Viens no galvenajiem Latvijas uzdevumiem ir valsts pašaizsardzības spēju stiprināšana un NATO militāro kritēriju izpilde bruņoto spēku savietojamībai un kopdarbībai ar NATO. Izejot no šīm prioritātēm valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu palielināt valsts aizsardzībai tērējamo līdzekļu apjomu līdz 2% no IKP līdz 2003.gadam. 2002.gadā aizsardzībai tiks tērēti 1.75% no IKP.

Kopējais līdzekļu apjoms, kas no valsts budžeta 2002.gadā tiks atvēlēts programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" sastādīs 90,96 milj. latu jeb 1,75% no IKP. Salīdzinot ar 2001.gada precizēto budžetu, 2002.gadā aizsardzības izdevumu apjoms palielināsies par 36,08 milj. latu jeb 66%.

Aizsardzības ministrijai atvēlētais finansējums 2002.gadā ir 68,79 milj. latu jeb 76% no programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" kopapjoma. Aizsardzības budžetā paredzēti arī citu institūciju izdevumi, kas saistīti ar aizsardzību spēju paaugstināšanu un integrācijas NATO procesu, piemēram, izdevumi informācijas drošības nodrošināšanai, krīzes vadībai u.c. To kopapjoms sastāda 22,17 milj. latu jeb 24% no aizsardzības izdevumiem, t.sk.:

• Iekšlietu ministrijai 14,74 milj. latu, no tiem robežsardzei 11,69 milj. latu.
• Latvijas bankas apsardzei 4,6 milj. latu
• Satversmes aizsardzības birojam 1,75 milj. latu
• Ārlietu ministrijai rīcības plāna dalībai NATO izpildei un NATO pārstāvniecības uzturēšanas izdevumiem 0,48 milj. latu
• Krīzes kontroles centram un Tulkošanas un terminoloģijas centram 0,22 milj. latu
• Valsts zemes dienestam kartogrāfijas attīstībai 0,35 milj. latu
• Izglītības un zinātnes ministrijai 25 tūkst. latu

Šo institūciju izdevumu iekļaušana valsts aizsardzības programmā saskan ar NATO aizsardzības izdevumu definīciju.  Detalizēta informācija par šīm institūcijām un to budžetiem ir pieejama atbilstošās mājas lapās, vai pašās institūcijās. Tālāk mēs apskatīsim tikai Aizsardzības ministrijai atvēlētā finansējuma izlietojumu.