Budžeta paskaidrojuma raksts pirmo reizi tika sagatavots 1999.gadā pēc Aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska norādījuma. Budžeta paskaidrojuma raksta mērķis ir nodrošināt Saeimas deputātiem, valdības pārstāvjiem, žurnālistiem un citiem interesentiem pārskatu par aizsardzības finansējumu.

2002.gads Latvijai ir bijis ļoti nozīmīgs - Prāgas samitā 2002.gada novembrī Latvija tika uzaicināta iestāties NATO. 2003.gadā Latvija veic iestāšanās sarunas ar NATO un ir ļoti svarīgi pildīt saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies kā NATO kandidātvalsts. NATO kandidātvalstīm ir izvirzījusi prasību nodrošināt pietiekamu finansējumu aizsardzībai, lai valstis, kuras drīzumā kļūs par pilntiesīgām alianses loceklēm spētu pilnvērtīgi iekļauties kolektīvās aizsardzības sistēmā. NATO valstis vidēji tērē savu aizsardzības spēju uzturēšanai 2% no iekšzemes kopprodukta, līdz ar to tas tiek uzskatīts par kritēriju, kas tiek noteikts arī topošajām dalībvalstīm.

2001.gada 5.aprīlī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, ar kuru noteica, ka valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO paredzēto līdzekļu apjoms sasniegs 2% no IKP 2003.gadā. 2002.gada 9.maijā tika pieņemti šī likuma grozījumi, kas nosaka, ka 2% no IKP tiks atvēlēti valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO līdz pat 2008.gadam, ieskaitot. Tādējādi līdzekļu pieaugums aizsardzībai būs tieši atkarīgs no IKP dinamikas. Ministru kabinets un Aizsardzības ministrija, sagatavojot 2003.gada budžeta projektu, ir nodrošinājusi likuma un Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO izpildi.

Kopējais līdzekļu apjoms, kas 2003.gadā tiks atvēlēts programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" sastādīs 110,68 milj. latu jeb 2% no IKP. Salīdzinot ar 2002.gada precizēto budžetu, 2003.gadā aizsardzības izdevumu apjoms palielināsies par 19,81 milj. latu jeb 22%.

Aizsardzības ministrijai atvēlētais finansējums 2003.gadā ir 83,41 milj. latu jeb 75% no programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" kopapjoma. Aizsardzības budžetā paredzēti arī citu institūciju izdevumi, kas saistīti ar aizsardzības spēju paaugstināšanu un integrācijas NATO procesu, piemēram, izdevumi informācijas drošības nodrošināšanai, krīzes vadībai u.c. To kopapjoms sastāda 27,28 milj. latu jeb 25% no aizsardzības izdevumiem, t.sk.:

• Iekšlietu ministrijai 17,93 milj. latu, no tiem robežsardzei 15,30 milj. latu;
• Latvijas bankas Aizsardzības pārvaldei 4,6 milj. latu;
• Satversmes aizsardzības birojam 3,45 milj. latu;
• Ārlietu ministrijai rīcības plāna dalībai NATO izpildei un NATO pārstāvniecības uzturēšanas izdevumiem 0,69 milj. latu;
• Krīzes kontroles centram un Tulkošanas un terminoloģijas centram 0,27 milj. latu;
•  Valsts zemes dienestam kartogrāfijas attīstībai 0,34 milj. latu.

Šo institūciju izdevumu iekļaušana programmā notiek saskaņā ar NATO aizsardzības izdevumu definīciju.

Būtiskākā 2003.gada budžeta iezīme ir maksimāla līdzekļu un blakusfunkciju centralizācija. Nacionālo bruņoto spēku vienību centralizētu apgādi veic Nodrošinājuma spēki, remontus un celtniecību centralizēti administrē Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, karavīru apmācības procesu centralizēti nodrošina Mācību vadības spēki.

Lai savlaicīgi un mērķtiecīgi sagatavotos 2003. gada valsts aizsardzības attīstības pasākumiem saskaņā ar valsts normatīvajos dokumentos noteikto aizsardzības budžeta prognozi 2003.gadam, tika noteiktas galvenās AM un NBS 2003.gada budžeta projekta vadlīnijas. Šo vadlīniju pamatā ir Valdības deklarācijā noteiktie valsts aizsardzības un integrācijas NATO uzdevumi, Valsts aizsardzības koncepcija, NBS ilgtermiņa attīstības plāns, LR AM pārskats par LR NBS struktūru, Latvijas Rīcības plāns dalībai NATO, NBS vidēja termiņa (2001.-2004.) attīstības plāns, Operatīvās izpētes rezultāti un NATO sadarbības mērķi.