Uzdevumi

Galvenie NBS uzdevumi:

• Latvijas valsts suverenitātes un likumīgas valsts varas rīcībspējas nodrošināšana,
• valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšana,
• teritoriālā aizsardzība,
• militāro izlūkošanas un drošības pasākumu veikšana,
• piedalīšanās starptautiskajās operācijās,
• dalība meklēšanas un glābšanas pasākumos.

Savukārt, atbilstoši mērķim, iekļauties Alianses kolektīvās aizsardzības sistēmā, kā arī NATO stratēģiskajā koncepcijā un NATO  Plānošanas un pārskata procesā, Latvijas NBS ir jābūt gataviem piedalīties kolektīvajā aizsardzībā un NATO vadītajās misijās, kas ietver sevī šādus uzdevumus:

•  veidot ar NATO savietojamu NBS struktūru;
• attīstīt nepieciešamo infrastruktūru, bruņojuma un tehnoloģisko nodrošinājumu;
• nodrošināt adekvātu dalību NATO struktūrās.  

NBS 2003.gada budžeta projekts balstās uz 2001.gadā struktūras izpētē izstrādāto NBS reorganizācijas plānu. Struktūras izpētes galvenais mērķis bija aptvert NBS attīstību laika periodā līdz 2008.gadam, izstrādājot detalizētu militārā personāla skaita, militārās izglītības, mācību politikas plānu un NBS bruņojuma modernizācijas plānu.

Galvenie kritēriji plāna izstrādē – Latvijas drošības situācija un NATO prasības. 2008.gada plānotā NBS struktūra ir attēlota grafikā.

_15_1.gif

Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību miera laikā realizēs Nacionālo bruņoto spēku komandieris. NBS Apvienoto operatīvo spēku komandieris būs atbildīgs par operācijām un to koordināciju miera laikā, plānošanu kara laikam, kā arī piedalīsies atkārtoto mācību organizēšanā.

Lai centralizētu NBS mācību sistēmu, 2000.gada decembrī tika izveidots Mācību vadības štābs (ar 2002.g. Mācību vadības pavēlniecība – MVP), kura pakļautībā būs visi NBS mācību centri un skolas, kā arī Nacionālā aizsardzības akadēmija. Šī struktūra ir atbildīga par mācību programmu, reglamentu un citu materiālu izstrādi, publicēšanu un realizēšanu. MVP un tam pakļautās struktūras veidos NBS Mācību vadības spēkus.

2001.gada decembrī izveidotais Nodrošinājuma centrs un tam pakļautās struktūras veidos NBS Nodrošinājuma spēkus. Nodrošinājuma spēkiem (NS) būs jānodrošina vienības ar centralizēti iegādātajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem un pakalpojumiem. Kara laikā uz NS pamata tiks organizēta Nodrošinājuma brigāde. Līdz 2005.gadam NC savā pārziņā pārņems visu NBS spēku veidu nodrošinājuma struktūrvienības.

Aizsardzības novadu, Jūras operāciju centra, Gaisa operāciju centra un Speciālo operāciju spēku komandieri būs atbildīgi par miera laika operācijām, kara laika plānošanu un mobilizācijas vienību atkārtotajām mācībām.

SZS, JS un GS štābi tiks slēgti laika posmā no 2003.līdz 2004.gadam.

Galvenās pārmaiņas NBS miera laika struktūrā būs šādas:  

• izveidots NBS Apvienotais štābs un Apvienotais operāciju vadības centrs.
• samazināts (ZS) teritoriālo vienību skaits no 32 līdz 20;
• samazināts personāla skaits mobilizējamo vienību miera laika štābos;
• reorganizēti JS un GS štābi, izveidojot Jūras operāciju centru un Gaisa operāciju centru;
• slēgts SZS štābs;
• izveidoti Speciālo operāciju spēki;
• 5 aizsardzības brigāžu vietā izveidoti 4 aizsardzības novadi;
• NBS nodrošinājuma sistēma būs Nodrošinājuma centra pārziņā;
• NBS militārās izglītības sistēma būs MVP atbildībā.

2003.gadā veicamie pasākumi:

• slēgt JS un GS štābus, izveidojot JOC un GOC;
• izveidot SOS, apvienojot Speciālo uzdevumu vienību un vienību "Vanags";
• reorganizēt 2.un 4. ZS brigādes štābus, izveidojot 2. un 4. AN;
• MVP pārņemt JS un GS MC; 
• NC pārņemt JS un GS apgādes sistēmas.  

Personāls

Neskatoties uz to, ka NBS reorganizācijas rezultātā vairākās vienībās personālsastāva skaits būtiski samazinās, kopumā Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva skaits pieaug par 282 militārpersonu štata vietām, par 31 civilpersonu štata vietām, savukārt no pašu ieņēmumiem finansētie ārštata darbinieki samazinās par 347 vietām (galvenokārt SZS). Personāla pieaugums saistīts ar funkciju paplašināšanos un jauniem uzdevumiem, savukārt reorganizējot NBS struktūru samazinās štābu darbinieku skaits un ārštata darbinieku skaits.

Izdevumi

Kopējais pieprasītais finansējums programmā 22.00.00  “Nacionālie bruņotie spēki” sastāda Ls 64 754 159. Papildus tam NBS izdevumi ir iekļauti arī programmā 16.00.00  “Celtniecība un remonti” kopsummā par Ls 5 667 278 un programmā 13.00.00  “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” - Ls 4 300, kas nozīmē, ka kopumā NBS vajadzībām 2003.gadā tiks atvēlēti Ls 70 425 737.

2003.gadā tiek radītas divas jaunas budžeta apakšprogrammas, kā arī pārcelts atsevišķu pasākumu finansējums uz citām apakšprogrammām. Tomēr, ņemot vērā to, ka likums par valsts budžetu 2003.gadam netika pieņemts 2002.gadā, 2003.gada pirmos trīs mēnešu pasākumi tiek finansēti no tām pašām apakšprogrammām no kurām 2002.gadā, kas arī tiek atspoguļots budžeta paskaidrojuma rakstā.

Personāla izmaksu pieaugums saistīts:

•  ar NBS reorganizāciju;
• “Militārā dienesta gaitas likuma” ieviešanu - papildus Ls 1 653 637 (kompensācijas par veselības traucējumiem, kas iegūti dienesta laikā pildot dienesta pienākumus, kompensācijas, kas izmaksājamas, ja karavīrs atvaļināms no dienesta slimības dēļ, vai ja karavīrs gājis bojā, atvaļinājuma pabalstu, piecu gadu izdienas pabalstu, citu materiālo pabalstu izmaksu, izdevumu segšanu par mācībām civilajās mācību iestādēs u.c.;);
• ēdināšanas un uzturdevas pieaugums līdz Ls 1,80 dienā – papildus Ls 733 650;
• OMD atalgojuma noteikšanu Ls 20 – papildus Ls 201 000.

Attiecīgi proporcionāli pieaug veicamās darba devēja obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, izņemot ēdināšanas izdevumiem un OMD karavīru algām.

Kārtējo izdevumu pieaugums saistīts ar: 

• NBS reorganizāciju (iegādājoties jaunu ekipējumu palielinās uzturēšanas izmaksas, tiek palielināts mācību skaits 1.kājnieku bataljonam, tiek veidots 2.kājnieku bataljons);
• starptautisko aktivitāšu pieaugumu;
• PG realizāciju;
• sakaru sistēmas uzturēšanu.

Būtisks līdzekļu pieaugums vērojams arī kapitālajiem izdevumiem:

• sakaru sistēmas attīstībai:
  • datoru iegāde;
  • radiostaciju iegāde;
  • tīklu paplašināšana;
  • orgtehnikas iegāde;
  • PG izpilde;
• medicīnisko un laboratorijas iekārtu iegādei.