Apstiprināta ar LR AM 2005.gada  26.sptembra pavēli Nr.297

Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) objektos atkritumu apsaimniekošanas jomā ir izveidojusies ļoti īpatnēja situācija, kuru nosaka divu veidu faktori:

vēsturiskais:

-     lielākais NBS objektu skaits atrodas teritorijās, kur iepriekšējos gados tika dislocētas Padomju Savienības armijas daļas, kuras ar laiku pārvērtās būvgružu un atkritumu kaudzēs;

-     atstātās teritorijas ir piesārņotas galvenokārt ar naftas produktiem. Piesārņojums lokalizēts augsnē, gruntī un gruntsūdeņos. Tas, migrējot kopā ar gruntsūdens plūsmu, var apdraudēt cilvēku veselību. Sagaidāms, ka objektu sanācijas (atveseļošanas) gaitā veidosies liels atkritumu daudzums;

-     ir atstātas nezināma sastāva vielas;

Latvijas Republikas vides aizsardzības prasības:

-     atkritumu apsaimniekošanas kārtība jau noteikta Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā Latvijas Republikā 1999. - 2004. gadam un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2003. - 2012.gadam;

-     nosauktie dokumenti ir Eiropas Savienības (turpmāk - ES) direktīvu prasību transponēšanas rezultāts;

-     minētajos dokumentos nav definētas prasības attiecībā uz specifiskiem, tikai NBS raksturīgiem atkritumiem (piemēram, atkritumi, kas varētu izveidoties, izmantojot sprāgstvielas un pirotehniku), jo tie ES direktīvu un Latvijas normatīvo aktu izpratnē nav uzskatāmi par atkritumiem.

Latvijai kā NATO dalībvalstij savā darbībā ir jāņem vērā arī atbilstošie NATO dokumenti par vides aizsardzības prasībām, to īstenošanu un ievērošanu. Viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas nosaka galvenās vides aizsardzības prasības NBS, ir NATO Standartizācijas līgums „Joint NATO Doctrine for Environmental Protection during NATO Led Operations and Exercises” (turpmāk – STANAG 7141) un NATO Mūsdienu sabiedrības problēmu komitejas (Committee on the Challenges of Modern Society(turpmāk – CCMS))„Vadlīnijas vides pārvaldības sistēmai militārajā sektorā”.

Ievadā minētie apsvērumi nosaka galvenās NBS atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas atšķirības no Latvijā pieņemtajiem dokumentiem attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas prasībām.

Ņemot vērā to, ka Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iepriekš minētais nav atspoguļots, NBS atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā īpaša uzmanība ir veltīta:

-     to atkritumu apsaimniekošanai, kas veidosies vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācijas un izdemolēto infrastruktūras objektu sakārtošanas rezultātā;

-     ar sprāgstvielām un pirotehnikas izstrādājumiem saistīto atkritumu apsaimniekošanai, t. sk. vides aizsardzības normatīvo aktu pilnveidošanai šajā jomā.

Stratēģijas nepieciešamības pamatojums

Atkritumu apsaimniekošana valsts vides aizsardzības politikā ir ieguvusi prioritāru nozīmi kā viens no dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas instrumentiem. Atkritumi nozīmē zaudētus materiālus un enerģiju, kā arī uzskatāmi parāda, cik efektīvi sabiedrība izmanto resursus, izejvielas un materiālus.

Šī atkritumu apsaimniekošanas stratēģija izriet no Atkritumu apsaimniekošanas likuma, Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas Latvijai 1998. - 2010.gadam, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna Latvijai 2003. - 2012.gadam, STANAG 7141, un tās mērķis ir:

1. izstrādāt darbības plānu iepriekš minēto dokumentu prasību ieviešanai Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos atbilstoši esošajām un plānotajām Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, NATO dokumentos iekļautajiem nosacījumiem attiecībā uz atkritumiem un NBS pieņemtajiem reglamentējošajiem dokumentiem;
2. noteikt NBS galvenos atkritumu veidus, to pašreizējo apsaimniekošanas līmeni, atkritumu apjoma samazināšanas iespējas un izstrādāt rīcības ekonomiski optimālai un normatīvajiem aktiem atbilstošai atkritumu apsaimniekošanai.

Situācijas apraksts

Politikas un normatīvo aktu nosacijumi

Šajā nodaļā apkopoti pašreizējie politikas un normatīvo aktu nosacījumi stratēģijai.

Atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, kas izriet no normatīvo aktu prasībām, izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem, Atkritumu apsaimniekošanas likuma, ES direktīvu un STANAG 7141 prasībām, nosaka prioritātes, kā arī iesaka vēlamos atkritumu apsaimniekošanas veidus:

1.     Atkritumu rašanās novēršana/radīto atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšana - resursu izmantošanas samazināšana, radīto atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšana;

2.     Atkārtota izmantošana – produktu vai priekšmetu atkārtota izmantošana sākotnēji paredzētajiem vai citiem nolūkiem;

3.     Materiālu pārstrāde – atkritumu materiālu pārstrāde, lai tos izmantotu kā izejvielas izlietoto vai citu produktu ražošanai;

4.     Enerģijas ieguve – enerģijas iegūšana, atkritumu kompostēšana vai citas tehnoloģijas;

5.     Apglabāšana – atkritumu apglabāšana cilvēku veselībai un videi drošā veidā, ja nav citu piemērotāku risinājumu.

Latvijā par prioritāti ir uzskatāma arī esošo lokālo izgāztuvju slēgšana pēc programmas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai “500-“.

Latvijai ir jāņem vērā arī NATO dokumentu nosacījumi - STANAG 7141 vides aizsardzības vadlīnijās noteiktās prasības un rekomendācijas:

·        pesticīdu piesārņojuma samazināšana un teritoriju attīrīšana no šāda veida atkritumiem;

·        bīstamo atkritumu samazināšana un ar bīstamajiem atkritumiem piesārņoto teritoriju attīrīšana pēc militārajām operācijām;

·        sadzīves atkritumu daudzuma samazināšana un to apsaimniekošana (starptautiskajos ūdeņos atkritumu apsaimniekošanu reglamentē MARPOL 73/78);

·        bīstamo sadzīves un medicīnas atkritumu atdalīšana no pārējiem sadzīves atkritumiem un to apsaimniekošana atkarībā no iespējamā cilvēku veselības apdraudējuma;

·        īpašas uzmanības pievēršana naftas produktu un bīstamu vielu izmantošanai un bīstamības ierobežošanai.

Īpaša uzmanība šajā NATO dokumentā pievērsta arī piesārņoto vietu attīrīšanai un rekultivācijai pēc NATO aktivitātēm, akcentējot, ka NBS savās aktivitātēs un darbībās jāņem vērā nacionālie un starptautiskie normatīvie akti vides jomā.

Uzsvērta komandieru atbildība par vides kvalitātes saglabāšanu karaspēku daļu dislokācijas vietās, pārvietošanās maršrutos un mācību poligonos. STANAG 7141 norāda uz vides izglītības nepieciešamību, kā arī katras personas izglītības būtisko lomu. Vides izglītības ietvaros uzsvērta nepieciešamība programmās iekļaut dažādu materiālu un atkritumu apsaimniekošanas metodes, īpaši akcentējot bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu samazināšanu rašanās avotā un atkritumu pārstrādi. Vides izglītība, kuras sastāvdaļa ir arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi, ietver individuālās mācības jaunākajiem virsniekiem, kolektīvās mācības ar praktisko iemaņu apguvi un turpinošo izglītību, kuras ietvaros apgūtās zināšanas tiek periodiski atjaunotas un papildinātas ar jaunumiem normatīvo aktu prasībās un praktiskās pieredzes attīstīšanu.

NATO CCMS izstrādātajās vadlīnijās, kuras balstītas uz Lielbritānijas, Dānijas, Spānijas un citu dalībvalstu pieredzi, ir noteikta ES standartu, arī ISO 14001:1996 (starptautisks vides pārvaldības standarts, kas nodrošina jebkura veida organizāciju ar iedarbīgas vides pārvaldības sistēmas elementiem, palīdzot organizācijai sasniegt noteiktus vides aizsardzības mērķus) izmantošana un prasību ievērošana, t.sk. atkritumu apsaimniekošanas sektorā.

Atkritumu apsaimniekošana Latvijā

Šī nodaļa sniedz īsu pārskatu par situāciju atkritumu apsaimniekošanā Latvijā.

Sagatavojot iepriekš minētās stratēģijas un plānus, ir novērtēts, ka Latvijā ik gadus rodas 600 000 – 700 000 tonnu sadzīves atkritumu.

Par šo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Sadzīves atkritumu savākšanu un apglabāšanu Latvijā galvenokārt veic atkritumu savākšanas uzņēmumi, no kuriem 95% ir pašvaldību uzņēmumi. Privātie uzņēmumi apkalpo līdz 50% Latvijas iedzīvotāju. Šie uzņēmumi darbojas Rīgā, Jelgavā, Liepājā un citās Latvijas pilsētās.

Atkritumu uzskaite tiek veikta pēc to tilpuma (m3) tikai lielāko pilsētu izgāztuvēs. Šķiroto atkritumu vākšana Latvijā ir uzsākta tikai 2002.gadā un pagaidām neaptver visu Latviju. Ar šādu pakalpojumu nav nodrošināti visi Latvijas atkritumu ražotāji. Taču pakāpeniski līdz 2007.gadam plānots, ka šāda atkritumu savākšana aptvers visu Latvijas teritoriju.

Pašreizējā situācija dažādu atkritumu veidu apsaimniekošanā NBS

2002.gadā NBS tika radīti 10 808 m3 atkritumu, kas ir ~1,5 % no Latvijā radīto atkritumu daudzuma. Atkritumu izvešanas izmaksas sasniedza 32 500 Ls gadā, bet, ņemot vērā potenciālo atkritumu daudzumu, kas veidosies teritoriju sakārtošanas un sanācijas rezultātā, to apjoms varētu sasniegt ~ 27 000 m3/gadā (pieņemot, ka savākšanas process varētu tikt  pabeigts 5 gadu laikā), tāpēc tuvākajā nākotnē būs nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi.

NBS struktūrās radītos atkritumus pamatā apsaimnieko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Lielākās problēmas saistītas ar atkritumu uzskaiti, jo daudzās NBS struktūrvienībās netiek precīzi uzskaitīti visi atkritumi.

Sadzīves atkritumi

NBS objekti izvietoti visu Latvijas rajonu administratīvajās teritorijās un aizņem vairāk nekā 140 struktūrvienību. Saskaņā ar aprēķiniem 2002.gadā Latvijas bruņoto spēku struktūrās radītie atkritumi pārsvarā bija sadzīves atkritumi, t.i., 10 408 m3 (pārējie atkritumi nepārsniedz 400 m3). Tie tiek savākti gan šķiroti, gan nešķiroti. Atkritumu savākšana pārsvarā notiek, izmantojot dažāda tilpuma (0,24; 0,7; 1,1 m3) konteinerus. Atkritumu izvešana objektos notiek dažādos laikos atkarībā no nepieciešamības un noslēgtajiem līgumiem:

• 1x nedēļā,
• 1x mēnesī,
• 2x mēnesī,
• 3x mēnesī,
• 5x mēnesī,
• 1x ceturksnī,
• pēc pieprasījuma.

Ir struktūrvienības, kurās notiek atkritumu šķirošana:

• NBS Mobilo strēlnieku bataljons (sadzīves atkritumi un pārtikas atkritumi);
• NBS štāba bataljons (sadzīves atkritumi, papīrs un kartons).

Atkritumi no radiotehniskajiem posteņiem tiek savākti 100 litru maisos un nogādāti atkritumu poligonos un izgāztuvēs.

Izlietotais iepakojums

Atkritumi Latvijas NBS struktūrvienībās pārsvarā netiek šķiroti. Tie tiek savākti nešķirotā veidā, neizdalot no sadzīves atkritumiem izlietoto iepakojumu. Atsevišķās NBS struktūrās tiek šķirots papīrs un kartons. Kopumā 2002.gadā tika savākti 288 m3 papīra atkritumu.

Latvijā šobrīd tiek atsevišķi vākts stikla, papīra, kartona, koka un plastmasas izlietotais iepakojums un plastmasas pudeles, kas tālāk tiek pārstrādāts gan Latvijā, gan arī izvests pārstrādei uz citām valstīm.

Ņemot vērā to, ka līdz 2007.gadam visā Latvijas teritorijā plānots nodrošināt šķiroto atkritumu vākšanu, kas pamatā balstās uz izlietotā iepakojuma dalītu vākšanu un ražotāju un iepakotāju atbildību, arī NBS struktūrām būs nepieciešams iesaistīties dalītā atkritumu vākšanā. Rezultātā samazināsies atkritumu daudzums, kas būs jānogādā uz atkritumu poligoniem, un vienlaikus samazināsies arī atbilstošie izdevumi atkritumu savākšanas un izvešanas izmaksu segšanai.

Bīstamie atkritumi

Pašlaik bīstamie atkritumi tiek uzglabāti to rašanās vietās. Ja bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanas laiks teritorijā pārsniedz 12 mēnešus, tad šo atkritumu radītājam vai īpašniekam ir jāsaņem atļauja atkritumu uzglabāšanai.

Latvijas NBS struktūrās 2002.gadā tika radītas 16 tonnas bīstamo atkritumu. Bīstamo atkritumu savākšanu veikuši vairāki privātie uzņēmumi, kas saņēmuši atļaujas darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Daļa NBS bīstamo atkritumu tiek atsevišķi uzglabāti struktūrvienību teritorijās un netiek nogādāti bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem. Tas saistīts gan ar nepabeigto bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi valstī, gan nepietiekamo informāciju par bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, gan arī ar finanšu trūkumu, īpaši tajos gadījumos, kad NBS struktūrvienību teritorijās ir palicis mantojums no PSRS laika. NBS NP 3.RNC teritorijā Ādažos slēgtās telpās līdz 2004.gada beigām glabājās Padomju armijas atstātās ķīmiskās vielas: tādas kā hlors, hlorpikrīns, dihloretāns, napalms, NBS NP 2.RNC Lielvārdē – dihloretāns un hlorpikrīns. Pašreiz minētie atkritumi ir savākti un novietoti firmās, kurām ir bīstamo atkritumu apsaimniekošanas atļaujas.

Katrā militārā objektā jābūt norīkotam vides virsniekam, kas ir atbildīgs arī par to, lai bīstamo atkritumu apsaimniekošana armijas daļā notiktu videi un cilvēku veselībai drošā veidā.

Izlietotas baterijas un akumulatori

Izlietoti akumulatori un baterijas, kas satur smagos metālus - svinu, kadmiju, niķeli, dzīvsudrabu, varu -  un citas bīstamas vielas, pieskaitāmi pie bīstamajiem atkritumiem, un uz tiem attiecas normatīvie akti, kas reglamentē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. (MK 2001.gada 18.decembra noteikumi Nr.529 „Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība”). Arī daļa sadzīvē lietoto bateriju satur bīstamas ķīmiskas vielas, tādēļ tās ir jāsavāc atsevišķi no pārējiem sadzīves atkritumiem. Tā kā Latvijā baterijas un akumulatori netiek ražoti, visas lietošanā esošās baterijas un akumulatori ir ievesti. 2002.gadā bruņotajos spēkos savākti 600 kg izlietoto bateriju un akumulatoru. Bateriju un akumulatoru apsaimniekošana dažādās NBS struktūrās notiek atšķirīgi. Daļa NBS struktūru nolietotos akumulatorus, tāpat kā izmantotās eļļas un riepas, nodod auto apkopes servisos, kur tiek veikta transportlīdzekļu apkope, bet arī šai rīcībai arī nav uzskaites, rezultātā nav iespējams adekvāti novērtēt visu NBS radīto atkritumu daudzumu un atbilstošo šo atkritumu apsaimniekoto daudzumu.

Nolietotie transportlīdzekļi

Nolietoti transportlīdzekļi tiek izmantoti rezerves daļām vai nodoti nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar metālu pārstrādi vai eksportu. No 2004.gada vidus, kad spēkā stājās Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums, īpaši aktuāla ir kļuvusi nolietoto transportlīdzekļu nodošana uzņēmumiem, ar kuru starpniecību Latvijā tiek ieviestas un īstenotas atbilstošās Eiropas Savienības direktīvas prasības. Jaunais likums nosaka transportlīdzekļa īpašnieka pienākumus nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanā. Likums neattiecas uz speciālajiem transportlīdzekļiem – bruņumašīnām.

Naftas produktu atkritumi

NBS struktūras naftas produktu atkritumus nodod uzņēmumiem, kas veic naftas produktu atkritumu savākšanu pārstrādei, tajā skaitā arī, lai šos atkritumus izmantotu kā degvielu. Nepieciešams uzsvērt, ka tuvākā nākotnē, veicot piesārņoto vietu sanāciju vēsturiski piesārņotos objektos - ostu teritorijās, degvielas uzpildes stacijās utml., naftas produktu saturošo atkritumu apjoms var palielināties apmēram līdz 2000 m3 gadā.

No NBS Jūras spēku kuģiem gadā tiek nodoti pārstrādei 18 m3 naftu saturošu ūdeņu.

Medicīnas atkritumi

NBS bīstamie medicīnas atkritumi rodas poliklīnikās, medpunktos, zobārstniecības kabinetos un citās ārstniecības iestādēs. Tā kā tie ir infekciozi, toksiski vai potenciāli bīstami citā veidā, ir nepieciešams šos atkritumus atdalīt to rašanās vietā. Līdz ar to pārējie minētājās institūcijās radušies atkritumi nav uzskatāmi par bīstamiem, un tos var apsaimniekot tāpat kā sadzīves atkritumus. Ja netiek veikta “riska” un pārējo atkritumu atdalīšana, tad visa atkritumu plūsma ir apsaimniekojama kā bīstamie atkritumi. Var uzskatīt, ka Latvijā kopumā netiek veikta šādu atkritumu atdalīšana.

Daļu medicīnas atkritumu savāc speciāli medicīnas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, daļa atkritumi tiek sadedzināti speciālās iekārtās. Vispārējais bīstamo un nebīstamo atkritumu atdalīšanas līmenis ir zems. 2002.gadā NBS struktūrās tika savākti 50 kg medicīnas atkritumu un 18 m3 epidēmiski bīstamo atkritumu.

Notekūdeņu attīrīšanas dūņas

Alūksnes mācību centra kanalizācijas un emšeru tīrīšanas rezultātā gadā tiek savākti 72 m3 atkritumu. Lai gan attīrīšanas iekārtas uzsāka darbu 2003. gadā, vēl joprojām pastāv dūņu komposta izmantošanas problēma. Jāatzīmē, ka NBS struktūrvienības izmanto pašvaldību vai privātuzņēmumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Līdz ar to dūņu apsaimniekošanas problēmas ir jārisina minētajiem uzņēmumiem.

Kara kuģu radītie atkritumi un piesārņotie ūdeņi

NBS Jūras spēku darbības ar kuģu radītajiem atkritumiem reglamentē 1973.gada 2.novembra IMO (Starptautiskā Jūrniecības organizācija) Konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un 1974.gada un 1992.gada Helsinku Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (HELCOM), kuras Latvija ir ratificējusi.

NBS speciāli norīkotas amatpersonas slēdz līgumus ar institūcijām, kuras veic kuģu radīto atkritumu savākšanu. Jāņem vērā tas, ka uz kara kuģiem un kara flotes palīgkuģiem neattiecas MK 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr. 455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība”. Neskatoties uz to, NBS Jūras spēki labprātīgi ievēro visus šos noteikumus un IMO un MARPOL 73/78 prasības.

Potenciālie atkritumi, kas saistīti ar teritoriju sakārtošanu

PSRS armijas izdemolētās būves un infrastruktūras objekti, kas atrodas NBS struktūrvienību teritorijās, pašlaik ir pārvērtušies būvgružu kaudzēs. Daži no minētajiem objektiem ir demontējami, kā dēļ veidosies liels atkritumu daudzums. Būvgružu daudzums varētu sasniegt aptuveni 100 000 m3, un tie var saturēt metāllūžņus, metāla mucas. Pirms izvešanas uz atkritumu izgāztuvēm un poligoniem tos nepieciešams šķirot. Problēma ir aktuāla šādu iemeslu dēļ:

-      nesakārtotā teritorija veido negatīvu NBS tēlu;

-      tā ierobežo teritorijas attīstību atbilstoši NBS uzdevumiem;

-      tā varētu negatīvi ietekmēt vidi un dabu.

Ar naftas produktiem piesārņotā augsne, grunts un gruntsūdeņi

Ap daudzām degvielas uzpildes stacijām ilgstošas ekoloģiski nelabvēlīgas ekspluatācijas rezultātā, tehnoloģisko nepilnību vai avāriju dēļ ir izveidojušies augsnes, grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma areāli. Piesārņojošās vielas, migrējot ar gruntsūdeņu plūsmu, apdraud citas vides sastāvdaļas, galvenokārt virszemes ūdeņus, kā arī ierobežo teritoriju attīstību. Lai veiktu piesārņoto vietu apsekošanu un inventarizāciju, NBS jau 2002.gadā tika veikts pētījums, bet ir nepieciešami papildu pētījumi, lai noskaidrotu sanācijas nepieciešamību (saskaņā ar likumu „Par piesārņojumu” un minētā likuma MK 2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”, kuros definēti arī Aizsardzības ministrijas pienākumi attiecībā uz piesārņotām vietām).

Piesārņoto vietu sanācijas rezultātā paredzami šādi atkritumu veidi:

-      ar naftas produktiem piesārņota augsne un grunts;

-      atsūknētie gruntsūdeņi, kuru piesārņojums ar naftas produktiem varētu sasniegt 30%.

Minēto objektu apsekošanas rezultātā aptuveni aprēķināts, ka piesārņotās grunts un augsnes apjomi varētu sasniegt:

-      piesārņotā grunts - 8 950-10 500 m3;

-      piesārņotie gruntsūdeņi - ~19 000 m3;

-      virs gruntsūdeņu līmeņa peldošie naftas produkti - 50-80 m3.

Jārēķinās, ka aprēķinātie apjomi pieskaitāmi pie bīstamiem atkritumiem un ka sanācija ir ilgstošs process, un, pēc Latvijā veikto sanācijas darbu pieredzes, katra objekta attīrīšana varētu ilgt 5 - 7 gadus.

Vides izglītība NBS

Liels darbs ieguldīts militārpersonu izglītošanā. Izdota “Vides aizsardzības rokasgrāmata bruņotajiem spēkiem”, kā arī, sadarbojoties Baltijas valstu, Zviedrijas un ASV militārajiem vides ekspertiem, kopīgi izstrādāta vienota Baltijas valstu vides virsnieku apmācības programma. Visiem Nacionālās aizsardzības akadēmijas klausītājiem un kadetiem tiek nodrošināta regulāra apmācība vides aizsardzības jomā. Minētās aktivitātes ir jāturpina, veicot detalizētāku darbu, pilnveidojot jau esošo vides izglītības sistēmu, padziļinot un saturiski bagātinot esošo kursu programmas, vienlaicīgi iesaistoties starptautiskajās aktivitātēs, kā arī regulāri izdodot informatīvus materiālus un brošūras par vides aizsardzību bruņotajos spēkos. STANAG 7141 īpaši uzsver vides izglītības, tajā skaitā arī atkritumu apsaimniekošanas izskaidrošanas, nepieciešamību, norādot katras personas izglītības būtisko lomu un vides izglītības vietu bruņotajos spēkos.

Stratēģijas rīcības virzieni, uzdevumi, prognozējamie rezultāti un atbildīgie par pasākumu īstenošanu

Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas rīcības virzieni

Galvenie atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas rīcības virzieni:

• Atkritumu šķirošana to rašanās vietā, kā rezultātā samazinās atkritumu apjomi, kas nonāk atkritumu izgāztuvēs un poligonos. Tādējādi ievērojami tiek ierobežots apkārtējās vides piesārņojums un racionālāk izmantoti resursi. Vienlaikus samazinās izdevumi par atkritumu savākšanu un izvešanu;
• Optimāla bīstamo atkritumu apsaimniekošanas modeļa izvēle. Ņemot vērā to, ka bīstamo atkritumu apsaimniekošanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un atbilstošs aprīkojums, nepieciešams noslēgt līgumus ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem par bīstamo atkritumu savākšanu. Jākonsultējas ar reģionālo vides pārvalžu speciālistiem, lai izveidotu katrai NBS struktūrvienībai visoptimālāko bīstamo atkritumu apsaimniekošanas modeli. Otra iespēja – armijas daļā pieņemt darbā atbilstošu speciālistu vai īpaši šim mērķim apmācīt kādu no virsniekiem;
• Speciālu vietu izveidošana bīstamo atkritumu pagaidu uzglabāšanai. Nepieciešams nodrošināt, lai šīs speciālās vietas būtu būvētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
• Toksisko vai citā veidā potenciāli bīstamo medicīnas atkritumu atsevišķa savākšana un cilvēka veselībai un apkārtējai videi droša apsaimniekošana. Ja šos atkritumus to rašanās vietā atdala no pārējiem medicīnas atkritumiem, pārējie minētājās institūcijas radušies atkritumi nav uzskatāmi par bīstamiem, un tos var apsaimniekot tāpat kā sadzīves atkritumus;
• Nosacījumu un prasību izstrādāšana sprāgstvielu atkritumu apsaimniekošanai. Tā kā šobrīd valsts līmenī nav reglamentēts, ko darīt ar šiem atkritumiem, un šis jautājums ir aktuāls NBS, nepieciešams izstrādāt nosacījumus un prasības sprāgstvielu atkritumu apsaimniekošanai. Šie jautājumi kopīgi jārisina NBS un vides speciālistiem, lai, organizējot šo atkritumu apsaimniekošanu, tiktu ievērotas visas drošības un vides prasības. Kā pirmais solis šajā virzienā varētu būt darba grupas izveide vai speciāls pētījumu projekts;
• Būvgružu,kas veidosies, nojaucot nevajadzīgas būves un komunikācijas, un jau esošo būvgružu savākšana un maksimāli iespējamā otrreizējā izmantošana;
• Atkritumu, kas veidosies vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas rezultātā, apsaimniekošanas shēmas izveide, izmantojot piesārņoto vietu apsekošanas un izpētes rezultātus.

Rīcības pasākumi stratēģijas mērķu sasniegšanai un to īstenošanas termiņi

Lai sasniegtu un īstenotu stratēģijas mērķus, ir jāveic šādi pasākumi un darbības:

• stratēģijas pilnvērtīgas un kvalitatīvas ieviešanas nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt ieviešanas rīcības programmu. Programmā rīcības jāsakārto pēc to prioritātes, norādot nepieciešamo finansējumu un tā avotus NBS kopumā un katrai struktūrvienībai atsevišķi, termiņus un atbildīgos;
   
• vides apmācības programmās jāiekļauj atkritumu apsaimniekošanas jautājumi, piesaistot izglītības iestāžu ekspertus, kā arī atkritumu apsaimniekošanas speciālistus. Programmas izstrādājot, lietderīgi izmantot NATO vadlīnijas un arī citu valstu pieredzi šo jautājumu risināšanā. (Piemēram, NATO/CCMS vadībā regulāri notiek dažādas konferences). Šie jautājumi jāiekļauj pēc iespējas ātrāk, optimālais termiņš atjaunotās vides aizsardzības mācību programmas akceptēšanai un ieviešanas sākšanai ir 2006.gads;
   
• NBS vadībai vai atbildīgajiem NBS speciālistiem regulāri jānodrošina, lai NBS virsnieki (darbinieki), kas atbild par vides aizsardzības jautājumiem, būtu apguvuši nepieciešamās minimālās zināšanas par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem;
   
• NBS vadībai vai atbildīgajiem NBS speciālistiem regulāri jānodrošina informācijas apmaiņa un konsultācijas NBS virsniekiem (darbiniekiem), kas atbild par vides aizsardzības jautājumiem, ar atkritumu apsaimniekošanas speciālistiem, lai saņemtu jaunāko informāciju par atkritumu apsaimniekošanu, izmaiņām un papildinājumiem normatīvajos aktos un par jaunākajām tehnoloģijām atkritumu apsaimniekošanā;
   
• atkritumu apsaimniekošanas jautājumu pamati jāintegrē kareivju apmācību programmās. Tās vēlams ieviest, sākot ar 2006.gadu;
   
• visās NBS struktūrvienībās jāievieš detāla normatīvo aktu prasībām atbilstoša atkritumu uzskaite, kā arī vienota NBS uzskaites sistēma. Uzskaites sistēmu izveidojot un pilnveidojot, nepieciešams ņemt vērā politikas dokumentu un normatīvo aktu prasības atkritumu uzskaitei. Sistēmas izveidei nepieciešams
   
• konsultēties ar reģionālo vides pārvalžu un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras speciālistiem. Uzskaites sistēmas izveide jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2007.gadam. Uzskaites veikšana jāuzliek par pienākumu katras NBS struktūrvienības par vides aizsardzību atbildīgajiem NBS virsniekiem (darbiniekiem) vai konkrēti par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajiem NBS virsniekiem (darbiniekiem). Nepieciešamības gadījumā Valsts datu bāzes programmatūrā jāparedz korekcijas, lai nodrošinātu ierobežotu pieeju informācijai par atsevišķiem atkritumu veidiem (paredzēt papildu kodus);
   
• līdz 2008.gada beigām pakāpeniski jāievieš atkritumu šķirošana (atkritumu dalīta vākšana) NBS struktūrvienībās. Atkritumu šķirošanas ieviešana lielā mērā ir atkarīga no šīs sistēmas attīstības un ieviešanas valstī kopumā, tāpēc, ņemot vērā NBS struktūrvienību izvietojumu visā valsts teritorijā, atkritumu šķirošana visās NBS struktūrvienībās nenotiks vienlaicīgi, tomēr šai aktivitātei jāpievērš īpaša uzmanība, jo iesaistīšanās šajā sistēmā samazinās izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu. Katras NBS struktūrvienības atbildīgajiem NBS virsniekiem (darbiniekiem) jāuzliek par pienākumu sekot līdzi atkritumu dalītās vākšanas attīstībai savā reģionā un nodrošināt pēc iespējas ātrāku savas struktūrvienības iesaistīšanos šajā sistēmā;
   
• līdz 2008.gada beigām jānodrošina cilvēku veselībai un apkārtējai videi bīstamo atkritumu droša apsaimniekošana. NBS atbildīgajiem darbiniekiem jānodrošina, lai NBS radītie bīstamie atkritumi tiktu savākti, uzglabāti, uzskaitīti un nodoti atbilstošajiem apsaimniekotājiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Īpaša uzmanība veltāma naftas produktu atkritumiem un kuģu radītajiem bīstamajiem atkritumiem. Jānodrošina, lai atkritumi tiktu nodoti firmām, kuras ir saņēmušas atkritumu apsaimniekošanas atļaujas, kā arī jākonsultējas ar reģionālajām vides pārvaldēm par iespējamām izmaiņām normatīvajos aktos un atkritumu apsaimniekošanas firmu sarakstos;
   
• līdz 2007.gada beigām NBS vadībai jānodrošina, lai atkritumu (arī bīstamo) pagaidu uzglabāšanai veidotās speciālās vietas būtu būvētas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Lai atbilstoši īstenotu šo uzdevumu, nepieciešams konsultēties ar reģionālo vides pārvalžu speciālistiem un citiem vides institūciju speciālistiem. Lai iekļautos valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, 2005. gadā plānots uzsākt darbu pie pilotprojekta - kompleksā pagaidu atkritumu uzglabāšanas konteineru laukuma (ekostacijas) izbūves NBS NP 3.RNC teritorijā;
   
• līdz 2007.gadam jānodrošina medicīnas atkritumu atsevišķa savākšana un cilvēka veselībai un apkārtējai videi droša apsaimniekošana. Piesaistot atkritumu apsaimniekošanas speciālistus un ekspertus, jāveic detalizēta izpēte par medicīnas atkritumu struktūru un apjomiem katrā NBS struktūrvienībā, jāveic novērtējums par šo atkritumu apsaimniekošanu atbilstošajā reģionā un jāizstrādā medicīnas atkritumu apsaimniekošanas uzdevumi katrā NBS struktūrvienībā atkarībā no atkritumu struktūras un atkritumu apsaimniekošanas reģionā, jāveic ekonomiskais novērtējums par optimālāko un normatīvo aktu prasībām atbilstošu medicīnas atkritumu apsaimniekošanu katrā NBS struktūrvienībā, kur tiek radīti šāda veida atkritumi;
   
• kara kuģu un kara flotes palīgkuģu atbildīgajiem virsniekiem regulāri jānodrošina šo kuģu radīto atkritumu savākšana un cilvēka veselībai un apkārtējai videi droša apsaimniekošana atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
   
• atbilstoši politikas dokumentu un normatīvo aktu prasībām līdz 2007.gada decembrim NBS jānodrošina, lai vides rīcības programmās tiek iestrādāti teritoriju sakārtošanas pasākumi, paredzot NBS struktūrvienībās radīto atkritumu apsaimniekošanas shēmas. Teritoriju sakārtošanas gaitā izveidoto atkritumu apsaimniekošanā jāņem vērā tas, ka būvgruži varētu būt otrreizēji izmantojami kā materiāls teritorijas virsmas izlīdzināšanai, ceļu būvniecībā, nodošanai privātpersonām līdzīgiem mērķiem vai būvniecībai, kas būtiski samazinās atkritumu apsaimniekošanas izdevumus. Izdevumu samazināšanai lietderīgi no jauna izskatīt, cik racionāli izvēlēta atkritumu pieņemšanas firma (attālums un apglabāšanas likmes). Attiecībā uz būvgružiem, kas ir mantojums no PSRS armijas, nepieciešams vispirms novērtēt un aprēķināt to daudzumu, lai nodrošinātu pareizu uzskaiti un ievadīšanu Valsts datu bāzē. Uz novērtēšanas pamata jāizvēlas racionālākais plāns minēto atkritumu apsaimniekošanai;
   
• atbilstoši politikas dokumentu un normatīvo aktu prasībām līdz 2007.gada beigām NBS jānodrošina, lai vides aizsardzības rīcības programmās tiek iekļautas piesārņoto vietu sanācijas rezultātā izveidoto atkritumu apsaimniekošanas shēmas. Sanācijas rezultātā sagaidāmo atkritumu daudzumu ievadīšana Valsts datu bāzē varētu būt nodrošināta pēc veikto izpētes darbu rezultātu saņemšanas. Pašlaik tādi darbi tiek veikti NBS struktūrvienībās;
   
• līdz 2007.gada beigām NBS vides virsniekiem sadarbībā ar Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras Vides nodaļu jānodrošina informācijas par NBS radītajiem atkritumiem ievadīšana Valsts datu bāzē, kā arī jāizstrādā abpusēji pieņemama informācijas iekļaušanas forma;
   
• tā kā šobrīd valsts līmenī nav reglamentēts, ko darīt ar sprāgstvielu atkritumiem, un šis jautājums pamatā ir aktuāls NBS, nepieciešams izstrādāt nosacījumus un prasības šādu atkritumu apsaimniekošanai. Vislabāk šos jautājumus varētu risināt NBS speciālisti kopā ar vides speciālistiem, lai tiktu ievērotas visas drošības un vides prasības, organizējot šādu atkritumu apsaimniekošanu.

Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas prognozējamie rezultāti un atbildīgie par pasākumu īstenošanu

Īstenojot NBS atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju:

·        tiks izveidota un realizēta vienota, racionāla un politikas dokumentu un normatīvo aktu prasībām atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas sistēma NBS, pakāpeniski aptverot visas NBS struktūrvienības visā valsts teritorijā;

·        NBS struktūrvienības iekļausies valsts veidotā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā;

·        tiks nodrošināta PSRS armijas daļu atstāto objektu teritoriju sakārtošana, piesārņojuma lokalizēšana augsnē, gruntī un gruntsūdeņos un objektu sanācija (atveseļošana);

·        tiks izstrādātas politikas dokumentos un normatīvajos aktos nedefinētas prasības attiecībā uz specifiskiem, tikai NBS raksturīgiem atkritumiem (piemēram, neizmantotām sprāgstvielām un pirotehniku);

·        tiks uzsākta vienotas un pārdomātas, tikai NBS raksturīgo atkritumu (piemēram, neizmantotas sprāgstvielas un pirotehnika) apsaimniekošanas sistēmas izveide;

·        tiks optimizēti cilvēku resursi NBS radīto atkritumu apsaimniekošanai un palielināta NBS atkritumu apsaimniekošanas veiktspēja;

·        tiks optimizēti NBS radīto atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamie finanšu resursi;

·        NBS militārpersonu vides aizsardzības apmācības programmās tiks iekļauti jautājumi par atkritumu apsaimniekošanu;

·        NBS struktūrvienībās būs sagatavoti NBS virsnieki (darbinieki), kuri spēs kvalitatīvi, cilvēku veselībai un videi drošā veidā un ekonomiski pamatoti organizēt atkritumu apsaimniekošanu, un kareivji būs sagatavoti, lai spētu optimāli īstenot atkritumu apsaimniekošanu.

Lai veiksmīgi īstenotu stratēģijā noteiktos uzdevumus, katrā NBS struktūrvienībā nepieciešams noteikt atbildīgo virsnieku (darbinieku), kas organizē plānoto rīcību/pasākumu īstenošanu.

Tā kā stratēģijas īstenošana notiek atsevišķās NBS struktūrvienībās, līdz 2005.gada beigām ir jāizveido vienota vadības grupa, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras un NBS. Aizsardzības ministrija uzraudzīs un izvērtēs stratēģijas realizācijas gaitu.

Nepieciešamie resursi un finansējums

Šobrīd NBS struktūrās atkritumu apsaimniekošanai gadā tiek tērēti 32 500 latu. Šie līdzekļi nepieciešami, lai segtu atkritumu apsaimniekošanas un savākšanas pakalpojumu izmaksas. Šobrīd visi nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, tiek segti no NBS budžeta. Atsevišķu projektu īstenošanai (ekostacijas izbūve, piesārņoto vietu monitorings, sanācija) ir ieplānots finansējums no Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras budžeta.

Procesu ietekmēs arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība katrā konkrētajā reģionā un valstī kopumā, jo NBS struktūras ir izvietotas visas valsts teritorijā.

Regulāru funkciju izpildei papildus nepieciešami pastāvīgi darbinieki vai speciāli norīkoti atbildīgie virsnieki par vides jautājumiem. Visgrūtāk no resursu plānošanas un nodrošināšanas viedokļa būs nodrošināt esošo funkciju izpildi papildu prasību gadījumā, īpaši stratēģijas darbības sākumposmā. Papildu prasību gadījumā var piesaistīt jaunus darbiniekus, tomēr daudzos gadījumos tas varētu būt tikai pagaidu risinājums.

Prognozējot, ka NBS radīto atkritumu apjoms tuvākajos gados uz laiku pieaugs, kas saistīts ar PSRS militāro objektu un būvju likvidēšanu un teritoriju attīrīšanu no piesārņojuma, kā arī ņemot vērā to, ka nepieciešamie finanšu apjomi atkritumu apsaimniekošanai uz laiku pieaugs, NBS vadībai jāplāno un tuvākajos gados budžeta pieprasījumos jāiekļauj finansējuma palielinājums.

Galvenais finansējuma pieaugums nepieciešams:

·        proporcionāli pieaugošā atkritumu daudzuma apsaimniekošanai;

·        piesārņoto vietu apzināšanas, izpētes, attīrīšanas un rekultivēšanas izdevumu segšanai;

·        NBS virsnieku un kareivju apmācībai atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.

Jāatzīst, ka vislielākie izdevumi saistāmi ar piesārņoto vietu attīrīšanu, kas prognozējams kā vienreizējs, bet laikietilpīgs pasākums. Pēc Latvijā veikto sanācijas darbu pieredzes, viena m3 ar naftu piesārņoto gruntsūdeņu attīrīšanas izmaksas ir 7,0 –10,0 Ls, viena m3 piesārņotas grunts attīrīšanas izmaksas - apmēram 50 Ls. Šobrīd ieguldījumi būs ievērojami mazāki, nekā šos darbus atliekot uz tālāku nākotni, jo attīrīšanas darbu izmaksas pieaugs un palielināsies piesārņojuma izplatība, palielinot arī attīrāmās teritorijas areālu.

Savukārt ieguldījumi, kas tiks novirzīti NBS virsnieku un kareivju apmācībai, pēc zināma laika varētu ievērojami samazināt izdevumus, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu. Jo izglītotāki atkritumu radītāji, jo vairāk samazinās radīto atkritumu daudzums un bīstamība.

Jārēķinās, ka jaunu prasību ieviešanas gadījumā būs nepieciešami arī papildu finanšu resursi. Pārdomāti risinot resursu jautājumus un samazinot atkritumu apjomus, ir iespējams vienlaikus samazināt finanšu resursus, kas nepieciešami atkritumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai.

Ņemot vērā to, ka valstī pakāpeniski tiek ieviests ražotāja atbildības princips, kas cieši saistīts ar šķiroto atkritumu vākšanu, iesaistīšanās šajā shēmā arī samazinās izdevumus, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu. Nododot otrreizējās izejvielas pārstrādes uzņēmumiem, samazinās izvedamo atkritumu apjoms un samazinās izdevumi par šo pakalpojumu.

Vienlaikus jāņem vērā tas, ka daudzi pārstrādes uzņēmumi vai uzņēmumi, kuri eksportē otrreizējās izejvielas pārstrādei, saņem valsts subsīdijas par videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi. Līdz ar to pakāpeniski attīstās atkritumu pārstrādes jaudas valstī.

Vides sakārtošanai, piesārņoto teritoriju sanācijai un minēto darbu rezultātā radīto atkritumu apsaimniekošanai ir nepieciešams nopietns finansējums. Izdevumu samazināšanai maksimāli jācenšas nodrošināt atkritumu otrreizējo izmantošanu. Ņemot vērā NATO nostāju šajos jautājumos, ir lietderīgi meklēt risinājumus sadarbības projektos.

Pārskata sniegšana un novērtēšana

Vajadzības un nosacījumi atkritumu apsaimniekošanas jomā var mainīties, tāpēc ir svarīgi, lai atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanai tiktu nodrošināts monitorings un tas tiktu regulāri pārskatīts, tādējādi nodrošinot mērķu un pieņēmumu pareizību/atbilstību reālajai situācijai un noteiktā laika grafika ievērošanu attiecībā uz mērķu sasniegšanu.

Monitoringam un pārskatīšanas procesam būtu jāskar šādas jomas:

politikas ieviešana – kādā mērā stratēģijā minētie pasākumi un politika ir ieviesta praksē;

rezultāti – rezultāti attiecībā uz stratēģijā noteikto kvalitatīvo un kvantitatīvo mērķu izpildi.

Atbildīgā institūcija - Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra - regulāri saņems datus un informāciju no NBS struktūrvienībām par tām noteikto uzdevumu izpildi atbilstoši stratēģijā izvirzītajiem mērķiem. Aģentūra būs atbildīgā institūcija par stratēģijas ieviešanas apkopojošā gada ziņojuma sagatavošanu, kā arī par stratēģijas detalizētā pasākumu plāna izstrādi un iesniegšanu Vadības grupai, kas izvērtēs stratēģijas izpildes gaitu.

Katru gadu tiks sagatavoti apkopojoši ziņojumi par šīs stratēģijas ieviešanas progresu līdz 2008.gadam, bet 2009.gadā būs nepieciešama aktualizācija un jaunas stratēģijas izstrādes uzsākšana.

Rīcības/pasākumi stratēģijas mērķu sasniegšanai un to īstenošanas termiņi

1. pielikums