2009.gadā AM budžeta līdzekļiem turpinājās zinātniskā izdevuma „Militārais Apskats” izdošana, kā arī tika pabeigti 3 zinātniskie pētījumi:
 
ŠAUŠANAS SIMULATORA SAIKU-8 PIEMĒROŠANA TAKTISKO SIMULĀCIJU VEIKŠANAI
(2.POSMS - ŠAUŠANAS SIMULATORA SAIKU-8 PĀRVEIDOŠANA, PIEMĒROJOT TO JAUNĀ PARAUGA STRĒLNIEKU IEROČIEM HK G36)
(2008.g.-2009.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
SIA „Polo Elektronika”, J.Java

Darba mērķis:
Piemērot simulatoru SAIKU-8 taktisko simulāciju veikšanai, saglabājot līdzšinējās simulatora iespējas un papildināt esošo simulatora aprīkojumu un izstrādāt jaunu aprīkojumu jaunā parauga strēlnieku ieročiem HK G36; nodrošināt iespēju šaušanas simulācijas veikt ar trāpījumu korekciju jaunā parauga strēlnieku ieročiem HK G36.

Secinājumi:
Jaunā izstrādātā sistēma - šaušanas simulators:
1. Nodrošina un intensificē šaušanas apmācību ar jaunā parauga ieročiem karavīriem ar dažādām šaušanas prasmēm;
2. Nodrošina lielāka karavīru skaita vienlaicīgu apmācību, t.sk. taktiskās šaušanas apmācības;
3. Neprasa papildus resursus šaušanas apmācības drošības pasākumiem;
4. Šaušanas simulators ir ekonomisks, to ir iespējams izgatavot Latvijā;
Ieteicams izstrādāt šaušanas apmācību metodes darbam ar šaušanas simulatoru, paplašinot NBS spējas intensificēt sava personāla šaušanas mācību procesu un kvalitatīvi paaugstināt tā šaušanas prasmes.

VALSTS AUGSTUMA IZEJAS LĪMEŅA NOTEIKŠANA
(2008.g.-2009.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
RTU Būvniecības fak. Ģeomātikas kat. J.Štrauhmanis

Darba mērķis:
Noteikt valsts augstuma izejas līmeņa (nulles punkta) atrašanās vietu un definēt tā izejas vērtību, uz kuras tiek pamatota augstuma sistēma valstī. Pētījuma rezultātā iegūstams: dabā nostiprināts ģeodēzisks punkts (nullpunkts); formula ar aprakstu aktualizētajam augstuma izejas līmenim valstī jeb Latvijas augstumu sistēmai; metodika par sistēmas savietošanu, vadoties pēc starptautiskajiem standartiem (ISO 19111:2007).
Augstuma sistēma Latvijā tiek cieši saistīta ar kaimiņvalstīm. Pie valsts augstuma sistēmu atkārtotiem atjaunošanas darbiem sistemātiski strādā arī Lietuva, Igaunija un Ziemeļvalstis, ar kurām Latvijas pusei ir cieša sadarbība. Projekta tēma ir cieši saistīta ar Čehijas speciālistu iesākto pētījumu NATO ietvaros par Pasaules okeāna līmeņa (vidējā jūras līmeņa) aprēķināšanu, izmantojot katras valsts aktuālākos datus.

Secinājumi:
1. Augstuma atbalstpunktu izvēle
Veikto pētījumu un to izvērtējuma rezultātā, darba grupa iesaka vienu nulles punktu „SLOKA” un vairākus reģionālus atbalstpunktus visos Latvijas reģionos.
2. Pāreja uz epohu 2007
ZPP projekta rezultātā iegūtie aprēķini ļauj Latvijas precīzās nivelēšanas datus integrēt Eiropas Vertikālās atskaites sistēmā (EVRS), pāriet uz citu atskaites epohu (2007.) un veikt transformācijas. EVRS mērķis ir nodrošināt vienotu augstuma
sistēmu visai Eiropai ar 1 cm noteiktību.
3. GNSS izmantošana augstumu pārnešanai
Pielietojot GNSS metodi un aprēķinot elipsoidālās koordinātas (augstumu virs vidējā jūras [Pasaules okeāna] līmeņa), iespējams sekot augstumu izmaiņu kontrolei augstumu sistēmas izejas nulles punktā un reģionālajos atbalstpunktos, tādēļ ir nepieciešams izvirzīt šādu turpmākās darbības mēŗķi - izstrādāt un iegūt precīzu ģeoīda (Zemes faktiskās virsmas) modeli, kas ļautu augstumu noteikt ar 2 cm precizitāti. Tad GNSS metodes būs pielietojamas augstuma pārnešanai Latvijas teritorijā normālo augstumu sistēmā.
4. Datu publiskošana par augstuma sistēmas sasaisti
Darba grupa iesaka regulāri izdot oficiālas publikācijas par ģeoinformācijas telpu, t.sk. par valsts augstuma sistēmu, jo šobrīd šādas publikācijas nav pieejamas.

MILITĀRĀS RŪPNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS LR
(2008.g.-2009.g.)
Projekta izpildītājs un vadītājs:
LZA Ekonomikas institūts, H.Jirgena

Darba mērķis:
Analizēt Latvijas rūpniecības un pētniecības sektoru faktisko un potenciālo kapacitāti iesaistīties Latvijas, Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu bruņoto spēku apgādē ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī iesaistoties starptautiskajās aizsardzības rūpniecības piegādes ķēdēs.

Secinājumi:
1. Ņemot vērā Latvijas bruņoto spēku ierobežoto pieprasījumu, nav ekonomiski lietderīgi veidot aizsardzības rūpniecību Latvijā tās tradicionālajā izpratnē. Nozīmīgāks potenciāls ir meklējams eksporta tirgos, attīstot mazo un vidējo uzņēmumu iesaisti tajos.
2. Piegādes Latvijas bruņotajiem spēkiem ietver daudzpusīgus civila un divējāda lietojuma produktus. Galvenajās piegādēs Latvijas bruņotajiem spēkiem ietilpst lielākoties zema un vidēja tehniska līmeņa produkti; augsto tehnoloģiju produkti galvenokārt tiek importēti. Vislielākais potenciāls sadarbībai ar aizsardzības rūpniecību ir metālapstrādei un elektriskā un optiskā aprīkojuma ražošanai.
3. Virkne pētniecības iestrādņu var tikt attīstītas un izmantotas aizsardzības vajadzībām. Kā potenciāli perspektīvas tehnoloģijas ir minamas bezpilota lidaparāti, bezvadu tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var veikt sirdsdarbības novērošanu personālam kaujas vai citos ekstremālos apstākļos, tehnoloģijas ūdens sterilizācijai kaujas apstākļos, ja ūdens tiek ņemts no atklātām ūdenskrātuvēm, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, apģērbā integrētas mikroklimata uzturēšanas sistēmas un citas.
4. Latvijā nav izstrādāta kompensācijas darījumu politika un, atšķirībā no lielākās daļas citu valstu, kompensācijas darījumi netiek prasīti, veicot lielus iepirkumus aizsardzības vajadzībām no ārvalstu ražotājiem. Ilgtermiņa attiecību veidošana starp Latvijas uzņēmumiem un aizsardzības rūpniecību ir izvirzāma kā kompensācijas darījumu politikas uzdevums Latvijā.