Atbalstot toreizējā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža Gunāra Meierovica ieteikumu, 1991. gada 29. oktobrī tika sasaukta Vašingtonas apkartnē dzīvojošo ieinteresēto ASV Bruņoto spēku pensionēto virsnieku un ASV Aizsardzības ministrijas civilierēdņu sapulce, lai kopīgi pārrunātu varbūtēju ASV un eventuāli arī citu valstu latviešu izcelsmes karavīru palīdzību Latvijas Republikai (LR). Šo datumu var uzskatīt par Latvijas aizsardzības darba grupas (LADG) dibināšanas dienu.
Latvijas aizsardzības darba grupas (DG) mērķis no pirmās dibināšanas sēdes ir bijis atbalstīt LR bruņoto spēku izveidošanu pēc demokrātiskas valsts principiem ar civilistu pārvaldi un tiešu kontroli pār bruņotajiem spēkiem, sagādāt materiālus un apmācību tekstus, apzināt un sameklēt kvalificētus pensionētus virsniekus, apakšvirsniekus instruktorus un Aizsardzības ministrijas ierēdņus, kuri ir spējīgi un vēlas brīvprātīgi ziedot savu laiku un zināšanas LR aizsardzības jomas risinājumiem, sniegt padomu militāros jautājumos LR vēstniecībai Vašingtonā, koordinēt arī citu palīdzību, atbalstīt pārstāvjus no Latvijas, kuri ierodas ASV, lai kārtotu aizsardzības jautājumus, dibinātu kontaktus gan ASV Aizsardzības ministrijā, gan citās valdības iestādēs, arī ar Kongresa locekļiem. DG locekļi uztur ciešus sakarus ar līdzīgām grupām vietējo igauņu un lietuviešu starpā.
Sākumā DG darbojās PBLA valdes, pēc tam «Daugavas vanagu» (DV) organizācijas paspārnē. Darba grupas sēdeklis un kodols ir Vašingtonā, bet darbā iekļaujas arī ārpus Vašingtonas dzīvojošas personas. Darbība ir brīvprātīga saskaņā ar pieņemtajiem statūtiem, kur noradīts, ka visiem darbiniekiem ir vienādas tiesības.
Mēs pārstāvam visus piecus ASV Bruņoto spēku formējumus. DG locekļu pieredze balstās uz kaujas pieredzi galvenokārt Korejā un Dienvidvjetnamā (viens no DG locekļiem ir piedalījies Persijas līča kaujās). Daži ir komandējuši kājnieku bataljonus jeb līdzīga līmeņa vienības kaujas atbalsta daļās. Savukārt štāba pieredze iegūta augstākajos ASV Bruņoto spēku formējumos vai kā militārajiem atašejiem ārpus Amerikas. Mūsu vidū ir augstāko ASV militāro skolu (National Defense/Army War/Navy War college) un citu augstu ASV militāro mācību iestāžu absolventi. DG locekļi var lepoties ar varonību kaujās, par ko saņemti apbalvojumi (Silver Star medal, Bronze Star with V device, Legion of Merit).
Kopš 1992. gada sākuma ar DG palīdzību ir izstrādāti ieteikumi LR Aizsardzības ministrijas (AM) struktūrai, kā arī, caurskatot ASV valdības struktūras, identificētas visas iespējamās valsts drošības un aizsardzības funkcijas, sagatavoti vairāki armijas reglamentu ieteikumi. Mācību tekstu klāsts, militāra satura žurnālu un citu drukātu materiālu ziedojums arī ir bijis iespaidīgs.
1998. gada janvārī DG sadarbībā ar Baltijas institūtu* Vašingtonā sarīkoja divu dienu semināru angļu valodā «Latvia and NATO». Seminārā kā viesi un lektori piedalījās LR vēstnieks ANO Dr. J. Priedkalns, LR vēstnieks ASV O. Kalniņš, Mičiganas pavalsts Nacionālo aizsargu komandieris ģenerālmajors E. G. Stemps, pārstāvji no Latvijas, DV priekšnieks un Centrālās valdes priekšsēdis V. Plūdons, DV ASV valdes priekšsēdis A. Spārniņš, PBLA priekšsēde V. Paegle un daudzi citi. Līdzīgu semināru tā paša gada augusta beigās latviešu valodā Rīgā un sešās Latvijas pilsētās noturēja četri DG pārstāvji no Vašingtonas (I. Dambergs, I. Krasts, A. Mežmalis A. Plato), kā arī un I. Kronītis no Vācijas.
Sadarbībā ar Amerikas latviešu apvienību (ALA) un ar DV ASV valdes finansiālo atbalstu DG pirms gadskārtējā ALA kongresa Klīvlendā 1999. gada 29. aprīlī rīkoja informatīvu semināru «Latvijas valsts aizsardzība 21. gadu simtenī».
DG ir aktīvi atbalstījusi, gan palīdzot rīkot, gan piedaloties, visus trīs LR aizsardzības ministra organizētos Pasaules latviešu virsnieku saietus (1993., 1998. un 2001.).
2001. gada saieta dalībniekiem bija iespēja piedalīties atjaunotā Brīvības pieminekļa atklāšanas ceremonijā un I. Dambergs un V. Kukainis nolika ziedus DG vārdā. Izstrādājot dalības gaitu kādā pasākumā, DG vienmēr ir pastāvējusi uz to, ka programmā, dienas otrajā daļā, ir jāietver Latvijas neatkarībai jeb brīvības cīņām nozīmīgas vietas apmeklējums un ziedu nolikšana. 2001. gadā tika apmeklēti Kurzemes Brāļu kapi Lestenē. Darba grupas svarīgs pienākums ir bijis uzturēt ciešus sakarus ar latviešu virsnieku un veterānu organizācijām.
Darba grupas sasniegumus var vērtēt dažādi, bet nenoliedzams ir Rietumu ideju pārnesums, personīgais kontakts un savstarpējā ideju apmaiņa ar Latvijas aizsardzības spēku virsniekiem un instruktoriem. Bez šaubām, mēs neesam vienīgie, kas šo darbu dara. DG izsaka pateicību visiem, kas palīdz Latvijai aizsardzības jomā — gan no Austrālijas, Lielbritānijas, Kanādas, Vācijas un citām zemēm, ka arī Mičiganas apkārtnes tautiešiem, kas palīdz viesiem no Latvijas, kuri tur uzturas saistībā ar Mičiganas pavalsts Nacionālās gvardes sadarbību ar Latvijas Zemessardzi un citām aizsardzības daļām. ASV Nacionālās gvardes birojs pieņēma I. Damberga (toreiz strādāja Pentagonā) ieteikumu izvēlēties Mičiganas pavalsti sadarbībai ar LR Zemessardzi, savukārt biroja šefa ģenerālleitnanta Džona Kanoveja vizītes laikā Rīgā 1992. gadā I. Dambergs pavadīja viņu kā tulks.
DG dalībnieki var lepoties ar to, ka palīdzēja Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atbrīvoties no bijušās Padomju Savienības karaspēka ietekmes uz virsnieku ētiku, lai tādas «tradīcijas» kā jaunkareivju āzēšana un karavīru civilo tiesību aizkaršana būtu notikumi pagātnē.
DG pienākums ir turpināt palīdzēt ar savu ilggadīgo dažāda veida profesionālo militāro pieredzi gan LR Aizsardzības ministrijai, gan visiem aizsardzības spēku grupējumiem Latvijā, tāpat arī LR vēstniecībai ASV. Eventuāls DG mērķis būtu bijis ar ASV valdības atbalstu Baltijas valstu aizsardzības palīdzības grupas dibināšana un darbība, kur mēs kā Baltijas tautu izcelsmes profesionāli karavīri varētu strādāt un ziedot savas spējas Baltijas valstu aizsardzības vajadzībām. Arī kopš LR ir uzņemta kā pilntiesīga locekle Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO), Baltijas valstu sadarbība militārajā jomā joprojām ir ļoti svarīgs mērķis.
Latvijas aizsardzības darba grupas izcilnieki
Latvijas aizsardzības darba grupā savu atbalstu lielākā vai mazākā veidā ir devuši ASV Bruņotu spēku pensionētie virsnieki un civilierēdņi: Ilmārs Dambergs, Viesturs Drupa, Egons Goldschmidts, Imants Eicens (miris 2004. g.), Jānis Karps, Ilmārs Krasts (pusotru gadu strādāja Latvijā, AM), Arnis Kupliņš, Andrejs Mežmalis (pārcēlies uz Latviju, strādā AM), Artis Plato (miris 2011. g.), Hermanis Rediņš (miris 1998. g.), Guntis Šrāders un Andris Zalmanis (miris 2004. g.),Viktors Felkers, Ģirts Jātnieks, Visvaldis Ķimenis, Pauls Koreckis (miris 1999. g), Ivars Kronītis (vairāk nekā gadu strādāja Latvijā, miris 2007. g.), Vilmārs Kukainis, Zigurds Lieljuris, Herberts Linde (pārcelies un strādā Latvijā), Alfons Mednis, Ēriks Priedītis (1996. g. izdotās grāmatas «Latvijas valsts apalvojumi un Lāčplēši» un citu grāmatu autors, pārcēlās uz Latviju, miris 2009. g.), Varis Purkalītis, Arnolds Ruperts, Aivars Zeltiņš un citi eksperti un konsultanti.
Par Nacionālas drošības padomes sekretāru un Valsts prezidenta padomnieku ilgu laiku Rīgā strādāja Gundars Zaļkalns. Jāmin arī brig. ģen. Dr. Elmāra Kociņa (Austrālija) lekcijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, plkv. (paaugstināts par brigādes ģenerāli) Jāņa Kažociņa (Lielbritānija) divu gadu darbs un atbalsts NBS štābā. Esam pateicīgi par atbalstu un padomu, ko sniedzis ASV Gaisa flotes atv. brig. ģen. Rūdolfs Pēkšēns. DG lepojas ar Kārļa Druvas, toreizējā Ministru prezidenta padomnieka, darbu 6. Saeimā. Ražīgs ir bijis arī Austrālijas armijas atv. pltn. Jāņa Ātrēna (pārcelies uz Latviju) darbs AM.
Kā viens no darbīgākajiem DG locekļiem jāmin atv. brig. ģen. Vilmārs Kukainis, kas jau ilgu laiku darbojas kā DV ASV valdes referents karavīru lietās, ir AM laikraksta «Tevijas Sargs» pārstāvis ASV, padomdevējs Latvijas Kara muzejā, lasa vieslekcijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un citur. V. Kukainis izstrādāja BALTBAT karoga paraugu un panāca tā apstiprināšanu. Atv. flot. adm. Andreja Mežmaļa iesākto Latvijas karogu izplatīšanu vēlāk pārņēma V. Kukainis. Aprēķināts, ka izplatīti tika 4000 karogi, iespējams, puse no tiem Latvijā. V. Kukainis pēdējos gados izceļas ar pašaizliedzīgu darbu, vācot līdzekļus plkv. O. Kalpaka muzeja atjaunošanai un eksponātu papildināšanai Airītēs.
Kopš LR neatkarības atgūšanas gandrīz katru gadu Latvijā aizsardzības jomā strādājuši Egons Goldschmidts, galvenokārt bruņoto spēku apgādes laukā, un Alfons Mednis. Vel jāmin Z. Lieljura darbs un atbalsts Instruktoru skolas veidošanā. I. Dambergs kopš 1995. gada vada Ārkārtas fondu Latvijas Zemessardzei. Lai gan saziedotā summa (ap 120 000 dolāru) nešķiet pārāk liela, tomēr tas bija ļoti svarīgs, simbolisks un morāls atbalsts laikā, kad bruņoto spēku vajadzībām, sevišķi Zemessardzei, trūka līdzekļu.
Andrejs Mežmalis veicis milzu darbu, ne tikai NBS rindās un Aizsardzības ministrijā, bet arī vadot politiskos seminārus, galvenokārt diplomātiem. 2008. gadā izdota viņa sagatavotā brošūra angļu un latviešu valodā par Latviešu leģionu.
Ilmārs H. Dambergs,
Darba grupas vadītājs, ASV armijas atv. pltn.