2008.gadā tika saņemti 28 zinātnisko tēmu un projektu pieteikumi, no tiem 20 zinātnisko pētījumu tēmas iesniedza AM, tās padotības iestādes un NBS struktūrvienības, bet astoņus zinātniski pētniecisko projektu pieteikumus – Latvijas augstskolas, zinātniskās institūcijas un komercsabiedrības.
Aizvadītajā gadā par AM budžeta līdzekļiem turpinājās zinātniskā izdevuma „Militārais Apskats” izdošana, kā arī tika veikti zinātniskie pētījumi:
VIDES KVALITĀTES FITOINDIKATĪVAIS VĒRTĒJUMS VENTSPILS APKĀRTNĒ
(2007.g.-2008.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
LU, Bioloģijas institūts, A.Karpa
Darba mērķis:
Veikt vides kvalitātes stāvokļa novērtējumu Ventspils apkārtnē pēc lokatora TPS 117 darbības uzsākšanas un noteikt vides kvalitātes izmaiņu procesa dinamiku Ventspils apkārtnē, izmantojot vienu no bioindikācijas metodēm - fitoindikāciju kā vides kvalitātes operatīvas novērtēšanas metodi.
Secinājumi:
Visu iegūto fitoindikācijas rezultātu analīze ļauj izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Ventspils apkārtnē 50 km radiusā vides kvalitāte kopumā atbilst fona un normālas saimnieciskās darbības līmenim;
2. Nemainīga lokāla vidēja lieluma vides kvalitātes pazemināšanās salīdzinot ar 2002. un 2006. gadu ir saglabājusies pie radio un televīzijas retranslācijas torņiem (Kuldīga, Dundaga) un šaurā joslā gar Ventspils - Rīgas dzelzceļu;
3. Kopumā visā apsekotajā teritorijā turpinās vides kvalitātes uzlabošanās;
4. Konstatēts palielināts ozona radīto bojājumu skaits priedēm un bērziem, kuru rezultātā tālākā perspektīvā var samazināties mežaudžu produktivitāte;
5. Ventspils lidlauka apkārtnē novērojama neliela tendence palielināties izmaiņām vidē (morfozes, sekundāro dzinumu skaits un citas novirzes no normas), tomēr kopumā laika periodā no 2002. g.- 2008. g lidlauka apkārtnē izmaiņu līmenis ir neliels un nav notikusi būtiska vides kvalitātes pasliktināšanās.
Īpaši aizsargājamo putnu sugu izpēte un aizsardzība Ādažu poligonā (2008)
Projekta izpildītājs un vadītājs
LOB, V.Ķerus
Darba mērķis:
Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas – pupuķa Upupa epops izplatības noteikšana Ādažu militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā „Ādaži”, kur tiek īstenots Eiropas Savienības LIFE-Daba programmas līdzfinansēts projekts „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā „Ādaži””, lai iegūtu priekšstatu par pupuķiem vispiemērotākajām teritorijām šajā militārajā teritorijā. Šī informācija kopā ar 2006.gadā iegūtajiem datiem par pupuķiem potenciāli piemērotu ligzdvietu izvietojumu ļaus mērķtiecīgi un lietderīgi plānot būru izvietošanu nākotnē.
Secinājumi:
1.Ādažu poligonā 2006.–2008. gadā ligzdoja 16–26 pāri pupuķu.
2.Pupuķiem vispiemērotākās barošanās teritorijas ir atklātās platības poligona centrālajā un dienvidu daļā, kopumā aptuveni 1500 ha.
3.Pupuķi sekmīgi ligzdo tiem paredzētajos būros, katru gadu palielinoties no būriem kopumā izvestajam mazuļu skaitam. Pupuķu būros ligzdo arī citas putnu sugas, bet maz ticams, ka konkurence ar tām varētu būt būtisks traucējums pupuķim.
4.Pupuķu ligzdošanas sezona ir garāka nekā līdz šim uzskatīts – mazuļi var būt ligzdās līdz pat jūlija beigām.
5.Pupuķu mazuļi ir spējīgi izdzīvot, temperatūrai būrī sasniedzot 35°C, kas liek domāt, ka mazuļu bojāejas cēlonis 2006. gadā nebija pārkaršana.
Rīgas jūras līča dibennogulumu dinamikas modelēšana mīnu meklēšanas atbalstam (2007.g. – 2008.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
LU, Dr.fiz.U.Bethers
Darba mērķis:
Izpētīt dibennogulumu pārvietošanās un mīnveidīgu objektu aprakšanās dinamiku Rīgas jūras līcī. Izstrādāt Rīgas jūras līča dibennogulumu pārvietošanās matemātisko modeli, kas ietver sedimentu pārvietošanās ilgtermiņa tendences, sezonālo sedimentu pārvietošanās rakstura atspoguļojumu, operatīvu dibennogulumu pārvietošanās aprakstu konkrētu vētru laikā.
Secinājumi:
Projekta rezultātā tika apkopoti publiski pieejamie dati par Rīgas jūras līča dibennogulumiem; izveidota apkopojoša dibennogulumu karte, kas ļauj izveidot to izplatības elektronisku karti un savietot to ar elektronisko dziļumu sadalījumu.
1. Projekta eksperimentālā daļas rezultātā tika secināts, ka izvēlētā izmēra, konfigurācijas un peldspējas mīnveidīgo objektu pārvietošanās kopā ar Rīgas jūras līča dibennogulumiem vētru sezonas laikā nenotiek. Šādu objektu atsegšanos un/vai aprakšanos nosaka dibennogulumu pārvietošanās izraisītā erozija un/vai akumulācija.
2. Projekta rezultātā tika izveidots sedimentu pārvietošanās matemātiskais modelis kombinētā viļņu – straumes laukā, pamatā balstoties uz USACE (2002) pieeju.
Izveidotais matemātiskais modelis aprēķina tālākās sedimenta plūsmas un sedimenta slāņa biezuma izmaiņu un šīs izmaiņas ātrumu; nestacionāru grunts sanešu pārvietošanos un pa dziļumu integrēto suspendēto sanešu pārvietošanos, ievērojot sedimentu granulometrisko sadalījumu.
3. Sagatavots jauns FiMar produkts (datubāze) „Sedimenti”. Datu bāzē iekļauts: vēja virziens; virsmas straumes ātrums un virziens; viļņu virziens, periods un augstums; momentānā sedimenta slāņa izmaiņa; kumulatīvā sedimentu slāņa izmaiņa metros no aprēķinu sākuma momenta. Datubāzē iekļauti sedimentu dinamikas modeļaprēķini laika periodam no 09. 2004. – 09. 2007.
Autonomas robotizētas platformas programmatūras modeļa izstrāde (2008.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
RTU A.Ņikitenko
Darba mērķis:
Pētījuma rezultātā iegūt informāciju par optiskā kabeļa trases Latvijas GMDSS krasta sistēmas un AIS krasta sistēmas bāzes staciju pieslēgumam MRCC Rīga izveides ekonomisko pamatotību, operatīvo izdevīgumu un tehnisko iespējamību, šīs informācijas turpmākai izmantošanai kā datu bāzi tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu sagatavošanai minētās sakaru kabeļa trases izveides gadījumā
Secinājumi:
1. Izmantotais adaptīvas vadības mehānisms, kas balstīts uz induktīvās, deduktīvās un gadījumos sakņotas spriešanas mehānismiem, var tikt izmantots robotizētas platformas vadībai. Tomēr ir nepieciešami uzlabojumi, kas attiecīgajiem mehānismiem piešķirs lielāku stabilitāti ilgākā darbības periodā. Papildus nepieciešami pasākumi, kas ierobežo zināšanu bāzes pieaugumu, lai neizraisītu būtisku lēmuma pieņemšanas procesa palēninājumu reāla laika apstākļos;
2. Izmantotā RRT tehnika nodrošina ievērojami stabilāku sistēmas navigācijas procesu, kas, praktiski, nodrošina 100% precizitāti, ja attiecīgais punkts kartē ir sasniedzams. Ja rodas izmaiņas vidē, piemēram, tiek pamanīts iepriekš nezināms šķērslis, sistēma nodrošina automātisku pārplānošanu, kas ļauj sasniegt mērķi. Atbilstoši pētījumā izmantotajiem literatūras avotiem, minēto tehniku var izmantot automātiskai manipulatora vadībai, kas nodrošinās vēl lielāku darbību automatizāciju.
3. Praktiski gūtā pieredze, kā arī izstrādātās sistēmas darbības pārbaudes, ļauj secināt, ka izmantotā tehnoloģija ir ērti pielietojama reālas robotizētas sistēmai izstrādei un attālinātai vadībai, jo nodrošina kā manipulatora, tā arī platformas vadību un uz notikumiem balstītu komunikāciju.
Izstrādātā programmatūras arhitektūra var tikt izmantota turpmākajiem pētījumiem autonomu sistēmu jomā, kā arī praktisku prototipu izstrādei
Optiskā sakaru kabeļu trases izveides iespēju izpēte Latvijas GMDSS krasta sistēmas un AIS krasta sistēmas bāzes staciju pieslēgumam MRCC Rīga (2008.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
SIA ALEXSAR, A.Murašovs
Darba mērķis:
Pētījuma rezultātā iegūt informāciju par optiskā kabeļa trases Latvijas GMDSS krasta sistēmas un AIS krasta sistēmas bāzes staciju pieslēgumam MRCC Rīga izveides ekonomisko pamatotību, operatīvo izdevīgumu un tehnisko iespējamību, šīs informācijas turpmākai izmantošanai kā datu bāzi tehnisko specifikāciju un darba uzdevumu sagatavošanai minētās sakaru kabeļa trases izveides gadījumā
Secinājumi:
Veicamo darbu apjoms ir pietiekoši liels, tāpēc būtu saprātīgi optiskā kabeļa trases izveides projektu realizēt pakāpeniski, vairākos posmos, saskaņā ar šajā darbā piedāvāto secību. Pēc lēmuma pieņemšanas par kāda posma realizāciju ir nepieciešams uzsākt tā projektēšanas darbus sākot ar skiču projektu, kas konkrētajā laika posmā un vietā arī noteiks projektējamās trases posma realizācijas iespējas, pēc kā ir jāveic tehniskā projekta stadija un tā praktiskā realizācija. Lēmuma pieņemšana par šo darbu uzsākšanu un darbā piedāvāto rekomendāciju izmantošanu ir pasūtītāja ziņā.
Karavīru veselības un psihiskā stāvokļa analīze pēc starptautiskās miera uzturēšanas misijas (2007.g.-2008.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
Rīgas Stradiņa universitāte, Z.Blaua
Darba mērķis:
Noskaidrot karavīra fiziskās, mentālās veselības stāvokļa izmaiņas un dzīves kvalitātes izmaiņas pēc starptautiskās miera uzturēšanas misijas; izvērtēt sociālās un psiholoģiskās adaptācijas līmeni pēc atgriešanās; izpētīt misiju biežuma un ilguma ietekmi uz karavīru fizisko un mentālo veselību; izstrādāt rekomendācijas un ekspressdiagnostikas metodes savlaicīgai veselības traucējumu identificēšanai.
Secinājumi:
Latvijas Valsts miltārpersonām, kuras piedalījušās aktīvā karadarbībā jebkurā pasaules reģionā, ir liels pēctraumatiskā stresa sindroma attīstības risks. Potenciāla iespēja saslimt ar PTSD: incidence ir 7-30% no misiju dalībniekiem.
1. Tiem, kas nokļuvuši gūstā, ieslodzīti cietumos, spīdzināti, guvuši ievainojumus – incidence var palielināties līdz 70%. Līdz ar to jāapsver iespēju katram misionāram saņemt bezmaksas psiholoģisku palīdzību (piem., par veselības uzturēšanai paredzētajiem līdzekļiem paredzēt arī psihoterapiju
2. PTSD ir prevalējoši funkcionāls traucējumu sindroms bez ievērojamu neiroloģisku sindromu (kustību, līdzsvara u.c. ierobežojumu un traucējumu) attīstības, bet ar iespējamu kognitīvo, īpaši atmiņas traucējumu rašanās risku. Mūsu veiktā pētījumā šādu traucējumu pazīmes nav konstatētas, taču pēc literatūras datiem, tāda varbūtība pastāv. Atmiņas un kognitīvo traucējumu varbūtība var palielināties ilgstošā laika periodā. Mūsu pētījuma grupa novērota neilgā laika posmā, kā arī laiks pēc iegūtā PTSD ir vēl relatīvi neilgs.
3. Salīdzinot kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes datus secinām, ka precīzākus datus par karavīra mentālās veselības stāvokli var iegūt izmantojot kvalitatīvās izmeklēšanas metodes – 45 minūtes garas intervijas. Kvalitatīvajā pētījumā atklājās, ka visiem respondentiem ir PTSD simptomi, kvantitatīvajā pētījumā atklājās, ka PTSD simptomi tikai nedaudz pārsniedz normas augšējo robežu. Bija liels īpatsvars nederīgu anketu.
4. Veiktā pētījumā izmantotā neiroradioloģiskā izmeklēšanas metode un tehnoloģija neatklāja riska reģionu – hipokampālā un amigdalas reģionu apjoma samazināšanos, kas pēc literatūras datiem korelē ar PTSD, tā ilguma un smaguma pakāpi, taču ievērojamai apsekoto pacientu daļai – 30,8% konstatētas smadzeņu hipotrofijas iezīmes garozas līmenī, prevalējoši deniņu un pieres daivās.
5. Ievērojot smadzeņu atrofijas un kognitīvo traucējumu attīstības risku militārpersonām ar PTSD, būtu jāapsver iespēja par regulāru un sistemātisku psihoterapijas terapiju šai grupai.
6. Neiroradioloģiskais un klīniskais PTSD pētījums militārpersonām būtu jāturpina, izmeklējot viņus dinamikā un ar mūsdienīgākām funkcionālās magnētiskās rezonanses tehnoloģijām, kuras šobrīd ir kļuvušas pieejamas arī Latvijā.
7. Karavīri, kas bijuši starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, no PTSD cieš mazāk nekā tie, kas bijuši aktīvas karadarbības zonā. To izskaidro ar ekstrēmo apstākļu ilgumu, apdraudētību, sliktiem dzīves apstākļiem, neparedzamu nākotni.
8. No PTSD mazāk cieš tie, kas bijuši sagatavoti notiekošajam un apmācīti rīkoties – mediķi, instruktori u.c.
9. Neārstēts PTSD ilgtermiņa problēmas, kas noārda cilvēka sociālo adaptāciju un rada komorbīdas problēmas – apreibinošu vielu lietošanu, paaugstinātu uzbudināmību, ģimenes problēmas, tām sekojošu depresiju, emocionālu nejūtību, pašnāvības, disociatīvus traucējumus. PTSD sekas skar arī vispārējo veselības stāvokli, sociālo adaptāciju. Pētījumos pierādīts, ka PTSD slimniekiem 3-5 gadu laikā sākas atrofiski procesi CNS – hypothalamus apjoma samazināšanās u.c. limbiskās sistēmas struktūru neatgriezeniskas izmaiņas.
10. Ja kādam no vecākiem ir PTSD, tad bērnu sociālā un emocionālā attīstība tiek traucēta, cieš viņu mācīšanās spējas. Ja mātei grūtniecības laikā bijis pārbīlis, tad pieaug iespēja, ka bērnam dzīves laikā attīstīsies PTSD. Stress izmaina reproduktīvās funkcijas izmaiņas, kas var negatīvi ietekmēt nākamās paaudzes veselību.
11. Riska grupas saslimt ar PTSD ir – sievietes, gados jauni cilvēki, etniskās minoritātes, cilvēki, kuriem nav laba sociālā atbalsta.
Šaušanas simulatora SAIKU-8 piemērošana taktisko simulāciju veikšanai (2006.g.-2008.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
SIA „POLO ELEKTRONIKA”, J.Java
Darba mērķis:
Izstrādāt programmatūru šaušanas simulatora SAIKU -8 piemērošanai taktisko simulāciju veikšanai saglabājot līdzšinējās simulatora iespējas.
Secinājumi:
Šobrīd šaušanas apmācība iedomātos attālumos ir iespējams veikt, kā pa nekustīgām standartfigūrām, tā pa kustīgiem figūru mērķiem, ieskaitot bruņu tehniku, tai skaitā iespējams veikt taktiskās šaušanas apmācības. Simulatora operatoram ir iespēja veidot interaktīvus scenārijus.
Programmējamas platjoslas radiostacijas taktiskajos tīklos (2008.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
SIA „BELSS”, T.Ziediņš
Darba mērķis:
STRONG>Veikt programmējamo platjoslas radiostaciju (Software defined radio (SDR) attīstības izpēti, tehniskos un savstarpējās savietojamības aspektus, savietojamību ar iepriekšējo paaudžu radiostacijām, pozitīvos vai negatīvos aspektus ieviešanai taktiskajos tīklos. Aprakstīt notiekošos procesus katrā atsevišķā blokshēmas elementā.
Secinājumi:
>Pētījumā apskatīta programmējamo platjoslas radiostaciju (Software defined radio (SDR)) attīstības gaita ASV un Eiropā, kā arī to tehniskie risinājumi. Sniegta detalizēta informācija par SDR uzbūves pamatprincipiem, funkcionālajām blokshēmām un procesiem atsevišķos blokshēmas elementos, izvērtētas savietojamības problēmas un ar ieviešanu saistītie riski, ieguvumi un iespējamā ietekme uz citām sakaru sistēmām.
Pētījuma rezultātā iegūtā informācijas ir izmantojama AM un NBS kā izziņas un mācību materiāls gan stratēģiskajam, gan praktiskajam līmenim, plānojot un ieviešot sakaru sistēmas.
