Pievienojoties starptautiskajām vides aizsardzības konvencijām, noslēdzot starptautiskos līgumus vides kvalitātes uzlabošanai, kā arī iesaistoties pasaules ilgspējīgas attīstības stratēģijas “Agenda 21” un lokālās “Baltic Agenda 21” izstrādē un realizācijā, Latvija ir apliecinājusi savu nostāju vides aizsardzībā.

Galvenais mērķis ir Latvijas ilgtspējīga attīstība – nodrošināt sociāli ekonomisko attīstību,

• saglabājot augstu vides kvalitāti,
• samazinot piesārņojuma slodzi,
• racionāli izmantojot dabas resursus,
• veicinot reģionu attīstību,
• saglabājot kultūras mantojumu.

Lai sasniegtu šo mērķi, vides aizsardzības jautājumi tiek integrēti visu tautsaimniecības nozaru un valsts pārvaldes sektoru attīstības plānos, tai skaitā aizsardzības sektorā.

Latvijas Bruņotie spēki aktīvi iesaistās vides aizsardzības jautājumu risināšanā. Aizsardzības ministrijas (AM) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vides aizsardzības politika aptver ne tikai militāro, bet arī daudz plašāku – sociālo, ekonomisko un drošības sfēru. 1999.gadā tika izstrādāta un apstiprināta Aizsardzības ministrijas un Latvijas Bruņoto spēku vides aizsardzības stratēģija. Tika izstrādāts Rīcības plāns šīs stratēģijas mērķu un noteikto uzdevumu realizācijai, tika uzsākta vides aizsardzības struktūrvienību veidošana NBS. Šobrīd visos bruņoto spēku veidu štābos un vienībās ir norīkotas militārpersonas, kuru pienākumos ietilpst vides aizsardzības jautājumu risināšana. Militārajā sfērā veiktie vides aizsardzības pasākumi principiāli neatšķiras no tiem, kas tiek veikti pārējā sabiedrības daļā.

Jaunā situācija, kad Latvijai ir kļuvusi par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti, noteica nepieciešamību pārskatīt un atjaunot iepriekšējo vides aizsardzības stratēģiju un izvirzīt jaunus mērķus un uzdevumus, kas būtu jārealizē aizsardzības sektoram. Tādēļ tika izstrādāta un 2005.gadā apstiprināta Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vides aizsardzības politika (01.12.2005 pavēle Nr.375) un Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vides aizsardzības stratēģija  2005.-2009.gadam (06.05.2005 pavēle Nr. 153).

Lai apliecinātu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku gatavību aktīvi risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus Nacionālo bruņoto spēku dislokācijas vietās Latvijā un nodrošinātu uzsāktās vides aizsardzības politikas realizāciju valsts aizsardzības sektorā, tika sagatavota un apstiprināta Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku atkritumu apsaimniekošanas stratēģija  2005.-2009.gadam (26.09.2005 pavēle Nr.297).

Saskaņā ar 2005.gada 6.maijā apstiprinātās AM un NBS vides aizsardzības stratēģijas rīcības programmu sākta Vides pārvaldības sistēmas (VPS) izveide, lai visos bruņoto spēku līmeņos veiktu vides aizsardzības darba virzīšanu, uzraudzību un paškontroli. VPS nosaka AM un NBS vides politikas ieviešanai, īstenošanai, pārskatīšanai un uzturēšanai nepieciešamos plānošanas pasākumus, atbildības sadali, pieredzi, procedūras, procesus un resursus. Izvērtējot esošos vides pārvaldības sistēmas elementus un ņemot vērā citu NATO dalībvalstu pieredzi, tiek veidota starptautiskajam standartam ISO 14001 atbilstoša NBS vides pārvaldības sistēma (VPS). Vides pārvaldības sistēma tiks ieviesta pakāpeniski un netiks sertificēta.

2005.gada 8.decembrī (AM pavēle Nr.386) izveidota VPS vadības grupa, kuru veido Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras pārstāvji un vada AM valsts sekretāra padomnieks vides aizsardzības jautājumos. 2006.gada aprīlī apstiprināta „LR Nacionālo bruņoto spēku vides pārvaldības sistēmas rokasgrāmata” (AM 27.04.2006. pavēle Nr.148).

Lai risinātu vides aizsardzības jautājumus, AM veido vides politiku, nosaka vides politikas vadlīnijas un koordinē vides politikas īstenošanu visā valsts aizsardzības sektorā. Vides politiku īsteno NBS un 2003.gadā izveidotā Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras Vides nodaļa, kuras uzdevums ir veikt vides aizsardzības pasākumus valsts militārās aizsardzības objektos. AĪVA Vides nodaļa aktīvi līdzdarbojas NBS Vides pārvaldības sistēmas ieviešanā un ar to saistīto pasākumu īstenošanā. 2006.gadā tika izpētīts ūdens un enerģijas resursu patēriņš NBS vienībās un izstrādātas šo resursu patēriņa samazināšanas programmas. 2007.gadā plānots sagatavot azbesta atkritumu apsaimniekošanas programmu.

Militārpersonu vides apziņas paaugstināšana un izglītošana ir viens no svarīgiem sistemātiski veicamiem pasākumiem, kas veido pamatu sapratnei par vides aizsardzības nepieciešamību militārajā sfērā. 2003.gadā sadarbībā ar kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, kā arī ASV un Zviedriju tika izstrādāta vienota apmācību programma vides virsniekiem. Sadarbībā ar Zviedriju tika sagatavota un izdota vides aizsardzības rokasgrāmata Bruņotajiem spēkiem. Ik gadu NBS vides virsniekiem tiek organizēti semināri par vides aizsardzības aktualitātēm aizsardzības sfērā, valsts un starptautiskajā līmenī.

Jau vairāku gadu garumā norit aktīvs darbs, sagatavojot nepieciešamos vides aizsardzības reglamentus. Šobrīd ir sagatavoti tādi reglamenti kā “Vides aizsardzības pasākumu organizācija taktisko mācību laikā”, “ Bīstamo vielu uzglabāšana”, “Reto un īpaši apdraudēto augu un dzīvnieku sugu aizsardzība militāro objektu teritorijās”,  “Reto un apdraudēto augu un dzīvnieku sugu un citu dabas vērtību aizsardzība Ādažu poligonā” un “Sadarbība ar valsts un pašvaldības vides aizsardzības un citām iestādēm, organizējot nodarbības un mācības”.

Notiek pakāpeniska vides aizsardzības jautājumu integrēšana militāro teritoriju apsaimniekošanā. Lielākajai NBS bāzei (Ādažu Mobilo kājnieku mācību centram) ir izstrādāts un šobrīd tiek ieviests vides pārvaldības plāns.  Arī pārējām militārajām teritorijām tiek izstrādāti vides pārvaldības plāni. Tiek rūpīgi sekots, lai militārās mācības notiktu saskaņā ar vides aizsardzības prasībām.

Visas Eiropas Savienības valstis ir apņēmušās izveidot kopīgu aizsargājamo dabas teritoriju tīklu ar nosaukumu Natura 2000. Teritoriju izveidošanas pamatnosacījums ir visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība. Šādu sugu un biotopu saraksti ir iekļauti divās ES direktīvās – Putnu un Biotopu - , un to aizsardzība ir obligāta visām ES valstīm. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvija ir izveidojusi savu daļu no šī tīkla. Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 336 teritorijas. Viena no šīm teritorijām ir Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus, kurā ietilpst lielākā daļa no Ādažu militārā poligona.

2006.gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu piešķirt līdzekļus LIFE –Nature projekta realizācijai Ādažu militārajā poligonā. Projekta iesniedzējs ir Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, un tā īstenošanā līdzdarbojas virkne partneru: Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Dabas fonds un Dabas aizsardzības pārvalde. Vides ministrija ir projekta līdzfinansētājs. Projekta kopējais budžets ir 905 307 eiro, no kuriem 50% finansē Eiropas Savienība. Projekts tika uzsākts 2006.gada oktobrī un tā ilgums ir 3 gadi. Projekta galvenais mērķis ir dabas aizsardzības un militāro interešu integrēšana, piemērotu apstākļu nodrošināšana dabas vērtībām, kas atrodas Ādažu poligonā un pieredzes, informācijas un zināšanu apmaiņa ar citu Natura 2000 vietu, kas atrodas militārajās teritorijās apsaimniekotājiem. Ādažu aizsargājamais ainavu apvidus ir valstī nozīmīgākā vieta Eiropas nozīmes biotopam - sausi virsāji, tajā atrodas arī Eiropā prioritāras nozīmes biotops – augstais purvs un citi vērtīgi biotopi un sugas, piemēram, rubenis un stepes čipste, smiltāju neļķe, meža silpurene u.c.

Šis ir pirmais gadījums Latvijā un Baltijas valstīs un viens no retajiem ES valstīs, kad ES LIFE-Nature projekta iesniedzējs un ES finansējuma saņēmējs ir aizsardzības sektors. Ādažu aizsargājamais ainavu apvidus - Ādažu militārais poligons ir nozīmīgs ar to, ka, pateicoties tieši militārajām aktivitātēm un ilgstoši no civilās sabiedrības noslēgtai teritorijai, šeit ir saglabājušās tādas īpaši aizsargājamās un retās augu un dzīvnieku sugas, kādas nav vairs satopamas citviet Latvijā un arī Eiropā.

Jebkura aktivitāte aizsardzības sektorā (militārās mācības, tehnikas izmantošana u.c.) atstāj zināmu ietekmi uz vidi. Latvijas specifiskā īpatnība ir tāda, ka šīs ietekmes sekas, kas radušās abu pasaules karu un bijušo padomju militāro objektu teritorijās atstātā piesārņojuma dēļ, vēl nav pilnībā likvidētas. Viens no svarīgākajiem NBS uzdevumiem vides aizsardzības jomā ir padomju armijas radītā piesārņojuma likvidēšana un sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizācija. Atbilstoši 2002.gadā izstrādātajai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas programmai, 2003.gadā tika uzsākts plānveida darbs piesārņoto militāro teritoriju apzināšanā, piesārņojuma izpētē un atveseļošanas pasākumu izstrādē. 

Katru gadu notiek potenciāli piesārņoto objektu izpēte un monitorings un veikti sanācijas darbi. Piemēram, 2005.gadā tika organizēta piesārņotas grunts sanācija „Kaugurmuižā”, Valmierā. No piesārņojuma ar naftas produktiem tika attīrīti 200m3 augsnes. 2007.gadā plānots uzsākt nozīmīgu piesārņotās grunts attīrīšanas projektu NBS Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē. Pēdējo gadu laikā ir veikta mežu inventarizācija vairākos NBS objektos un pētītas dabas vērtības militārajām mācībām izmantotajos poligonos.

Iekļaujoties valsts atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu šķirošanas sistēmā, 2006.gadā tika sagatavots ekostacijas (šķiroto atkritumu uzglabāšanas laukums) projekts. Plānots šādus laukumus izveidot visos NBS Nodrošinājuma pavēlniecības (NP) Reģionālajos nodrošinājuma centros. Pirmo šādu ekostaciju sāks izbūvēt un aprīkot NBS NP 3.Reģionālajā nodrošinājuma centrā – Ādažu mācību bāzē.

Ievērojot vides aizsardzības prasības mācību un nodarbību laikā, veiksmīgi risinot ikdienas vides aizsardzības jautājumus, NBS vienlaicīgi ar dabas vides saglabāšanu ir iespējams gūt arī zināmu praktisku labumu, kas nodrošina līdzekļu ekonomiju un visbeidzot veicina kaujas spēju paaugstināšanos.

Informācija aktuāla uz 2007. gada 21.jūniju