citiem ar aizsardzību saistītiem jautājumiem 2000.gadā, veikusi firma "Latvijas Fakti".

Aptaujā pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1009 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Izlase aprēķināta balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

2. Attieksme pret Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un obligāto militāro dienestu

Optimālais Latvijas armijas veidošanas pamatprincips.

Aptaujas dalībniekiem tika uzdots jautājums:

"Kā jūs domājat, kāds būtu labākais Latvijas armijas veidošanas pamatprincips - balstoties uz profesionālu armiju vai balstoties uz obligāto militāro dienestu (vispārējo karaklausību)?"

66,1% aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai optimāls variants ir profesionāla armija. Tikai 22% pauda viedokli, ka Latvijas armijas pamatam jābūt obligātajam militārajam dienestam. Jautājumā par optimālo Latvijas armijas veidošanas pamatprincipu, vairāki aptaujas dalībnieki norādīja, ka ideāli būtu izmantot abus variantus, tomēr pamatā jābūt vienam.

Latvieši biežāk (26%), nekā cittautieši (16,9%) pauda uzskatu, ka Latvijas armijas pamatā jābūt obligātajam militārajam dienestam.

Tie respondenti, kuri pauda viedokli, ka Latvijas armija būtu jāveido kā profesionāla armija tika lūgti paskaidrot savu viedokli. Visbiežāk (41,2%) atbildēs dominēja viedoklis, ka "tā būs efektīva, kvalitatīva armija", otrs visbiežāk minētais (24,9%) viedoklis bija, ka tad būs "lielāka atbildības izjūta, atdeve, ieinteresētība un disciplīna".

Tie respondenti, kuri uzskatīja, ka Latvijas armija jāveido balstoties uz obligāto militāro dienestu, visbiežāk (32,3%) savu viedokli pamatoja sakot, ka "armijā jādien visiem puišiem, tas ir pilsoņa pienākums pret valsti", otrs visbiežāk (23,5%) minētais viedoklis bija: "puiši gūst fizisko/militāro rūdījumu; pierod pie disciplīnas/dzīves skolas".

Attieksme pret iespēju dienēt alternatīvajā dienestā.

Latvijas iedzīvotājiem jautāja:

"Daudzās valstīs paralēli militārajam dienestam pastāv iespēja izvēlēties alternatīvo dienestu civilajā sektorā (darbs veselības, sociālajā aprūpē, avāriju seku un glābšanas dienestos). Runājot par dienestu Latvijas armijā, vai jūs personīgi noraidāt vai atbalstāt ideju par iespēju obligātā militārā dienesta vietā izvēlēties alternatīvo dienestu?"

65,6% Latvijas iedzīvotāju, atbildot uz minēto jautājumu, atbalsta iespēju militārā dienesta vietā dienēt alternatīvajā dienestā. Alternatīvo dienestu neizvēlētos 23,6% Latvijas iedzīvotāju. Interesanti, ka visbiežāk (75%) atbalsts alternatīvā dienesta izvēles iespējai tika pausts nepilsoņu auditorijā. Pret alternatīvā dienesta iespēju salīdzinoši biežāk iestājās gados vecākie respondenti, kā arī vīrieši un finansiāli nodrošinātākie aptaujas dalībnieki.

Dažādu NBS struktūru vērtējums.

Latvijas iedzīvotājiem tika uzdoti vairāki jautājumi, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret konkrētām NBS struktūrām un iedzīvotāju priekšstatus par šo struktūru profesionālo sagatavotību.

Aptaujas dalībniekiem tika nolasīts šāds militāro struktūru saraksts:

• Gaisa spēki;
• Jūras spēki;
• Zemessardze;
• Speciālās vienības (BALTBAT, Suži u.tml.);
• Citas sauszemes spēku vienības (obligātais dienests, štābi, mācību centri);
• Militārā policija;
• Saeimas un Valsts Prezidenta drošības dienests:
• Militārās pretizlūkošanas dienests.

Par katru no šīm militārajām struktūrām iedzīvotājiem tika jautāti divi jautājumi:

- "Vispārīgi vērtējot, cik lielā mērā jūs šobrīd uzticaties sekojošām militārajām struktūrām?"
- "Kāda, jūsuprāt, ir minēto militāro struktūru profesionālā sagatavotība un spējas nodrošināt valsts aizsardzību?" (Vērtēšanā tika izmantota 10 punktu skala, kurā "1" nozīmē "ļoti zemas kaujas spējas un vāja profesionālā sagatavotība", bet "10" nozīmē "ļoti augstas kaujas spējas un profesionālā sagatavotība".

   Uzticēšanās militārām struktūrām

Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu, kā katras militārās struktūras kaujas spējas un profesionālā sagatavotība vērtēta salīdzinājumā ar pārējām militārajām struktūrām, sekojošā grafikā ir izveidota Latvijas militāro struktūru hierarhija pēc to iegūtās vidējās vērtējuma atzīmes (visu vērtējumu summas vidējais aritmētiskais rādītājs).

   Spējas nodrošināt valsts aizsardzību

Kā redzams grafikā, visaugstāk (vidējā atzīme - 6 punkti) vērtētas speciālo vienību kaujas spējas un profesionālā sagatavotība. Vēl tikai Saeimas un Valsts Prezidenta drošības dienesta un Zemessardzes profesionālā sagatavotība novērtēta augstāk par 5 punktiem.

3. Attieksme pret aizsardzības budžetu

Atsevišķs jautājumu bloks aptaujā tika veltīts Latvijas aizsardzības budžetam. Respondentiem tika jautāts:

"Vai Latvijas aizsardzības budžetu vajadzētu palielināt, samazināt vai atstāt bez izmaiņām?"

Aptaujā iegūtie dati liecina, ka lielākā daļa (51%) aptaujāto valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas aizsardzības budžets ir jāpalielina. 26,4% respondentu pauda viedokli, ka budžets jāatstāj bez izmaiņām, savukārt 9,3% aptaujas dalībnieku uzskata, ka aizsardzības budžets ir jāsamazina.

Latvieši biežāk (57,4%), nekā cittautieši (43%) teica, ka Latvijas aizsardzības budžetu vajadzētu palielināt. Par budžeta palielinājumu visbiežāk bija gados jaunākie respondenti.

Respondenti, kuri atbildēja, ka Latvijas aizsardzības budžetu vajadzētu palielināt, tika lūgti konkretizēt:

"Sakiet, lūdzu, tieši kādām aizsardzības jomām, jūsuprāt, šis palielinājums jāpiešķir?"

Respondentu vērtējumā armijas trīs prioritārie uzdevumi, kuru risināšanai nepieciešams palielināt līdzekļus:

1. Nodrošināt kvalitatīvu militāro izglītību militārpersonām (42,4%);
2. Jauna bruņojuma iegāde (33,8%);
3. Personālam - ekipējumam, proviantam, sadzīves apstākļu uzlabošanai (18,9%).

Respondenti, kuri pauda viedokli, ka aizsardzības budžets jāsamazina, tika lūgti konkretizēt:

"Sakiet, lūdzu, uz kādu aizsardzības jomu rēķina, jūsuprāt, būtu jāveic šis samazinājums?"

Visbiežāk tika minētas šādas atbildes:

1. Visur jāsamazina, jo šai armijai nav jēgas (22,9%);
2. Integrācijai NATO (nestāties) (17,7%);
3. Nauda jānovirza citiem mērķiem, piemēram, skolām, bērniem, sociālajām vajadzībām (16,7%).

Taču lielākajai respondentu daļai būtiski ir arī, lai budžets tiktu izmantots lietderīgi un mērķtiecīgi.

4. Attieksme pret NATO

Attieksme pret Latvijas centieniem iestāties NATO.

Aptaujas plašākais jautājumu bloks tika veltīts tam, lai noskaidrotu respondentu priekšstatus, attieksmi un vērtējumus par Latvijas virzību uz NATO.

Latvijas iedzīvotājiem tika jautāts: "Kāda ir jūsu attieksme pret Latvijas mērķi iestāties NATO - vai jūs to pilnībā atbalstāt, drīzāk atbalstāt, drīzāk neatbalstāt vai pilnībā neatbalstāt?"

Kopumā vairākums (53,4%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pilnībā vai daļēji atbalsta Latvijas iestāšanos NATO. Negatīvi Latvijas virzību uz NATO vērtēja 32,6% aptaujas dalībnieku. 

21,3% respondentu ir pilnīgi pārliecināti, ka Latvijai nepieciešams iestāties NATO, 32,1% daļēji atbalsta iestāšanos NATO, 16,4% daļēji neatbalsta iestāšanos NATO, 16,2% pilnīgi neatbalsta, bet 14% nav atbildes.

   Viedoklis par iestāšanos NATO

Pozitīva attieksme pret Latvijas mērķi iestāties NATO ir 69,5% latviešu un 33,2% cittautiešu, kā arī 62,5% pilsoņu un 28,1% nepilsoņu. Rezultāti, kas iegūti dažādās respondentu vecuma grupās, liecina: jo gados jaunāki ir respondenti, jo lielāks to skaits, kuri pilnībā un daļēji atbalsta Latvijas iestāšanos NATO.

Aptaujas dalībnieki, kuri atbalsta iestāšanos NATO, 54,4% gadījumu min, ka NATO ir drošības garantija, vienīgā drošības iespēja Larvijai, un, ka NATO palīdzēs agresijas gadījumā; kā otrais atbalsta iemesls (10 %) tiek minēts - "Latvija ir pārāk maza valsts - viena tā neizdzīvos".

Aptaujas dalībnieki, kuri neatbalsta iestāšanos NATO, par galveno iemeslu (23 %) min to, ka "tas būs dārgi Latvijai, izdevumi būs lielāki, nekā labums un, ka līdzekļi vairāk vajadzīgi citiem mērķiem", kā otrais iemesls (10,6%) tiek minēts, ka "Latvija tad kļūs atkarīga; zaudēs patstāvību; tiks izmantota", ka "Latvijai jābūt neitrālai" (7,3%).

Latvijas līdzdalības NATO iespējamā seku analīze.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju priekšstatus, cik izdevīga vai neizdevīga varētu būt Latvijas līdzdalība NATO, kādas sekas šī līdzdalība varētu radīt Latvijai, respondentu vērtējumam tika nodoti vairāki pretēji izteikumi.

Vispirms tika nolasīti divi pretēji izteikumi ar mērķi noskaidrot, vai, viņuprāt, līdzdalība NATO ir pārāk dārgs vai arī salīdzinoši lēts ceļš, kā visefektīvāk nodrošināt valsts aizsardzību:

- "Latvijas iestāšanās NATO ir pārāk dārgs līdzeklis, lai nodrošinātu valsts aizsardzību."
- "Līdzdalība NATO ir vislētākais ceļš, kā visefektīvāk nodrošināt valsts aizsardzību, jo kopīgas pūles maksā lētāk, nekā centieni Latvijai vienai pašai nodrošināt savu aizsardzību."

Latvijas iedzīvotāji kopumā vairāk piekrīt viedoklim, ka līdzdalība NATO ir vislētākais ceļš, kā visefektīvāk nodrošināt valsts aizsardzību (piekrita 41,1% respondentu), nekā viedoklim, ka līdzdalība NATO ir pārāk dārgs līdzeklis, lai nodrošinātu valsts aizsardzību (piekrita 34,6% respondentu)

Tā kā iepriekšējā jautājumā atbalstu Latvijas virzībai NATO pauda vairāk nekā puse (53,4%) aptaujāto iedzīvotāju, tad var secināt, ka ir daļa respondentu, kuri uzskata, ka Latvijai ir jāstājas NATO, tomēr līdzdalību šajā organizācijā viņi vērtē drīzāk kā dārgu ("NATO ir nepieciešams, bet dārgs ceļš"). 

NATO uzdevumu un politikas vērtējums.

Aptaujātie iedzīvotāji tika lūgti ("Kā jūs kopumā vērtējat NATO uzdevumus un politiku?") novērtēt NATO politiku un atbildēt, vai viņi to pilnībā atbalsta, drīzāk atbalsta, drīzāk neatbalsta vai pilnībā neatbalsta.

NATO politiku pozitīvi vērtēja un daļēji vai pilnībā atbalsta lielākā daļa (51,7%) aptaujāto iedzīvotāju. Negatīvu (drīzāk vai pilnībā) vērtējumu par NATO politiku pauda 22% respondentu.

Visai mazs bija to respondentu skaits, kas pauda kategorisku vērtējumu par NATO realizēto politiku. 12,2% aptaujas dalībnieku NATO politiku pilnībā atbalsta, savukārt pilnīgi noraidošu attieksmi pauda tikai 9,2% respondentu.

Līdzīga aina paveras arī LR pilsoņu un nepilsoņu auditorijās. LR pilsoņu sniegtajās atbildēs 60% dominēja pozitīvi NATO politikas vērtējumi, nepilsoņu - 28,9%, savukārt pretējs viedoklis valdīja 13,6% pilsoņu un 45,2% nepilsoņu vidū.

Lielākā daļa (58,4%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju NATO lēmumu par paplašināšanos vērtēja drīzāk vai ļoti pozitīvi. Negatīva attieksme šajā jautājumā tika pausta retāk kā 25% gadījumu.

Tie respondenti, kuri atbalsta NATO politiku, atbildot uz jautājumu: "Kāpēc atbalstāt NATO mērķus?", savu viedokli pamatoja šādi:

• 35,5% - "Drošības garants valstīm/ miers pasaulē/ nepieļauj karadarbību";
• 13,3% - "NATO sniedz reālu palīdzību/ reāli atrisina konfliktus/ ir reāli panākumi (Dienvidslāvijā)/ pilda savas funkcijas";
• 8,7% - "Atbilst Latvijas interesēm/draudzīga Latvijai/ lielāka drošība Latvijai/ aizstāvēs Latviju no Krievijas";
• 5,5% - "Spēka/ietekmes dēļ/ neuzvarama/bagāta organizācija/ citas valstis respektē NATO";
• 5,5% - "NATO ir skaidri/pozitīvi/cēli mērķi/ īsteno simpātisku/pieņemamu politiku".

Attieksme pret Latvijas NBS līdzdalību starptautiskajās miera operācijās.

Respondentiem tika uzdots jautājums: "Kāda ir jūsu attieksme pret Latvijas Nacionālo bruņoto spēku līdzdalību starptautiskajās miera operācijās (Kosovā, Bosnijā-Hercegovinā, Albānijā) - vai jūs to pilnībā atbalstāt, drīzāk atbalstāt, drīzāk neatbalstāt, pilnībā neatbalstāt?"

61,1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju daļēji vai pilnībā atbalsta Latvijas NBS līdzdalību starptautiskajās miera operācijās. Negatīvu vērtējumu pauda tikai 28,8% respondentu.

Trīs visbiežāk minētie iemesli, kādēļ Latvijas iedzīvotāji pozitīvi vērtē NBS līdzdalību starptautiskajās miera operācijās: 35,1% atbilžu - "NBS iegūst pieredzi, paaugstina profesionalitāti", 19,5% - "jāpalīdz valstīm, tautām, tas ir cēli", 18,7% - "ja palīdzēsim citām valstīm, arī mums nepieciešamības gadījumā tiks sniegta palīdzība".

Vai Latvijas valdība pietiekami aktīvi gatavojas iestāties NATO?

Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji atbildēja uz jautājumu: "Ņemot vērā to, ko jūs zināt, kā jūs domājat - vai Latvijas valdība pietiekami aktīvi gatavojas iestāties NATO?"

Aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz katra otrā (45,4%) respondenta vērtējumā, Latvijas valdība pietiekami aktīvi gatavojas tam, lai Latvija tiktu uzņemta NATO. 32,3% aptaujas dalībnieki uzskata, ka valdības aktivitāte ir nepietiekoša. Savukārt tikai 4,7% respondentu domā, ka Latvijas valdība tam, lai Latvija tiktu uzņemta NATO, negatavojas vispār.

Prioritārie uzdevumi, kas jāveic, lai Latvija būtu gatava iestāties NATO.

Jautājumu sadaļas par NATO noslēgumā respondentiem tika nolasīti dažādi iespējamie pasākumi, kas būtu jāveic, lai Latvija būtu gatava iestāties NATO:

• Palielināt līdzekļus valsts aizsardzības vajadzībām no valsts budžeta;
• Saskaņot Latvijas armijas standartus ar NATO standartiem (nodrošināt savietojamību);
• Atrisināt ar valsts robežām saistītās domstarpības ar kaimiņvalstīm;
• Uzlabot valsts robežu aizsardzību;
• Nodrošināt nacionālo minoritāšu tiesību ievērošanu;
• Apbruņot Latvijas armiju ar modernu kara tehniku;
• Vairāk informēt sabiedrību par līdzdalību NATO;
• Uzlabot Latvijas tēlu pasaulē.

Aptaujas dalībnieki tika lūgti sarindot šos pasākumus pēc to svarīguma, kurš pasākums, viņuprāt, jāveic kā pirmais, kurš kā otrais, kurš kā trešais utt.

Iegūtie rezultāti liecina, ka faktiski visi pasākumi likās ļoti svarīgi nozīmīgam respondentu skaitam. Katrs no minētajiem pasākumiem, kā viens no trim svarīgākajiem, tika minēts vismaz 25% gadījumu.

Atsevišķu pasākumu nozīme būtiski atšķīrās latviešu un cittautiešu auditorijās. Nacionālo minoritāšu tiesību nodrošināšana latviešu vidū tika atzīts par mazsvarīgāko pasākumu, savukārt pēc cittautiešu domām tas ir otrs prioritāri risināmais uzdevums aiz domstarpību atrisināšanas par robežām ar kaimiņvalstīm. Cittautiešiem krietni svarīgāk nekā latviešiem likās Latvijas tēla uzlabošana pasaulē. Latvieši augstākajās vietās biežāk ierindoja tīri praktiskus pasākumus - Latvijas armijas un NATO standartu saskaņošana, aizsardzības budžeta palielināšana un modernas kara tehnikas/bruņojuma iegāde.

Aptaujas rezultāti liecina, ka respondentu vērtējumā svarīgākais pasākums, kas jāveic, lai Latvija varētu iestāties NATO, ir atrisināt ar robežām saistītās domstarpības ar kaimiņvalstīm. Kā nākamos pasākumus, pēc to nozīmīguma, jāatzīmē - uzlabot valsts robežas aizsardzību, saskaņot Latvijas armijas standartus ar NATO armijas standartiem un palielināt valsts aizsardzības budžetu.

Detalizētāku rezultātu kopainu attēlo sekojošs grafiks, kur redzams, cik liels respondentu skaits katru no pasākumiem minēja kā vissvarīgāko, otru svarīgāko un trešo svarīgāko.

   Veicamo pasākumu svarīgums

Kā redzams grafikā, tad visbiežāk (19,2%), kā vissvarīgākais pasākums Latvijas virzībā uz NATO, tika minēts valsts aizsardzības budžeta palielināšana. No visiem dotajiem pasākumiem, kas varētu veicināt Latvijas uzņemšanu NATO, tikai - "atrisināt ar valsts robežām saistītās domstarpības ar kaimiņvalstīm", kā vienu no trīs svarīgākajiem pasākumiem, nosauca vairāk nekā 50% aptaujāto iedzīvotāju.

5. Baltijas valstu militārās sadarbības un aizsardzības spēju vērtējums

Respondentiem tika uzdots vispārīgs jautājums:

“Vai Jūs atbalstāt vai neatbalstāt Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā?”

Gandrīz 90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pilnīgi vai daļēji atbalsta Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā – pilnīgi atbalsta 54.8% un daļēji atbalsta 34.7% (kopā 89.5%). Negatīvu vērtējumu šai sadarbībai sniedza tikai 6.6% aptaujāto respondentu.

69,2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kopīgie Baltijas valstu projekti aizsardzības jomā palīdzēs Baltijas valstīm ātrāk iestāties NATO. Vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbība minētajos aizsardzības projektos paātrinās Baltijas valstu iestāšanos NATO. Piebildīsim, ka respondentu viedokļi šajā jautājumā bija praktiski identi visās aptaujāto respondentu sociāli demogrāfiskajās grupās.

6. Interese un informētība par Latvijas drošības un aizsardzības politiku

Respondenti tika lūgti atbildēt uz jautājumu: "Cik lielā mērā jūs interesē informācija par Latvijas drošību un aizsardzības jautājumiem?"

Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotājus visbiežāk (41% respondentu) interesē tikai vispārīgas tendences par Latvijas drošību un aizsardzības jautājumiem. 21,6% respondentu interesē atsevišķi jautājumi par Latvijas drošību un aizsardzību, savukārt 21,2% aptaujas dalībnieku neinteresē šāda veida informācija. 15% aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka viņus ļoti lielā mērā interesē Latvijas drošības un aizsardzības jautājumi.

   Interese un informētība