1. Uzdevumi:

Pamatojoties uz NBS likumu, Gaisa spēku galvenie uzdevumi ir:

• Valsts gaisa telpas kontroles un aizsardzības nodrošināšana. 
• Vienību kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšana. 
• Piedalīšanās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos. 
• Gaisa transporta uzdevumu veikšana.

Gaisa spēku uzdevumu izpildei nepieciešams:

1. Izveidot valsts aviācijas meklēšanas un glābšanas sistēmu, kas nodrošinās:

• palīdzības sniegšanu jūras un gaisa transporta nelaimes gadījumos; 
• aviācijas atbalstu ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (avārijas komandu nogādāšanu notikumu vietās, evakuāciju no augstceltnēm, ugunsdzēšanu grūti pieejamos apvidos); 
• steidzamu medicīniskā transporta funkciju izpildi (no kuģiem, no attāliem rajoniem uz slimnīcām); 
• ķīlnieku atbrīvošanu (pretterorisma grupas nogādāšanu un desantēšanu).

Projekta realizācija sākta 1999.gadā un līdz 2004.gadam paredz helikopteru posma (4 helikopteri) izveidošanu ar nepieciešamo aprīkojumu, personāla apmācību, helikopteru izvietošanu un dežūru nodrošināšanu Liepājā, Ventspilī un Rīgā.
2. Izveidot valsts pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Viens no Gaisa spēku uzdevumiem ir valsts gaisa telpas aizsardzības nodrošināšana. Projekta mērķis ir izveidot svarīgu valsts objektu pretgaisa aizsardzības sistēmu, nodrošināt valsts gaisa telpas suverenitāti. Valsts gaisa telpas aizsardzības sistēmas izveidošana ir prioritāte Latvijas integrācijai NATO. Projekta realizācija paredz Pretgaisa aizsardzības diviziona (turpmāk – PAD) izveidošanu. PAD sastāvā tiks izveidotas trīs baterijas šādā bruņojuma komplektācijā:

• 9 uguns vadības sistēmas; 
• 18 zenītlielgabali (40 mm) ar munīciju; 
• 3 radari PS – 70.

Projekta realizācija ir sākta 1999.gadā, un to plānots pabeigt 2012.gadā.

3. Atjaunot Gaisa spēku esošās aviācijas tehnikas resursu.

Gaisa spēku esošās aviācijas tehnikas resursu atjaunošanas mērķis ir remonta, liela apjoma reglamenta darbu izpildes un resursu izstrādājušo rezerves daļu nomaiņas nodrošināšana un lidaparātu modernizācija. Projekta realizācija paredz helikopteru Mi-2 un lidmašīnu An-2, Vilga-35A un to dzinēju kapitālo remontu un agregātu kapitālo remontu vai nomaiņu, kā arī liela apjoma reglamenta darbu izpildi helikopteriem un lidmašīnām un to modernizāciju atbilstoši starptautisko lidojumu prasībām.

Projekta realizācija tika sākta 1999.gadā. 2000.gadā finansu trūkuma dēļ tā tika pārtraukta. Projekta realizācijas atjaunošana plānota 2001.gadā un turpināsies līdz 2004.gadam.

4. Izveidot Gaisa spēku vadības un kontroles sistēmu.

Gaisa spēku vadības un kontroles sistēmas izveidošanas projekts paredz GS štāba kā galvenās GS vadības, plānošanas un kontroles struktūrvienības izveidošanas darba telpu remontu un aprīkošanu.

Daļa no šī mērķa sasniegšanai nepieciešamajiem darbiem uzsākti un realizēti 1999.gadā – GS struktūras un štatu reorganizācija, BALTNET projekts.

Projekta mērķis ir izveidot mūsdienīgu, NATO standartiem atbilstošu GS štābu kā galveno GS plānošanas, vadības un kontroles struktūrvienību. Līdz šim GS štābs ir izvietots nepiemērotās telpās un nav nodrošināts ar nepieciešamo aprīkojumu. 2000.gadā GS štābu pārvietoja uz piemērotām telpām, kuru sagatavošanai darbam nepieciešams veikt remontu un aprīkot ar NATO prasībām atbilstošu aprīkojumu.

Projekta ietvaros 2001. un 2002.gadā plānots veikt GS vadības galvenās struktūrvienības – GS štāba remontu un aprīkošanu. Projekta izpildes rezultātā GS štābs tiks aprīkots atbilstoši NATO standartiem un būs spējīgs pilnā apjomā veikt savus uzdevumus GS vienību darbības plānošanā, vadībā un kontrolē.

5. Attīstīt Gaisa spēku infrastruktūru.

Uzdevums ir Gaisa spēku materiāli tehniskās bāzes izveidošana bāzēšanās lidlaukā atbilstoši NATO standartiem, Gaisa spēku lidotāju un tehniskā personāla apmācībai, reglamenta un remonta darbu izpildes nodrošināšanai.

Projekta mērķis ir GS lidotāju un tehniskā personāla apmācības nodrošināšana un kvalifikācijas paaugstināšana atbilstoši NATO prasībām.

Projekta realizācijas laikā plānots veikt:

• lidojumu vadības punkta ēkas remontu un aprīkošanu; 
• skrejceļa ūdens drenāžas sistēmas atjaunošanu; 
• tehniskā angāra būvniecību un aprīkošanu; 
• skrejceļa un maģistrālo stūrēšanas ceļu remontu; 
• skrejceļa drošības joslu remontu; 
• stāvvietu remontu un aprīkošanu; 
• degvielas noliktavu būvniecību un aprīkošanu.

Projekta realizāciju plānots uzsākt 2001.gadā un pabeigt 2004.gadā.

6. Izveidot un attīstīt Gaisa spēku sakaru sistēmu.

Ir paredzēts izveidot NATO standartiem atbilstošu sakaru sistēmu, kas dotu iespēju pieslēgt GS sakaru tīklu NBS sakaru tīklam, nodrošināt GS lidaparātu lidojumu vadību un paaugstināt lidojumu drošību.

Gaisa spēku (GS) sakaru sistēmas izveidošana atbilstoši NATO standartiem ir viena no prioritātēm Latvijas plāna izpildei integrācijai NATO.

GS sakaru sistēmas attīstība sākta 1999.gadā ar GS aviācijas tehnikas sakaru un navigācijas sistēmas modernizēšanu un portatīvo sakaru līdzekļu sagādi GS vienību darbības nodrošināšanai, izlietojot Ls 54 000:

• sakaru, navigācijas un instrumentālās nosēšanās sistēmu iegāde un uzstādīšana lidmašīnai L-410UVP un helikopteram Mi-8 MTV-1; 
• MOTOROLA “Smartzon” portatīvo radiostaciju iegāde; 
• automātiskās telefonu centrāles ALCATEL-4300 iegāde vienību darbības nodrošināšanai Lielvārdes lidlaukā.

GS sakaru sistēmas izveidošanas un attīstības projekts paredz turpināt sakaru un datu pārraides sistēmu attīstību GS vienībās, iekļaujot to kopējā NBS sakaru tīklā, un aviācijas sakaru un navigācijas sistēmu attīstību, modernizējot lidaparātu sistēmas, lidojumu vadības punktus un lidaparātu nosēšanās sistēmas.

Projektu “GS sakaru sistēmas attīstība” plānots realizēt laika posmā no 2001.gada līdz 2004.gadam.

7. Attīstīt Zemessardzes Aviācijas eskadriļas lidlauku infrastruktūru.

Lidlauku infrastruktūras attīstības uzdevums ir materiāli tehniskās bāzes izveidošana Zemessardzes Aviācijas eskadriļas bāzēšanās lidlaukos lidaparātu izvietošanai un lidojumu nodrošināšanai Sauszemes spēku atbalstam ar aviāciju, lidojumu drošības paaugstināšanai, kas nodrošinās gan Sauszemes spēku atbalstu karavīru un kravu transportēšanā, desantēšanā un mācību procesa nodrošināšanā, gan iesaistīšanos meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī lidojumu drošības paaugstināšanu.

Projekta laikā plānots veikt:

• lidlauka “Rēzekne” lidojumu vadības punkta, degvielas uzpildes stacijas un skrejceļa remontu, angāra celtniecību; 
• lidlauka “Cēsis” lidojumu vadības punkta, degvielas uzpildes stacijas un angāra remontu; 
• Kurzemes reģiona lidlauka izveidošanu.

Projekta realizāciju plānots uzsākt 2002.gadā un pabeigt līdz 2004.gadam.

2001.gadā budžeta apakšprogrammu “Valsts Gaisa telpas kontrole un aizsardzība” realizēs 233 militārpersonas un 35 civilpersonas. Kopējais Gaisa spēku personālsastāva skaits – 268.

2001.gada budžeta projektā Gaisa spēkiem paredzēti Ls 2 213 649, no kuriem Ls 40 000 paredzēti programmā “Remonti un celtniecība” Gaisa spēku štāba remontam. Programmas “Valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība” ietvaros paredzēti Ls 2 173 649, no kuriem Ls 500 000 paredzēti helikoptera Mi 8 MTV iegādes sākuma iemaksai un Ls 200 000 helikoptera aprīkojumam (kopējās helikoptera Mi 8 MTV un aprīkojuma izmaksas sastāda Ls 1 200 000, atlikušo iemaksu plānots iekļaut 2002.gada budžetā). Lidaparātu resursu atjaunošanai paredzēti Ls 200 000, sakaru attīstībai Ls 38 000, Pretgaisa aizsardzības diviziona izveidei – 40 militārpersonas - Ls 115 373. Gaisa spēku budžeta strukturālais sadalījums attēlots sekojošajā  shēmā.

grafiks06.gif