Kopš Otrā pasaules kara, kad Latvija atradās vācu un padomju okupācijas varā, ārvalstu militārā klātbūtne saasināja arī ar vides aizsardzību saistītās problēmas. Visizteiktāk tas bija vērojams karaspēka tiešajās dislokācijas vietās un militārajās bāzēs. Padomju militāro vienību un iestāžu tīkls Latvijā bija ļoti plašs, tādēļ liels daudzums bīstamu vielu, nesprāgušu un bojātu munīcijas vienību, mīnu un aviobumbu, kā arī dažādas izplūdes augsnē un ūdenstilpēs vēl arvien piesārņo plašas Latvijas lauku teritorijas.
Joprojām Latvijas teritorijā atrodams liels skaits nesprāgušas munīcijas kopš I un II Pasaules kara.
No bijušās padomju armijas izmantotajām teritorijām militāriem mērķiem tagad tiek izmantota tikai neliela daļa. Lielākā daļa ir nodota pašvaldību īpašumā. Lai gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības galvenokārt ir izvietotas bijušo padomju militāro objektu teritorijās, tās nav atbildīgas par visu padomju armijas atstāto piesārņoto Latvijas teritoriju sakopšanu. Par to vienlīdz atbildīga ir gan Aizsardzības ministrija (AM), gan arī Vides ministrija (VIDM) un pašvaldības.
Latvijā ar sprādzienbīstamajiem priekšmetiem piesārņoto teritoriju kopējā platība pārsniedz vairāk nekā 100 000 ha, kas ir 1/7 daļa no Latvijas teritorijas. Noteikts, ka apmēram 80 000 jūras munīcijas un citas nesprāgušas munīcijas atrodas Baltijas jūrā (tai skaitā arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos). Lai veiktu piesārņoto teritoriju attīrīšanas un sakopšanas darbus, ir nepieciešami lieli finansu līdzekļi, jo attīrīšanas pasākumi ietver ne tikai teritorijas pārbaudi ar magnetometriem (metāldetektoriem), bet arī koku un krūmu izciršanu, grunts slāņu izņemšanu, pārvietošanu un pēc pārbaudes to pārvešanu atpakaļ un citus pasākumus. Tie ir tikai daži pasākumi, kas nepieciešami šādu teritoriju attīrīšanai. Atsevišķos apvidos ir jāizbūvē pat pievadceļi, jānosusina purvi un jāveic vēl vairāki citi pasākumi.
Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola (Foto: no AM arhīva)
2002. gadā ir izveidota Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) skola. NMN skolas attīstības projektu atbalsta Norvēģijas valdība un bruņotie spēki.
Sākot ar 2003. gadu NMN skola uzsāka NMN personāla apmācību saskaņā ar NATO valstu NMN dienesta kvalifikācijas prasībām. Skolā NMN dienesta karavīri apgūst NM izlūkošanu, neitralizēšanu, speciālā NMN aprīkojuma un ekipējuma pielietošanu. Tiek organizēts arī mīnu apzināšanas kurss, kurā apmāca NBS vienību karavīrus, kuri dodas starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. 2003. gadā skolā tika apmācīti 390 karavīri. Civilmilitārās sadarbības ietvaros NMN skolu apmeklē civiliedzīvotāji. Šo vizīšu laikā tie tiek informēti par NM izraisīto bīstamību un rīcību NM atrašanas gadījumos. Par NMN skolas apmācību kursiem interesi ir izrādījušas vairākas valstis, piem. Lietuva, Igaunija, Gruzija, Ukraina, Slovākija, Rumānija, Horvātija u.c.. 2006. gadā skolā tika apmācīti 70 karavīri.
NMN personāla apmācība (Foto: no NMN skolas arhīva)
Informācija aktuāla uz 2007. gada 21. jūniju.
