Pievienojoties starptautiskajām vides aizsardzības konvencijām, iesaistoties pasaules ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādē un īstenošanā, globālo klimata pārmaiņu novēršanā, Latvija ir apliecinājusi savu nostāju vides aizsardzībā. Galvenais mērķis ir Latvijas ilgtspējīga attīstība - nodrošināt sociāli ekonomisko attīstību, uzlabot cilvēku dzīves apstākļu kvalitāti, nepārsniedzot ekosistēmu dabiskās iespējas:
• saglabājot augstu vides kvalitāti,
• samazinot piesārņojuma slodzi,
• racionāli izmantojot dabas resursus,
• veicinot reģionu attīstību,
• saglabājot kultūras mantojumu.
Lai sasniegtu šo mērķi, vides aizsardzības jautājumi tiek integrēti visu tautsaimniecības nozaru un valsts pārvaldes sektoru attīstības plānos, tai skaitā aizsardzības sektorā.
1999.gadā tika izstrādāta un apstiprināta pirmā Aizsardzības ministrijas un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vides aizsardzības stratēģija un izstrādāts Rīcības plāns tās mērķu un noteikto uzdevumu realizācijai, kā arī uzsākta vides aizsardzības struktūrvienību veidošana NBS.
Latvijai kļūstot par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti, radās nepieciešamība pārskatīt un atjaunot iepriekšējo vides aizsardzības stratēģiju un izvirzīt jaunus mērķus un uzdevumus, kas būtu jārealizē aizsardzības sektoram. 2005.gadā tika apstiprināta LR AM un NBS vides aizsardzības politika, kas nosaka sasniedzamos rezultātus un galvenos darbības virzienus:
• vides apziņa (aizsardzības sektora personālam jāizprot vides aizsardzības nepieciešamība un savā darbībā jāievēro Latvijā spēkā esošie normatīvie akti vides aizsardzības jomā un NATO standartizācijas līgumi),
• vides pārvaldības sistēmas izveide un ieviešana,
• AM, AM padotībā esošās iestādes un NBS paralēli to galvenajam uzdevumam - valsts aizsardzības nodrošināšanai - sekmē vides kvalitātes uzlabošanu un veic vides aizsardzības pasākumus un veic preventīvas darbības vides piesārņojuma iespējamības mazināšanai un piesārņojuma risku novēršanai.
2005.gadā tika arī izstrādātas un apstiprinātas Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vides aizsardzības stratēģija 2005.-2009.gadam un LR Nacionālo bruņoto spēku atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 2005.-2009.gadam.
Lai aktualizētu un apliecinātu Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku gatavību aktīvi turpināt risināt vides aizsardzības jautājumus NBS dislokācijas vietās Latvijā un nodrošinātu vides aizsardzības politikas īstenošanu valsts aizsardzības sektorā, 2010.gadā tika sagatavotas un apstiprinātas jaunas stratēģijas: „LR Aizsardzības ministrijas vides aizsardzības stratēģija 2011.-2015.gadam” un „LR Aizsardzības ministrijas atkritumu apsaimniekošanas stratēģija 2011.-2015.gadam”.
Saskaņā ar 2005.gada 6.maijā apstiprinātās AM un NBS vides aizsardzības stratēģijas rīcības programmu tika sākta vides pārvaldības sistēmas (VPS) izveide, lai visos bruņoto spēku līmeņos veiktu vides aizsardzības darba virzīšanu, uzraudzību un paškontroli. VPS nosaka AM un NBS vides politikas ieviešanai, īstenošanai, pārskatīšanai un uzturēšanai nepieciešamos plānošanas pasākumus, atbildības sadali un resursus. Izvērtējot esošos vides pārvaldības sistēmas elementus un ņemot vērā citu NATO dalībvalstu pieredzi, tiek veidota starptautiskajam standartam ISO 14001 atbilstoša NBS vides pārvaldības sistēma. Vides pārvaldības sistēma tiek ieviesta pakāpeniski un netiks sertificēta. 2005.gada 8.decembrī izveidota VPS vadības grupa, kurā darbojas Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) pārstāvji un vada AM valsts sekretāra vietniece nodrošinājuma jautājumos. 2006.gadā apstiprināta „LR Nacionālo bruņoto spēku vides pārvaldības sistēmas rokasgrāmata”.
Lai risinātu vides aizsardzības jautājumus, AM VPS vadības grupa veido vides politiku, nosaka vides politikas vadlīnijas un koordinē vides politikas īstenošanu visā valsts aizsardzības sektorā. Vides politiku īsteno NBS un 2009.gada nogalē izveidotā VAMOIC (pirms tam Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra) Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļa, kuras uzdevums ir veikt vides aizsardzības pasākumus AM valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos.
Militārpersonu izglītošana un vides apziņas paaugstināšana ir viens no svarīgiem sistemātiski veicamiem pasākumiem, kas veido pamatu sapratnei par vides aizsardzības nepieciešamību militārajā sfērā. 2008.gadā tika aktualizēta un atkārtoti izdota grāmata „Vides aizsardzība bruņotajiem spēkiem”, kurā ir apkopota informācija par vidi un tās aizsardzību, kas ir noderīga katram karavīram (pirmo reizi šāda grāmata tika sagatavota un izdota 2003.gadā sadarbībā ar Zviedriju).
Vides aizsardzības prasības bruņotajiem spēkiem (vides aizsardzības pasākumu organizācija taktisko mācību laikā, bīstamo vielu uzglabāšana, nodarbību un mācību saskaņošana ar pašvaldībām, zemes īpašniekiem un valsts vides aizsardzības iestādēm un vides aizsardzības prasības Ādažu militārā poligonā) nosaka AM noteikumi, kuri 2011. un 2012.gada laikā tiks aktualizēti. Tiek rūpīgi sekots, lai militārās mācības notiktu saskaņā ar vides aizsardzības prasībām, ievērojot gan Latvijas normatīvo aktu prasības, gan NATO standartizācijas līgumu nosacījumus, kā arī sadarbojoties ar pašvaldībām un valsts vides un dabas aizsardzības institūcijām.
Eiropas Savienības valstis ir izveidojušas kopīgu aizsargājamo dabas teritoriju tīklu ar nosaukumu Natura 2000. Teritoriju izveidošanas pamatnosacījums ir visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība. Šādu sugu un biotopu saraksti ir iekļauti divās ES direktīvās: Putnu un Biotopu, un to aizsardzība ir obligāta visām ES valstīm. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvija ir izveidojusi savu daļu no šī tīkla. Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 327 teritorijas. Viena no šīm teritorijām ir Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus, kurā ietilpst gandrīz 80% no Ādažu militārā poligona.
No 2006.gada nogales līdz 2009.gada 31.decembrim tika īstenots Eiropas Komisijas LIFE - Daba programmas ietvaros līdzfinansēts projekts Ādažu militārajā poligonā. Projekta iesniedzējs bija Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, un tā īstenošanā līdzdarbojas virkne partneru: Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Dabas fonds un Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Vides ministrija kā projekta līdzfinansētājs. Projekta kopējais budžets bija 905 307 eiro, no kuriem 50% finansēja Eiropas Komisija. Projekta galvenie mērķi bija dabas aizsardzības un militāro interešu integrēšana, piemērotu apstākļu nodrošināšana dabas vērtībām, kas atrodas Ādažu militārajā poligonā un pieredzes, informācijas un zināšanu apmaiņa ar citu Natura 2000 teritoriju, kas atrodas militārajās teritorijās, apsaimniekotājiem. Ādažu aizsargājamais ainavu apvidus ir valstī nozīmīgākā vieta Eiropas nozīmes biotopam - sausi virsāji, tajā atrodas arī Eiropā prioritāras nozīmes biotops - augstais purvs un citi vērtīgi biotopi un sugas, piemēram, rubenis un stepes čipste, smiltāju neļķe, meža silpurene u.c. Projektu, pēc tā īstenošanas, atzinīgi novērtēja Eiropas Komisija. Svarīgākie projekta īstenošanas ieguvumi:
• izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns,
• atjaunoti 1054,5 ha virsāju, 35 ha pļavu, 306 ha purva,
• uzlabota saldūdens biotopu kvalitāte,
• no nesprāgušās munīcijas attīrīti 1400 ha teritorijas,
• dabas aizsardzības jautājumos apmācīti 1000 Nacionālo bruņoto spēku karavīri,
• uzsākts Ādažu militārā poligona dabas vērtību monitorings, ko veic NBS karavīri,
• notikuši trīs Ādažu militārā poligona tematiski atvērto durvju pasākumi ar 600 dalībniekiem,
• iegūta pieredze no citām Eiropas valstīm militāro Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā,
• teritorijā uzstādīti 10 informācijas stendi un 20 informatīvās zīmes,
• sagatavots after-life plāns teritorijas turpmākai apsaimniekošanai.
Plašāka informācija par projektu pieejama projekta mājas lapā www.adazinatura.lv.
Šis bija pirmais gadījums Latvijā un Baltijas valstīs un viens no retajiem ES valstīs, kad ES LIFE-Daba projekta iesniedzējs un ES finansējuma saņēmējs bija aizsardzības sektors. Ādažu aizsargājamais ainavu apvidus - Ādažu militārais poligons ir nozīmīgs ar to, ka, pateicoties tieši militārajām aktivitātēm un ilgstoši no civilās sabiedrības noslēgtai teritorijai, šeit ir saglabājušās tādas īpaši aizsargājamas un retas augu un dzīvnieku sugas, kuras reti satopamas citviet Latvijā un arī Eiropā.
Turpinot LIFE-Daba projekta ietvaros aizsākto, VAMOIC regulāri veic biotopu apsaimniekošanas pasākumus un rīko atvērto durvju dienas Ādažu militārajā poligonā.
Jebkura aktivitāte aizsardzības sektorā (militārās mācības, tehnikas izmantošana u.c.) atstāj zināmu ietekmi uz vidi. Latvijas specifiskā īpatnība ir tāda, ka šīs ietekmes sekas, kas radušās abu pasaules karu un bijušo padomju militāro objektu teritorijās atstātā piesārņojuma dēļ, vēl nav pilnībā likvidētas. Saskaņā ar likumu „Par piesārņojumu” un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 483 „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” un lai izvērtēto reālo vides stāvokli, 2002.gadā tika veikta piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu vizuālā apsekošana un reģistrācija visos AM valdījumā esošajos objektos. Visas potenciāli piesārņotās teritorijas tika papildus izpētītas, lai noteiktu piesārņojuma apjomu. Grunts piesārņojums ar naftas produktiem pārsniedza pieļaujamās robežvērtības divos objektos. 2005.gadā tika organizēta piesārņotas grunts sanācija „Kaugurmuižā”, Valmierā. No piesārņojuma ar naftas produktiem tika attīrīti 200m3 augsnes. 2007.gadā tika uzsākts nozīmīgs piesārņotās grunts attīrīšanas projekts NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē, kuru, ņemot vērā piesārņojuma apjomu (vairāk nekā 3 ha lielā platībā), tiek plānots pabeigt 2013.gada novembrī.
Iekļaujoties valsts atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu šķirošanas sistēmā, nodrošinot atbilstību Atkritumu apsaimniekošanas likuma un mūsdienu prasībām, 2008.gadā darbu uzsāka ekostacija (dalītu atkritumu, t.sk. bīstamo, īslaicīgas uzglabāšanas laukums) NBS Nodrošinājuma pavēlniecības (NP) 3.Reģionālā nodrošinājuma centra teritorijā. Šādus laukumus plānots izveidot visos NBS NP Reģionālajos nodrošinājuma centros (ir izstrādāts projekts ekostacijas būvniecībai NBS NP 1.RNC teritorijā Liepājā, kā arī uzsākta projekta izstrāde NBS NP 2.RNC teritorijā Lielvārdē). Tāpat atbilstoši normatīvo aktu prasībām pakāpeniski tiek īstenota neizmantoto degvielas uzpildes staciju demontāža (pirmais šāds projekts tika īstenots NBS Instruktoru skolas teritorijā Cēsīs). Ievērojot vides aizsardzības prasības mācību un nodarbību laikā, veiksmīgi risinot ikdienas vides aizsardzības jautājumus, NBS vienlaicīgi ar dabas vides saglabāšanu ir iespējams gūt praktisku labumu, kas nodrošina līdzekļu ekonomiju un visbeidzot veicina kaujas spēju paaugstināšanos.
AM valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos ir veiktas meža inventarizācijas, kā arī veiktas ģeoekoloģiskās un dabas vērtību izpētes militārajos poligonos un NBS Aviācijas bāzē Lielvārdē.
Informācija atjaunota 2011.gada 11.aprīlī