LR VALSTS ĢEODĒZISKĀS KOORDINĀTU SISTĒMAS NULLPUNKTA UZTURĒŠANA FUNDAMENTĀLĀS ĢEOCENTRISKO KOORDINĀTU SISTĒMĀS (2004.g.-2006.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Astronomijas institūts. Dr.phys. K.Lapuška.
Darba mērķis:
Veikt sistemātiskus un nepārtrauktus satelītu un satelītu sistēmu lāzermērījumus, GPS satelītu datu uztveršanu pastāvīgā režīmā, analizēt un apstrādāt iegūtos rezultātus, nodrošinot datu filtrāciju, formatēšanu un operatīvu nodošanu globālajiem datu apstrādes centriem
Secinājumi:
Projekts ir saistīts ar nepieciešamību nodrošināt Latvijas ģeodēziskās koordinātu sistēmas (LKS) sasaisti ar starptautisko Ģeocentrisko koordinātu sistēmu un nepārtraukti iegūt precizētas šīs sistēmas nullpunkta koordinātas. Šādu nepieciešamību rada fakts, ka Zemes garoza sastāv no atsevišķām platēm, kas atrodas nepārtrauktā savstarpējā kustībā, līdz ar to esošo punktu koordinātas mainās. Lai noteiktu un kontrolētu kustības lielumu un virzienu, tiek izmantotas kosmiskās ģeodēzijas metodes. Pētījums paredz sistemātisku un nepārtrauktu satelītu un satelītu sistēmu lāzermērījumu veikšanu, GPS satelītu datu uztveršanu, kā arī iegūto rezultātu analīzi, apstrādi, filtrāciju, formatēšanu un operatīvu nodošanu pasūtītājam un globālajiem datu centriem.
LATVIEŠU KARA DZIESMAS (PĒTNIECISKĀ DAĻA) (2005.g.-2006.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, D.Bula.
Darba mērķis:
Sagatavot latviešu kara dziesmu melodiju un tekstu krājumu ar apcerējumiem „Latviešu kara dziesmu melodika” un „Latviešu kara gaitu senvēsture” un kompaktdisku ar kara dziesmu ieskaņojumiem.
Secinājumi:
Uz LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) arhīva materiālu bāzes sagatavots manuskripts krājumam “Latviešu kara dziesmas”. Manuskripta dziesmu materiālu veido trīs daļas: 1) maketēto melodiju kopa, 2) datorizēto melodiju kopa, 3) melodijām pievienojamie teksti datorizdrukā. Projekta izstrādes gaitā sagatavoti divi teorētiski pētījumi: 1) Dr. art. A. Beitānes apcerējums par latviešu kara dziesmu melodiku, 2) Dr. hist. M. Auna apcerējums par latviešu kara gaitu senvēsturi. Sagatavots latviešu kara dziesmu kompaktdiska paraugs, kas veidots no LFK arhīva ieskaņojumiem autentiskā tautas teicēju izpildījumā.
MIKROORGANISMU IZMANTOŠANA SPRĀDZIENBĪSTAMU VIELU DEGRADĀCIJĀ (2005.g.-2006.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts, Dr.biol.O.Mutere
Darba mērķis:
Veikt zinātniski pamatotu sprādzienbīstamu vielu degradējošo mikroorganismu izpēti.
Secinājumi:
Kā vienu no visa projekta galvenajiem rezultātiem var uzskatīt sprādzienbīstamu vielu (SBV) degradējošo mikroorganismu kolekcijas izveidi.
No pēdējā posmā iegūtiem rezultātiem var izdarīt šādus secinājumus:
1. Eksperimentos laboratorijas apstākļos ir pierādīts, ka no Projektā iegūtajiem mikroorganismiem, 20 atlasītiem izolātiem, piemīt sprāgstvielu degradējošā aktivitāte gan šķidrā vidē, gan augsnē.
2. Kāpostu lapu ekstrakts stimulē mikroorganismu spēju degradēt sprādzienu bīstamās vielas gan šķidrajā vidē, gan augsnē.
3. Ir izstrādāta biotehnoloģijas shēma mikroorganismu pielietošanai SBV degradēšanā “in situ” augsnē laboratorijas apstākļos.
4. Sagatavotās rekomendācijas sprāgstvielu degradējošo mikroorganismu izmantošanā ietver gan Projektā iegūtos rezultātus, gan pēdējo gadu svarīgākos sasniegumus starptautiskajā līmenī dotajā biotehnoloģijas jomā.
5. Sagatavoti priekšlikumi izstrādātās tehnoloģijas testēšanai pilota iekārtas mērogā un lauka apstākļos, lai realizētu Projekta idejas būtiskāko mērķi, t.i. ieviest tehnoloģiju praksē.
POLIGONU TERITORIJĀS ESOŠO ŪDEŅU PIESĀRŅOJUMA IZPĒTE UN TO AIZSARDZĪBAS PLĀNOJUMA IZSTRĀDE (2005.g.-2006.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Dr.habil.ķīm. M.Kļaviņš
Darba mērķis:
Apsekot poligonu teritorijās izvietotos ūdeņus (upes un ezerus) un noteikt to vides stāvokli, veicot ūdeņu ķīmisko un zivju piesārņojuma analīzi. Izstrādāt priekšlikumus militāriem mērķiem izmantotās teritorijās esošo ūdeņu apsaimniekošanas plānam un to bioloģiskās daudzveidības aizsardzības plānam. Pētījumu objekti: Ādažu poligona teritorija (NBS Nodrošinājuma pavēlniecības 3. reģionālais nodrošinājuma centrs); Šķēdes poligona teritorija; NBS mobilo strēlnieku bataljona teritorija Alūksnes rajonā „Lāčusils”.
Secinājumi:
Projekta ietvaros veikti sezonāli poligonu teritoriju apsekojumi, kuru rezultātā ievākti ūdeņu paraugi (vairākos horizontos un griezumos), nogulumu, augšņu un zivju paraugi, veikta ainavas un vides degradācijas novērtēšana. Ievāktajos paraugos veiktas kompleksas to ķīmiskā sastāva analīzes. Apsekoto ūdenstilpju kvalitāte analizēta, izmantojot bioindikācijas metodes: fitoplanktona un zoobentosa organismu sugu sastāvu. Izstrādāts apsekoto teritoriju kartējums, norādot ieteiktās rīcības ūdeņu kvalitātes aizsardzībai. Projekta gaitā izvērtēta ietekmju vēsture: PSRS laikā notikušās militārās darbības ietekmes un konstatējamās mūslaiku ietekmes. Darba rezultātā izstrādāti principi militāro darbību ietekmju novērtēšanai uz vides kvalitāti, pierādīta integratīvas un interdisciplināras pieejas izmantošanas nepieciešamība poligonu teritoriju apsekošanā. Izstrādāti priekšlikumi poligonu teritoriju apsaimniekošanai, atzīmējot vēsturiski notikušās vides degradācijas prevalenci, salīdzinot ar pašlaik notiekošajām ietekmēm uz vidi.
AUGSNES UN ZEMSEDZES BIOINDIKATORU RAKSONOMISKĀ DATU BĀZE (2006.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Entomoloģijas biedrība, I.Salmane
Darba mērķis:
Izveidot mezostigmātu ērču – augsnes bioindikatoru taksonomisko datu bāzi, kas sevī ietver mikroskopēšanas preparātu kolekciju un digitālo attēlu kolekciju, un kura izmantojama turpmākajos bioindikatīvajos pētījumos Latvijas armijas izmantotajās teritorijās, kā arī citās antropogēni ietekmētās vai dabiskās ekosistēmās.
Secinājumi:
Projekta ietvaros tika veikti augsnes un zemsedzes mezostigmātu ērču pētījumi dažādos dabiskajos biotopos un atsevišķos antropogēni ietekmētos biotopos Latvijas teritorijā. Pētījumu rezultāti ir apkopoti un sniegts katra atsevišķa biotopa mezostigmātu ērču kompleksa īss raksturojums.
Ādažu poligona teritorijā un Irbenes radiolokatora apkārtnē dažos biotopos tika konstatētas izmaiņas mezostigmātu ērču sugu kompleksos, ko nepārprotami izraisījusi ievērojama augsnes un zemsedze degradācija antropogēnās darbības rezultātā. Atsevišķos no šiem biotopiem ievāktajos paraugos netika konstatēts neviens mezostigmātu īpatnis, kas liecina par ekstremāliem un dzīvo organismu pastāvēšanai nepiemērotiem apstākļiem.
Ievāktais mezostigmātu materiāls apkopots mikroskopēšanas preparātu kolekcijā un izveidota mezostigmātu ērču digitālo fotoattēlu kolekcija.
ĪPAŠI AIZSARGĀJAMO PUTNU SUGU IZPĒTE UN AIZSARDZĪBA ĀDAŽU POLIGONĀ (2006.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Ornitoloģijas biedrība, V.Ķerus
Darba mērķis:
1. Pupuķis (Upupa epops). Noskaidrot pupuķu populācijas lielumu, izplatību un ligzdošanas bioloģiju Ādažu poligonā, noskaidrot iespējas tos piesaistīt ligzdošanai būros un raksturot augsnes parametrus vienā pupuķu teritorijā.
2. Zaļā vārna (Coracias garrulus). Izvietot zaļo vārnu ligzdošanai piemērotus būrus kā mēģinājums zaļo vārnu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai
Secinājumi:
1. Pupuķi ligzdo tiem paredzētajos būros. Iespējama konkurence par ligzdvietām ar mājas strazdiem, bet Ādažu poligonā tai nevajadzētu būt būtiskam traucējumam.
2. Zaļās vārnas būros nav ligzdojušas. Lai gan iespēja, ka izliktajos būros ligzdos zaļās vārnas, ir neliela, to izslēgt nevar. 2006. gadā zaļās vārnas pirmo reizi daudzu gadu laikā konstatētas poligonā un tā tuvumā.
3. Ādažu poligonā ligzdo aptuveni 16 pāri pupuķu (blīvums ~0,20 pāri/km2). Pupuķi ir cieši saistīti ar piemērotām ligzdošanas vietām – 97,8% no novērojumiem nav tālāk par 400 m dažādām potenciāli piemērotām ligzdošanas vietām.
4. Pupuķu teritorijā, kurā raksturoti augsnes parametri, sastopamas galvenokārt sausas, irdenas, skābas un neauglīgas augsnes. Konstatēts liels kailas augsnes īpatsvars. Pupuķiem potenciāli labvēlīgāki augsnes parametri – mazāks mitrums un skābums un lielāks kailas augsnes īpatsvars – izteiktāki vietās ar irdenu augsni.
VIDES KVALITĀTES FITOINDIKATĪVAIS VĒRTĒJUMS VENTSPILS APKĀRTNĒ (2006.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Dr.biol.A.Karpa
Darba mērķis:
Veikt vides kvalitātes novērtēšanu Ventspils apkārtnē 50 km rādiusā, nolūkā novērtēt iespējamos ekoloģiskā stresa rajonus un noteikt vides kvalitātes izmaiņu virzību minētajā teritorijā.
Secinājumi:
Iegūto fitoindikācijas rezultātu analīze ļauj izdarīt šādus secinājumus:
1. Ventspils apkārtnē 50 km rādiusā vides kvalitāte kopumā atbilst fona un normālas saimnieciskās darbības līmenim.
2. Lokāla vidēja lieluma vides kvalitātes pazemināšanās salīdzinot ar 2002.gadu ir saglabājusies pie radio un televīzijas retranslācijas torņiem (Kuldīga, Dundaga) un šaurā joslā gar Ventspils – Rīgas dzelzceļu.
3. Pilnībā eliminēti ir koku bojājumi Skrundas militārā objekta iedarbības zonā;
4. Konstatēts pieaugošs ozona radīto bojājumu skaits, kuru rezultātā var būtiski samazināties mežaudžu produktivitāte.
5. Ventspils lidlauka apkārtnē tika novērota neliela tendence palielināties izmaiņām vidē (morfozes, sekundāro dzinumu skaits un citas novirzes no normas), tomēr kopumā laika periodā no 2002.g.-2006.g. lidlauka apkārtnē nav notikusi būtiska vides kvalitātes pasliktināšanās.
