Eiropas Aizsardzības aģentūra (European Defence Agency – EDA) ir izveidota Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) ietvaros kā vadošā Eiropas Savienības institūcija aizsardzības resursu jomā. Tā uzsākusi savu darbu 2005.gada 1.janvārī.

Aģentūras galvenie mērķi:
• dalībvalstu aizsardzības spēju attīstības veicināšana;
• sadarbības koordinēšana bruņojuma iegādes jomā Eiropā;
• Eiropas tehnoloģiskās un industriālās bāzes stiprināšana un konkurētspējīga Eiropas aizsardzības tirgus izveidošana;
• Eiropas aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju efektivitātes celšana.

Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājs un valdes priekšsēdētājs ir ES Augstais pārstāvis Havjers Solana. Aģentūras valde darbojas saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes vadlīnijām un pilnvarojumu, pārrauga aģentūras darbu un pieņem stratēģiskus lēmumus. Tajā ietilpst 26 ES dalībvalstu aizsardzības ministri (visas ES dalībvalstis, izņemot Dāniju) un Eiropas Komisijas pārstāvis.

Papildus aģentūras valdei ministru līmenī funkcionē arī pētniecības un tehnoloģiju direktoru valde, bruņojuma direktoru valde un spēju direktoru valde, kurās dalībvalstis pārstāv attiecīgās jomas amatpersonas (parasti tie ir valsts sekretāra vietnieki).

Aģentūra savus uzdevumus īsteno piecās galvenajās apakšstruktūrās jeb direktorātos. Tie ir: Spēju direktorāts, Pētniecības un tehnoloģiju direktorāts, Bruņojuma direktorāts, Industrijas un tirgus direktorāts un Korporatīvo pakalpojumu direktorāts.

Darba grupu līmenī direktorātos notiek attiecīgās jomas nacionālo pārstāvju (kontaktpersonu) sanāksmes jautājumu detalizētai izskatīšanai un dalībvalstu viedokļu apmaiņai.

Aģentūras struktūra:

Pētniecība un tehnoloģijas

Aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju valdē Latviju pārstāv AM valsts sekretāra vietniece Ilona Dreģe (Ilona.Drege[at]mod.gov.lv). Nacionālā kontaktpersona pētniecības un tehnoloģiju jomā – AM Personāla attīstības departamenta Militārās izglītības un zinātnes nodaļas vecākā referente Maija Dziesma (Maija.Dziesma[at]mod.gov.lv), tālr. 67335083).

Galvenie aģentūras mērķi pētniecības un tehnoloģiju jomā ir veicināt Eiropas valstu sadarbību, lai uzlabotu kopējās aizsardzības spējas, un veidot stratēģisko ietvaru Eiropas aizsardzības tehnoloģiju nostiprināšanai.

Aģentūras Pētniecības un tehnoloģiju direktorāts darbojas trīs galvenajās dimensijās. Tas nodrošina tiešo atbalstu aģentūras valdei – galvenajam lēmumu pieņēmējam un politikas vadlīniju noteicējam Eiropas pētniecības un tehnoloģiju jomā, sadarbojas ar dalībvalstīm un citām ieinteresētām pusēm (ES institūcijām, industrijas pārstāvjiem, zinātnes un pētniecības centriem) un ar citiem aģentūras direktorātiem.

Aģentūras pētniecības un tehnoloģiju projektu vadībā izdalāmas trīs projektu kategorijas:
1. aģentūras finansētie projekti;
2. ad hoc A kategorijas projekti – dalībvalstu kopēji finansēts projekts, kurā piedalās visas aģentūrā iesaistītās valstis, un katra iegulda savus resursus;
3. ad hoc B kategorijas projekti – atsevišķu dalībvalstu finansēts projekts (ar aģentūras politisko un administratīvo atbalstu), kurā atsevišķas dalībvalstis savstarpēji vienojas veikt  projektu un ieguldīt savus resursus.

Viens no aģentūras izveidotajiem instrumentiem dalībvalstu sadarbības veicināšanai pētniecības un tehnoloģiju jomā ir Spēju tehnoloģiju matrica (CapabilityTechnologies – CapTechs). CapTechs funkcionē kā ekspertu un pārstāvju tīkls no ES dalībvalstīm, industrijas, pētniecības centriem, akadēmiskām institūcijām un tamlīdzīgām starptautiskām, Eiropas vai nacionālām iestādēm. CapTechs mērķi ir apvienot informācijas plūsmu specifiskās aizsardzības pētniecības sfērās Eiropā, veicināt kopēju ideju un projektu priekšlikumu rašanos, Eiropas pētniecības un tehnoloģiju kritisko jomu identificēšanu un kopēju pētniecības un tehnoloģiju prioritāšu formulēšanu.

CapTechssastāv no 3 jomām, katra no tām ietver 4 apakšnozares – kopā tie ir 12 CapTechs.

 EDA CapTech Structure

(Eiropas aizsardzības aģentūras spēju tehnoloģiju struktūra)

	IAP Information Acquisition and Processing (Informācijas ieguve un apstrāde)	GEM Guidance, Energy and Materials (Vadība, enerģija un materiāli)	ESM Environment, Systems and Modelling (Vide, sistēmas un modelēšana)
Capability Technologies = CapTechs (Spēju tehnoloģijas)	IAP 01 – Components (Komponentes) IAP 02 – RF Sensors system & Signal Processing (RF Sensoru sistēmas un signālu apstrāde) IAP 03 – Optical Sensors Systems & Signal Processing (Optisko sensoru  sistēmas un signālu apstrāde) IAP 04 - CIS & Networks (Sakaru un informācijas sistēmas un tīkli)	GEM 01 – Materials & Structures (Materiāli un struktūras) GEM 02 – Energetic, Missiles & Munitions (Enerģētika, raķetes un munīcija) GEM 03 – Ground Systems & their Environment (Sauszemes sistēmas un to vide) GEM 04 - Guidance & Control (Vadība un kontrole)	ESM 01 – Naval Systems & their Environment (Jūrniecības sistēmas un to apkārtējā vide) ESM 02 – Aerial Systems & their Environment (Aviācijas sistēmas un to apkārtējā vide) ESM 03 – Systems of systems, Space, Simulation & Experimentation (Sistēmu sistēmas, izplatījums, simulācijas un eksperimentēšana) ESM 04 - Human factor & CBR Protection (Cilvēka faktors un aizsardzība no MII)

Katru no CapTechs jomām koordinē aģentūras pārstāvis jeb moderators. Katra dalībvalsts ir tiesīga iecelt savu nacionālo koordinatoru katrā CapTechs un piesaistīt tajā citus valsts pārvaldes ekspertus, savukārt neatkarīgie industrijas un pētniecības institūciju pārstāvji var iesaistīties CapTechs tīklā, aizpildot pieteikuma formu EDA mājas lapā.

Katrā CapTechs nozarē moderatora, dalībvalstu koordinatoru, pārstāvju un ekspertu savstarpējā komunikācija un informācijas apmaiņa notiek aģentūras izveidotā speciālā forumā, ar e-pastu starpniecību, kā arī sanāksmēs aģentūras mītnē Briselē. 

Eiropas Aizsardzības aģentūras (EDA) Spēju tehnoloģiju grupās (CapTech) nominēti trīs Latvijas pārstāvji - Juris Ķiploks (ESM 03 Sistēmu sistēmas, izplatījums, simulācijas un eksperimentēšana (Systems of systems, Space, Simulation & Experimentation)), Sergejs Kaļiņins (IAP 04 Sakaru un informācijas sistēmas un tīkli (CIS & Networks)) un Kārlis Krēsliņš (GEM 04 Vadība un kontrole (Guidance & Control). Papildus informācija EDA mājas lapā

Informācija aktuāla uz 2010.gada 4.februāri.