Aktualitātes|Ministrija|Par aizsardzības nozari|NATO|Eiropas Savienība|UZŅĒMĒJIEM|Saites|Kontakti
Latvijas dalība starptautiskajās operācijās
Baltijas valstu militārā sadarbība
Bruņojuma kontrole
EDSO rīcības kodekss
NATO integritātes veidošanas iniciatīva
Starptautiskā sadarbība
Resursi un rīki
Fotogalerija
Normatīvie akti un attīstības plānošanas dokumenti
NATO iepirkumi
Iepirkumi
Līgumi
Amatpersonu atalgojuma datu bāze
Vakances
Kā kļūt par karavīru
Nosūtīt vēstuli
Iepirkumi RSS
Ziņas RSS
Meklēšana
Tavai drošībai
Saistītās iestādes
Jaunsardzes un informācijas centrs
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
Latvijas Kara muzejs
Militārās izlūkošanas un drošības dienests
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija
Aizsardzības ministrija / Par aizsardzības nozari / Politikas īstenošana / Baltijas valstu militārā sadarbība
Baltijas valstu militārā sadarbība

2016. – Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības gads

 

Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, vēsture un resursu ierobežojumi, sadarbību ar Lietuvu un Igauniju drošības un aizsardzības veicināšanā likumsakarīgi padara par vienu no galvenajām Latvijas aizsardzības politikas prioritātēm. Aizsardzības jomā Baltijas valstu sadarbība ir viena no visciešākajām un ir paraugs citām Eiropas valstīm. Līdz ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu aizsākās arī to militārā sadarbība starp Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem, kā arī Aizsardzības ministrijām.

 

Jau 1991. gadā Baltijas padome pieņēma rezolūciju par kopīgas Baltijas valstu drošības koncepcijas izstrādi un 1992. gada 2. jūnijā Pērnavā, Igaunijā, Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanās protokolu par Baltijas valstu Aizsardzības ministriju sadarbību kopējās drošības jomā.  Sadarbība ļauj attīstīt valstu nacionālās aizsardzības struktūras, veicina efektīvāku spēju attīstību un izmantošanu, savietojamību ar sabiedrotajiem, kā arī nodrošina sekmīgāku sadarbību miera uzturēšanas un krīžu vadības operācijās.

 

Papildus tam nozīmīgu lomu sadarbības koordinēšanā ieņem arī Baltijas valstu parlamentu sadarbības institūcija – Baltijas Asambleja, kas tika izveidota 1991. gada 8. novembrī. Nedaudz vēlāk, 1994. gada 13. jūnijā, tika izveidota Baltijas Ministru padome, tādējādi radot Baltijas valstu sadarbības institucionālo bāzi. Lai nodrošinātu Baltijas Ministru padomes mērķtiecīgāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas 18 Vecāko amatpersonu komitejas, kuru skaits 2005. gadā tika samazināts līdz piecām, kā vienu no tām saglabājot aizsardzības jomu.

 

2013. gada 29.janvārī tika parakstīts jaunais Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir precizēti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildība, organizācijas un darbības principi. Jaunais Baltijas valstu sadarbības formāts ir savietojams ar Ziemeļvalstu sadarbību aizsardzības jomā (NORDEFCO), tādējādi atvieglojot sadarbību Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā.

 

Jāatzīmē, ka kopš 2014. gada Krievijas agresijas Ukrainā intensificējies aizsardzības resora (gan civilā, gan militārā) kontakti, veidojot vienotu 3B pozīciju NATO ietvaros attiecībā par izmaiņām ģeopolitiskajā situācija Baltijā, lai panāktu pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs.

 

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā tiek īstenota vairākos formātos, kas nodrošina visu lēmumu pieņemšanas līmeņu iesaisti:

 

Politikas koordinācijas komiteja, kuras sastāvā ir Aizsardzības ministriju politikas direktori, tiekas pēc nepieciešamības vai saskaņā ar Ministru komitejas norādījumiem, un pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros. Komiteja koordinē un uztur sadarbību stratēģiskā līmenī, sagatavo Ministru komitejas tikšanās un kontrolē Ministru komitejas pieņemto lēmumu izpildi.

 

Aizsardzības koordinācijas komiteju veido nacionālo ministriju un bruņoto spēku pārstāvji. Komiteja realizē augstākos līmeņos pieņemto lēmumu izpildi un sniedz ziņojumus Militārajai un Ministru komitejai.

 

Militārā komiteja, kuras sastāvā ir Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri un štāba priekšnieki, ietver sevī augstākās militārās pilnvaras. Šī komiteja ievieš dzīvē ministru lēmumus, veic kopējo projektu izvērtēšanu no militārā viedokļa un sniedz rekomendācijas ministriem un militārās vadlīnijas Aizsardzības koordinācijas komitejai.

 

Ministru komitejas sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Ministru komiteja dod politiskās vadlīnijas un pieņem galvenos lēmumus trīspusējā sadarbībā aizsardzības jomā. Pēc nepieciešamības šīm sanāksmēm var tikt pieaicināti citu sabiedroto vai partnervalstu ministri. Tā ir rīkotas kopīgas sanāksmes ar Polijas un Ukrainas ministru dalību.

 

Praktiskajā sadarbībā tiek realizēti vairāki nozīmīgi Baltijas valstu sadarbības projekti:

 

Ņemot vērā uzkrāto pieredzi Baltijas valstu sadarbības ietvaros, Latvija kopš 2014. gada (Krievijas agresijas Ukrainā) aktīvi iesaistās palīdzības sniegšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, tajā skaitā apmācot Ukrainas instruktoru sastāvu.

 

Būtisks sadarbības aspekts ir kopīgu mācību organizēšana, kuras notiek saskaņā ar kopīgi izstrādātu mācību plānu, un kuru laikā tiek attīstītas spējas un pielietoti kopīgi resursi. Katru gadu tiek rīkotas uzņemošās valsts atbalsta mācības „Baltic Host”, jūras spēku mācības „Baltic Fortress”, „Baltic Squadex”, „Baltic Bikini”. Baltijas valstis kopīgi piedalās arī starptautiska mēroga mācībās – jūras spēku mācībās „Open Spirit” un „BALTOPS”. Tāpat arī Baltijas valstu jūras spēki un, ja nepieciešams gaisa spēki, piedalās krīzes mācībās “Kristaps”. Īpaši izceļamas ir NATO organizētās gaisa spēku apmācības “Ramstein Alloy”, kurās piedalās arī Zviedrija, Somija un ASV spēku Eiropā vadībā rīkotās apvienoto sauszemes un gaisa spēku mācības „Saber Strike”, kas ir īpaši veidotas, pielāgojoties Baltijas valstu ģeopolitiskajai situācijai.

 

Kopīga sadarbība ir arī NATO ekselences centru veidošanā, kas pievēršas NATO nepieciešamajām spējām. Tas ir Baltijas valstu pienesumus visas NATO alianses stiprināšanā. Latvijā izveidoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru atbalsta Igaunija un Lietuva, un Latvija piedalās Lietuvas Enerģijas drošības un Igaunijas Kiberdrošības izcilības centru darbībā.

 

Starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas struktūrvienībām notiek regulāra sadarbība dažādos ar kibertelpas drošību saistītos jautājumos. Sadarbība notiek gan praktiskā līmenī starp Baltijas CERT vienībām, apmainoties ar aktuālāko informāciju par informācijas incidentiem, gan politikas plānošanas līmenī starp nacionālajiem kiberdrošības ekspertiem. 2015. gadā starp trim Baltijas valstīm tika noslēgts saprašanās memorands par sadarbību kiberdrošības jautājumos, ko svinīgā ceremonijā attālināti ar elektronisko parakstu tiešsaistē parakstīja visu triju valstu Aizsardzības ministri. Baltijas valsti kiberdrošības eksperti tiekas regulārās konsultācijās dažādu līmeņu ekspertu formātos, piemēram, stratēģiskā līmenī Baltijas valstu konsultācijās, operacionālā līmenī Baltijas valstu un ASV ekspertu darba semināros par sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumos, utt. Starp Baltijas valstu ekspertiem tiek plānotas un realizētas stratēģiskā līmeņa kiberdrošības krīzes vadības mācības Baltic Ghost, kuras tiek organizētas sadarbojoties ar ASV nacionālo gvardi.


 

Informācija atjaunota 2016. gada aprīlī

Aktuālās saites
© LR Aizsardzības ministrija, 2008 Adrese: Kr.Valdemāra ielā 10/12, Rīgā, LV – 1473 E-pasts: kanceleja@mod.gov.lv