Starptautiska zinātniski praktiska konference „Baltic Defence Research and Technology 2009”
2009.gada 10. un 11. septembrī Latvijas Kara muzejā norisinājās
starptautiska zinātniski praktiska konference „Aizsardzības rūpniecības un saistīto nozaru attīstības perspektīvas Baltijas valstīs”, kuru organizēja Aizsardzības ministrija kopīgi ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu. Konferences starptautiskais nosaukums- „
Baltic Defence Research and Technology 2009”. Viens no galvenajiem iemesliem šīs konferences rīkošanai bija
Aizsardzības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pasūtītais zinātniskais pētījums „Militārās rūpniecības attīstības iespējas Latvijā”, kuru veica Latvijas Zinātņu akadēmija no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada jūlijam. Pētījums ietver Latvijas un ES politikas dokumentu un normatīvo aktu analīzi aizsardzības iepirkumu jomā, apskatu par aizsardzības rūpniecības attīstību citās valstīs un intervijas ar 120 uzņēmumu, nozaru asociāciju un zinātnisko institūciju pārstāvjiem.
Pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku: Aizsardzības ministrijas un Ekonomikas ministrijas darbinieki, Baltijas valstu un ārvalstu zinātnieki, pārstāvji no
NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūras,
NATO Pētījumu un tehnoloģijas organizācijas, Eiropas Aizsardzības aģentūras, dažādu nozaru Baltijas valstu uzņēmēji, Baltijas valstu aizsardzības ministriju un bruņoto spēku pārstāvji, kā arī dažādu institūciju pārstāvji no Lielbritānijas, Krievijas un Zviedrijas.
Konferencē tika apspriesti militārās rūpniecības ilgtspējīgas attīstības galvenie virzieni Baltijas valstīs un izvērtētas to iespējas iesaistīties daudznacionālajās militārā nodrošinājuma sistēmās (
NATO, ES u. c.), kā arī integrēties Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un industrijas bāzē
(European Defence Technology and Industrial Base — EDTIB). Konferences atklāšanas laikā aizsardzības ministrs Imants Lieģis un ekonomikas ministrs Artis Kampars pateicās visiem klātesošajiem par lielo ieinteresētību, piedaloties šajā Baltijai tik svarīgajā konferencē, kā arī uzsvēra tās nozīmīgumu valsts ekonomikas atveseļošanā, kurā būtisku ieguldījumu varētu dot arī militārās rūpniecības iespējas.
Konferences plenārsēdē par militārā sektora integrācijas galvenās tēmas „Militārā sektora integrēšana nacionālajā ekonomikā” sadaļu „Pētniecības un tehnoloģisko investīciju stratēģiskā efekta pozicionēšana”
NATO pētniecības un tehnoloģiju organizācijas valdes priekšsēdētājs (
Chairman of NATO Research and Technology Board) Dr. Roberts S. Volkers (
Robert S.Walker), uzsvēra militāro tehnoloģiju izpētes nepieciešamību un iespējas pasaules mērogā. Runātājs informēja par to pieprasījumu un galvenajām prasībām, lai valstu militāro tehnoloģiju ražošanas un izpētes iespējas varētu īstenoties
NATO globālajā tīklā.
Savas vīzijas un situācijas izklāstus prezentēja Lietuvas, Igaunijas un Latvijas speciālisti par tēmām: „Nacionālo bruņoto spēku attīstības perspektīvas” un „Militāri radniecīgu pasūtījumu noteikumi un potenciālās iespējas”. Konferences dalībnieku debates liecināja par uzņēmēju ieinteresētību.
Sadaļā, kas veltīta militārās un civilās sadarbības jomai zinātniskās izpētes sektorā, zinātnieki prezentēja pētījumus militāro tehnoloģiju un iespēju jomā.
Konferences noslēgumā tika uzsvērti gan negatīvie, gan pozitīvie aspekti, kas skar Baltijas valstu pilnvērtīgas integrācijas iespējas starptautiskajā militārās ražošanas un tehnoloģiju tirgū. Kā vissmagākā problēma Baltijā tiek minēts militārās industrijas trūkums- būs nepieciešams ilgs laiks, lai panāktu Baltijas valstu pilnvērtīgu iesaisti starptautiskajā aizsardzības industrijas tīklā.
Kā pozitīva tendence tika minēti ievērojamie uzlabojumi Baltijas zinātnes integrācijā kopējā starptautiskajā militārās izpētes industrijā. Pašlaik mūsu piedāvāto pētījumu skaits ir neliels, taču tas pakāpeniski palielinās. Par kopīgo tendenču uzlabošanos liecina vairāki starptautiskie līgumi par dažāda veida pasūtījumu izpildi Baltijas valstīs.
No Latvijas ekonomikas viedokļa šī konference tika atzīta par ļoti nozīmīgu, jo tā uzskatāma kā pirmais solis valstiskas politikas veidošanā militārās rūpniecības un zinātnes industrijas attīstībā un praktiskā realizācijā, kas nestu ievērojamus uzlabojumus Latvijas valsts ekonomiskajai augšupejai. Atzinīgi tika novērtēta arī Latvijas Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas sadarbība, risinot šo tēmu starptautiskā mērogā.
NATO un ES pārstāvji uzsvēra lielo nozīmību ne vien turpmākas valsts politikas veidošanā militārtehnoloģiskās un zinātnes attīstīšanā un piedāvājumu veicināšanā, bet galvenokārt tās stratēģiski pareizā plānošanā, kam ir primāra nozīme, lai arī mazu valstu vēlmes un idejas tiktu starptautiski sadzirdētas.
Informāciju sagatavoja:
Dāvis Stalts (v/a„Tēvijas sargs”)
Visi konferences materiāli
Informācija aktuāla uz 2009. gada 8.oktobri