AUDRIŅU APKĀRTNES TERITORIJAS VIDES KVALITĀTES FITOINDIKATĪVAIS VĒRTĒJUMS (2003.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts. Dr.biol.A.Karpa.
Darba mērķis:
Veikt vides kvalitātes stāvokļa novērtēšanu Audriņu apkārtnes teritorijā ar nolūku fiksēt vides kvalitātes stāvokli lokatora TPS-117 uzstādīšanas brīdī.
Secinājumi:
2003.gadā ar bioindikācijas metodēm veiktais vides kvalitātes vērtējums uzrāda paaugstināta ekoloģiskā stresa zonu ap Audriņiem un Rēzeknes pilsētas tuvumā. Pētījuma rezultāti rāda, ka Viļāni – Vecstružāni – Dekteri – Cirma – Ismeri – Ružina – Viļāni ir rajons ar pazeminātu vides kvalitāti. Izteikta vides kvalitātes pasliktināšanās ir arī Rēzeknes pilsētai tuvākajās Audriņu un Veremu pagastu daļās, kā arī Ludzas virzienā līdz Cirmas pagasta robežai (Audriņi – Veremi – Gajeva). 2003.gadā veiktais vērtējums uzrāda nemainīgu paaugstināta ekoloģiskā stresa zonu Rēzeknes pilsētas tuvumā un ap Audriņiem, kur vēl nebija ierīkoti jauni valsts aizsardzības objekti.
KUŅĢA SEKRĒCIJAS TRAUCĒJUMU MŪSDIENU DIAGNOSTIKA (2003.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Programmas Ekspresdiagnostika, Legedy SIA direktors Dr.habil. med. J.Leja.
Darba mērķis:
Izstrādāt un uzstādīt automatizētu pH-metrisko diagnostisko iekārtu.
Secinājumi:
Projektā izstrādāta un uzstādītā automatizēta pH-metriskā diagnostiskā iekārta dod iespējas laikus veikt kuņģa sekrēcijas traucējumu diagnostiku. Automatizētā pH-metriskā diagnostiskā iekārta darbojas uz datora bāzes un šobrīd ir adaptēta Latvijas armijas vajadzībām, lai diviem pacientiem vienlaicīgi veiktu kuņģa sekrēcijas traucējumu individualizēto diagnostiku. Izmantojot iekārtu, ir iespējams vienlaicīgi izmeklēt līdz astoņiem pacientiem, kā arī veikt specializētās kuņģa funkcionālās diagnostikas metodes.
ELEKTROMAGNĒTISKO LAUKU BIOLOĢISKIE EFEKTI (2003.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte. Dr.biol. P.Tretjakovs
Darba mērķis:
Noskaidrot, kādi ir zemās frekvences elektromagnētisko lauku (EML) magnētiskās indukcijas sliekšņi, kas izraisa būtiskas pārmaiņas cilvēka organismā. EML ietekmes uz cilvēka organismu izpētes rezultāti sekmētu jaunu ārstēšanas metožu izstrādi, kā arī veicinātu rekomendāciju izstrādi par profilaksi personām, kuras saskaras ar EML ietekmi.
Secinājumi:
Zinātniski pētnieciskajā darbā ir secināts, ka ļoti zemas frekvences (50/60 Hz) sinusoidālo EML bioloģiskie efekti sāk izpausties, magnētiskajai indukcijai esot 0.1 mT (militesla), un apmēram 80% no visiem pētījumiem liecina, ka šādam EML ir statistiski ticams bioefekts. Līdzīga situācija saglabājas attiecībā uz visu magnētiskās indukcijas intervālu 0.1 – 1.0 mT (50/60 Hz), un 1.0 mT ir nosacīti augšējā šī intervāla magnētiskās indukcijas robeža. Pastāvīgiem (0 Hz) magnētiskajiem laukiem magnētiskās indukcijas robeža, pēc kuras sāk izpausties konkrētie bioefekti, ir augstāka – par nosacītu slieksni šajā gadījumā var pieņemt 100 mT. Pētījumā secināts, ka pašlaik vēl ir pāragri izdarīt gala secinājumus par zemas frekvences EML bioloģiskajiem efektiem un ir būtiski pētījumus šajā jomā turpināt.
OPTISKĀS NOVĒROŠANAS IERĪCES IZSTRĀDES TAKTISKO UZDEVUMU IZPILDEI (2003.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Astronomijas institūts. Dr.phys. M.Ābele
Darba mērķis:
Izpētīt jaunas optiskās novērošanas ierīces taktisko uzdevumu izpildei - portatīva periskopiskā panorāmas teleskopa ar maināmu redzes lauku – nepieciešamos optimālos parametrus, iespējamo tehnisko risinājumu, kā arī tās izgatavošanas iespējas valstī.
Secinājumi:
Projektā ir izstrādāta jaunās optiskās ierīces taktisko uzdevumu veikšanai koncepcija, jaunās optiskās novērošanas ierīces – periskopa – optiskā shēma un konstrukcija un novērtētas jaunās izstrādājamās optiskās novērošanas ierīces optiskās īpašības, kā arī veikts izstrādājamās jaunās optiskās novērošanas ierīces taktisko uzdevumu veikšanai parametru salīdzinājums ar citām esošajām ierīcēm. Izstrādājamā jaunā optiskās novērošanas ierīce taktisko uzdevumu veikšanai savu mazo gabarītu dēļ atļauj veikt novērošanu no aizsega un aizsargā novērotāju no tiešiem ložu trāpījumiem kaujas apstākļos. Jaunās optiskās novērošanas ierīces darbības lauks ir aktīva operācijas vide tiešai notikumu objektu novērošanai attālumā līdz 1 km. Projekta rezultātā secināts, ka nepieciešams izgatavot jaunās izstrādātās optiskās novērošanas ierīces maketu un pārbaudīt to lauka apstākļos.
ŠĶIEDRU OPTIKAS IZMANTOŠANAS IESPĒJU IZPĒTE LAUKU PĀRVIETOJAMĀS SAKARU SISTĒMĀS UN TO REALIZĀCIJAS PAMATOJUMS (2003.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Rīgas Tehniskās universitātes Telekomunikāciju institūts. Dr.inž. Ģ.Ivanovs
Darba mērķis:
Šķiedru optikas izmantošanas iespēju izpēte lauku pārvietojamās sakaru sistēmās un to realizācijas pamatojums.
Secinājumi:
Projektā ir izpētītas galvenās lauku optisko sakaru sistēmu attīstības tendences un novērtēti optiskās šķiedras parametri, kas veicinās tās plašu izmantošanu lauku optisko sakaru sistēmu attīstībā. Izpētīti dažādi optisko kabeļu un savienotāju tipi un izstrādātas rekomendācijas to izmantošanai modernos lauku militāros telekomunikāciju tīklos, ņemot vērā specifiskos ārējos klimatiskos un mehāniskos parametrus. Izpētītas un novērtētas optiskās šķiedras līniju uzglabāšanas, montāžas un remonta iespējas lauku apstākļos. Novērtētas informācijas aizsardzības metodes pārvietojamos optiskajos lauku tīklos. Veikta metodikas izstrāde un mēraparatūras izvēles pamatojums metroloģijai pārvietojamās lauku optiskajās sakaru sistēmās.
KUĢU BŪVNIECĪBAS IESPĒJAS LATVIJĀ (2003.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts. Dr.ekon. R.Karnīte
Darba mērķis:
Noskaidrot militāro kuģu būvniecības iespējas Latvijā, ņemot vērā ekonomisko, sociālo, ekoloģisko, zinātnisko un politisko aspektu kopumu.
Secinājumi:
Pētījumā secināts, ka Latvijā ir iespējams būvēt militāros kuģus un ir ieteicams to darīt Rīgas kuģu būvētavā (sadarbībā ar Tosmares kuģu būvētavu). Kuģu būvniecībai Latvijā būtu arī papildu efekts vai netiešā ietekme, kas izpaustos kā papildu uzņēmējdarbība saistībā ar kuģu būvi un remontu, un nozares ietekme uz ekonomisko vidi valstī. Arī kuģu uzturēšanu un remontu ir izdevīgāk veikt, izmantojot vietējās kuģu remonta jaudas, jo remonta cenas Latvijā joprojām ir zemākas, un šādā veidā kļūst pieejams papildu efekta radītais ieguvums.
SATELĪTU UN SATELĪTU SISTĒMU IZMANTOŠANA LKS – 92 KOORDINĀTU SISTĒMAS SASAISTEI AR STARPTAUTISKAJĀM ITRF UN ETRF SISTĒMĀM (2003.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Astronomijas institūts. Dr.phys. K.Lapuška
Darba mērķis:
Veikt sistemātiskus un nepārtrauktus satelītu un satelītu sistēmu lāzermērījumus, GPS satelītu datu uztveršanu pastāvīgā režīmā, analizēt un apstrādāt iegūtos rezultātus, nodrošinot datu filtrāciju, formatēšanu un operatīvu nodošanu globālajiem datu apstrādes centriem
Secinājumi:
Projekts ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt Latvijas ģeodēziskās koordinātu sistēmas (LKS) sasaisti ar starptautisko Ģeocentrisko koordinātu sistēmu un nepārtraukti iegūt precizētas šīs sistēmas nullpunkta koordinātas. Šādu nepieciešamību rada fakts, ka Zemes garoza sastāv no atsevišķām platēm, kas atrodas nepārtrauktā savstarpējā kustībā, līdz ar to esošo punktu koordinātas mainās. Lai noteiktu un kontrolētu kustības lielumu un virzienu, tiek izmantotas kosmiskās ģeodēzijas metodes. Pētījums paredz sistemātisku un nepārtrauktu satelītu un satelītu sistēmu lāzermērījumu veikšanu, GPS satelītu datu uztveršanu, kā arī iegūto rezultātu analīzi, apstrādi, filtrāciju, formatēšanu un operatīvu nodošanu pasūtītājam un globālajiem datu centriem.
DATU UZGLABĀŠANAS, APSTRĀDES UN ATTĒLOŠANAS IEKĀRTU AIZSARDZĪBA PRET INFORMĀCIJAS PĀRTVERŠANU (2003.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts. Dr. math. M. Alberts.
Darba mērķis:
Izstrādāt zinātniski pamatotas un izvērstas rekomendācijas, kā aizsargāt datu iekārtas pret noklausīšanos, un aizsardzības pakāpes novērtēšanas metodiku.
Secinājumi:
Pētījums izstrādāts 2 daļās.
Pētījuma 1.daļas – „Datu uzglabāšanas, apstrādes un attēlošanas iekārtu aizsardzība pret informācijas pārtveršanu” – rezultāti:
• Izmantojot dažādus informācijas avotus, sagatavots problēmu loka apskats.
• Apzināti redzamākie informācijas noplūdes riska faktori.
• Veikta dažādu fizikālo procesu analīze, kas potenciāli varētu kļūt par informācijas noplūdes nesējiem.
• Izveidoti daži mērījumu palīglīdzekļi, un ar tiem veikti video monitoru RF izstarojumu mērījumi
• Veikts vienkāršs eksperiments slēptas datu pārraides iespēju demonstrācijai.
• Izstrādātas rekomendācijas, kas vērstas uz to, lai:
o darba vietās sākotnējā līmenī sakārtotu ar kompromitējošiem izstarojumiem saistītos jautājumus;
o radītu sistemātisku likumdošanas, pētnieciskās darbības un darbinieku izglītības procesu ar mērķi iegūt kontroli pār visiem vērā ņemamajiem riska faktoriem un tādējādi līdz minimumam sašaurinātu informācijas noplūdes iespējas.
• Apzināti vēlamie tālāko pētījumu virzieni.
Pētījuma 2. daļas – „LCD monitora izstarojums radiofrekvenču diapazonā” – rezultāti:
• Izmantojot dažādus informācijas avotus, apzināta LCD monitora detalizēta uzbūve.
• Apzināti LCD monitora potenciālie izstarojumu avoti un frekvenču diapazoni
• Izstrādātas rekomendācijas:
o monitoru izvēlei pēc minimālo izstarojumu kritērija;
o monitoru ieslēgšanai sistēmā;
o monitoru adaptācijai TEMPEST prasībām.
• Apzināti tirgū esošie monitori ar minimizētu starojumu atbilstoši TEMPEST klasifikācijai.
