2002. gadā tika veikti 6 zinātniski pētnieciskie projekti, kuru izpildītājs bija Nacionālās aizsardzības akadēmijas Aizsardzības zinātniskās pētniecības centrs (NAA AZPC).

Pārskati par šiem pētījumiem ir pieejami Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Projekta vadītājs: Nacionālo bruņoto spēku Sporta kluba sporta daļas virsnieks Mag.sp.ped. Zigurds Labalaiks.

Projekta izpildītāji: Asoc.Prof., Dr.paed. Juris Dravnieks, Dr.paed. Rasma Jansone, Dr.paed. Viesturs Krauksts, Mag.sp.ped. Jeļena Stadupa, Mag.sp.ped. Eduards Tarasovs, Mag.sp.ped. Uldis Bērziņš, Aija Kļava, Jānis Mičulis, Arkādijs Umbraško.

Darba mērķis: atklāt Latvijas armijas obligātā militārā dienesta karavīru sporta nodarbības kvalitātes paaugstināšanas iespējas Nacionālajos bruņotajos spēkos, izstrādājot karavīru sporta instruktora metodisko materiālu.

Secinājumi:

Lai paaugstinātu obligātā militārā dienesta karavīru fiziskās sagatavotības un sporta nodarbību kvalitāti, jāīsteno šādi pasākumi:

1. profesionāla sporta instruktora (virsnieka) štata vietas atvēršana vienībās;
2. sporta bāzu celtniecība un renovācija;
3. vajadzīgā sporta inventāra iegāde pietiekošā daudzumā;
4. sporta tērpu un sporta apavu centralizēta iegāde obligātā militārā dienesta karavīriem.

Latvijas armijas karavīru sporta nodarbību kvalitātes paaugstināšanas nolūkos ir izstrādāts vienots sporta nodarbību organizatoriem un Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem paredzēts metodiskais mācību materiāls, kurā apkopoti fiziskās audzināšanas un sporta teorētisko pamatu būtiskākie jautājumi, kas balstās uz vispārpieņemtām sporta teorijas pamatnostādnēm.

Projekta vadītājs: Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Vadības un politisko zinību katedras docente M.geogr. Baiba Barbara Saltupe.

Projekta izpildītāji: Asoc.Prof., Dr.paed. Inese Jurgena, Dr.habil.chem., prof. Māris Kļaviņš, Dr.sc.ing. Jānis Melderis, Dr.geogr.,asoc.prof. Oļģerts Nikodemus, M.sc. Zanda Sproģe.
Darba mērķis: izstrādāt ilgtspējīgas militārās vides izglītības un apmācības sistēmas projektu Latvijas Nacionālos bruņotos spēkos un Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Secinājumi:

Pētījuma rezultātā autori piedāvā jau aprobācijā esošo Nacionālās aizsardzības akadēmijas vides aizsardzības kursa "Pasaules un Latvijas militārā vides mācība" programmas analīzi, un uzskata, ka pilnveidojot tās saturu un apguves metodes, programma varētu kalpot par bāzi turpmākajai izglītojošai darbībai. Pētījuma autori secina, ka Latvijā, sadarbojoties Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijai, Nacionālajai aizsardzības akadēmijai un pieaicinātiem ekspertiem, ievērojot NATO valstu pieredzi, nepieciešams izstrādāt detalizētu militārās vides izglītības koncepciju, kas nodrošinātu militārās vides izglītības sistēmas attīstību.
Pētījums uzskatāms par sākumu vides izglītības jautājumu tālākai risināšanai Nacionālos bruņotos spēkos un Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Jāveic tālāks detalizētāks darbs, lai nodrošinātu kvalitatīvu vides izglītības jautājumu tālāku risinājumu, atbilstoši NATO rekomendācijām. Pēc autoru domām, tas būtu realizējams:

1. pilnveidojot jau esošo vides izglītības sistēmu;
2. padziļinot un saturiski bagātinot esošo kursu pieredzi, vienlaicīgi iesaistoties starptautiskajās aktivitātēs.

Projekta vadītājs: Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Vadības un politisko zinību katedras vecākā pasniedzēja Dr.med. Liāna Pļaviņa.

Projekta izpildītāji: M.Sc. Jānis Mekšs, Dr.ped. Valērijs Kutuzovs, Arkādijs Umbraško, Edgars Šneiders un Ligita Marka.
Darba mērķis: noteikt galvenās metodes patoloģisko stresa lūzumu prognozē un, noteikt galvenos virzienus un līdzekļus karavīru patoloģisko stresa lūzumu profilaksē.

Secinājumi:

Pētījuma gaitā tika novērtēti stresa lūzumu galvenie riska faktori, kas veicina to veidošanos, un prognozes iespējas. Autori uzsver, ka stresa lūzumu cēloņi ir multifaktorāli, tie var būt kā iekšēji (saistīti ar indivīda attīstības un augšanas periodu īpatnībām, ar saslimšanām, kas ietekmē kaulaudu struktūru un uzbūvi), tā ārējie (uzturs, fizisko slodžu nepietiekamība, kaitīgie faktori, psiholoģiskais stress).

Autoru kolektīvs izstrādājis šādus ieteikumus praktiskai darbībai:

• prognozēt un novērst stresa lūzumu veicinošo faktoru negatīvo ietekmi;
• izmantot laboratorās un instrumentālās diagnostikas metodes kaulaudu struktūras izmaiņu atklāšanā un stresa lūzumu riska prognozei;
• pielietot posttraumatisko stresa (psiholoģisko) traucējumu noteikšanas metodes obligātā militārā dienesta karavīriem, noteikt vides ietekmi un karavīra psihi;
• ievērot fiziskās attīstības un sagatavotības vērtējuma metodes;
• veidot datu (testēšanas, laboratorās un instrumentālās izmeklēšanas, antropometrisko un fiziskās sagatavotības rādītāju) bāzi par Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.

Projekta vadītājs: Latvijas sporta pedagoģijas augstskolas doktorants, Mag.sp.ped. Uldis Jansons.

Projekta izpildītāji: Viesturs Lāriņš, Alvis Paeglītis, Harijs Arnicāns, Valērijs Lācis un Andris Jākobsons.
Darba mērķis: izpētīt un novērtēt Speciālo spēku sausās pārtikas MUNI devu paaugstinātas fiziskas un psihiskas slodzes apstākļos.

Secinājumi:

1. Izstrādātās sausās pārtikas MUNI lietošana uzturā divu nedēļu laikā dod darba spēju pieaugumu un uzlabo fiziskās sagatavotības testu rezultātus. Pārbaudot klīniskās un bioķīmiskās analīzes, kā arī sirds indeksu un nervu sistēmas reakcijas, var secināt, ka, neraugoties uz paaugstināto fizisko un psihisko slodzi, eksperimentālās grupas dalībniekiem imūnsistēma saglabājusi stabilitāti.
2. Izstrādātās sausās pārtikas MUNI lietošana paaugstinātas fiziskas un psihiskas slodzes apstākļos pilnībā kompensē diennakts aktivitāšu radītos enerģijas zudumus.
3. Izstrādātā sausā pārtika MUNI nodrošina efektīvāku slodzes radīto enerģijas zudumu kompensāciju, jo tās sastāvs dod organismam iespēju produktu izmantot racionālāk, kā arī nodrošina ar nepieciešamajiem vitamīniem un mikroelementiem.

Projekta vadītājs: Nacionālo bruņoto spēku Sporta kluba sporta daļas virsnieks Mag.sp.ped. Zigurds Labalaiks.

Projekta izpildītāji: Asoc.Prof., Dr.paed. Juris Dravnieks, Mag.sp.ped. Jeļena Stadupa, Mag.sp.ped. Eduards Tarasovs, Jānis Mičulis, Arkādijs Umbraško, Biruta Luika, Guntars Musts.

Darba mērķis: "Armijas Sporta Kompleksa" projekta izveidošana, kura pamatfunkcija būtu veicināt veselīgas, fiziski un garīgi attīstītas, valsts aizsardzībai sagatavotas personības veidošanu un radīt iespēju cilvēkiem nodarboties ar militāri lietišķajiem sporta veidiem atbilstoši katra spējām un novērtēt viņu sasniegumus tālāku pašmērķu izvirzīšanai.

Secinājumi:

Izvērtējot nostāju pret fizisko aktivitāšu nepieciešamību karavīra ikdienā, virsnieki un virsdienesta karavīri ir sapratuši, ka miera laikā fiziskā sagatavošana un sports ir viena no karavīru apmācības pamatdisciplīnām. Pēc autoru domām, lai sekmētu karavīra sporta rezultātu un darba spēju izaugsmi, apakšvienībās jāuzlabo un jāizveido sporta bāzes, jāiegādājas daudzveidīgs sporta inventārs, jo patreizējie dati rāda, ka vairums virsnieku un virsdienesta karavīru labprāt nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm ārpus savas dienesta vietas. Virsdienesta karavīru viedokļu izpēte rāda, ka ar savu fizisko sagatavotību ir apmierināti tikai 54% no aptaujātajiem virsdienesta instruktoriem.

Pētījuma 6.sadaļā ir izstrādāts pārbaudes normatīvus un vērtēšanu stimulējošas sistēmas projekts, kas dotu iedvesmu ikvienam pilsonim nodarboties ar sporta aktivitātēm.

Projekta vadītājs: LU docents, Dr.paed. Aivars Lasmanis.

Projekta izpildītāji: LU socioloģijas doktorands Madars Štramdiers, LU socioloģijas doktorande Anita Kalniņa, LR Aizsardzības ministrijas vecākā referente Agra Millere.

Darba mērķis: noskaidrot jaunatnes motivāciju valsts aizsardzības mācības programmas apguvei.

Secinājumi:

Veicot pētījumu, autoru kolektīvs nonāca pie vairākām atziņām:

• speciālista labvēlīgā attieksme pret skolēniem, priekšmeta pasniegšana saprotami un saistoši, un speciālista laba sagatavotība nodarbībām ir galvenie faktori Valsts aizsardzības mācību programmas novērtējumā;
• kopumā Valsts aizsardzības mācību programma apgūstošo jauniešu vidū tiek vērtēta pozitīvi;
• katrs ceturtais jaunietis, izvēloties un apgūstot Valsts aizsardzības mācību programmu, to dara mērķtiecīgi, tiešā veidā sasaistot ar saviem nākotnes plāniem;
• ar militāro karjeru saistīt savu dzīvi plāno viena sestā daļa aptaujāto jauniešu, no kuriem lielākā daļa, t.i., 80%, ir tie, kuri apgūst Valsts militārās apmācības priekšmetu;
• absolūtais vairākums no tiem, kuri plāno saistīt savu dzīvi ar militāro karjeru, lepojas, ka ir Latvijas iedzīvotāji, kas uzskatāms kā viens no patriotiskās un pilsoniskās audzināšanas indikatoriem;
• cittautiešu valodas zināšanas un interese par apmācības programmu un nākotnes plāni saistībā ar valsts militāro jomu ir samērā augsta, kas norāda uz mērķtiecīgu personības virzību;

Atbilstoši saņemto recenziju atzinumiem par veiktā darba neatbilstību izvirzītajiem uzdevumiem 2002.gada 09.decembrī ar izpildītāju tika parakstīts Vienošanās protokols par pētījuma projekta pārtraukšanu.