Apakšprogrammas kopējais plānotais finansējums 2005.gadā ir Ls 3 847 745. Finansējuma sadalījums apkopots tabulā:  

Izdevumu postenis	2005.gads
Resursi izdevumu segšanai	3 847 745
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 804 160
Maksas pakalpojumi un pašu ieņēmumi	43 585
Izdevumi kopā	3 847 745
Uzturēšanas izdevumi	3 829 601
Kārtējie izdevumi	3 829 601
Izdevumi kapitālieguldījumiem	18 144
Kapitālie izdevumi	18 144

Uzdevumi

• Attīstīt Sauszemes spēkus saskaņā ar NBS attīstības plāniem un NATO priekšlikumiem par Alianses militārajām spējām;
• Attīstīt kājnieku brigādi saskaņā ar brigādes attīstības plānu;
• Līdz 2005.g. beigām sagatavot vienu Kājnieku bataljona kaujas grupu ar atbalsta vienībām dalībai starptautiskajās operācijās (dalībai NATO spēkos kā vieglo kājnieku bataljonu ar 180 dienu gatavību);
• Sagatavot nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vadu dalībai starptautiskajās operācijās;
• Turpināt Artilērijas bataljona modernizāciju un personāla apmācību;
• Nodrošināt Sauszemes spēku vienību apmācību saskaņā ar NATO sauszemes spēku taktikas doktrīnas ATP-35(B) standartiem;
• Attīstīt Zemessardzi saskaņā ar NBS attīstības plāniem un NATO priekšlikumiem par Alianses militārajām spējām. Nodrošināt Zemessardzes bataljonu specializāciju - pretgaisa aizsardzībā un uzņemošās valsts atbalsta jomā;
• Veikt Zemessardzei noteiktos uzdevumus;
• Turpināt Militārās policijas attīstību saskaņā ar NBS attīstības plāniem un NATO priekšlikumiem par Alianses militārajām spējām;
• Turpināt NBS Speciālo uzdevumu vienības attīstību.

Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktie Sauszemes spēku uzdevumi:

• nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;
• nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;
• sagatavot karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;
• veikt obligātā militārā dienesta karavīru apmācību;
• iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus;
• piedalīties avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktie Militārās policijas uzdevumi:

• sniegt palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, militārās disciplīnas, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;
• apsargāt militāros objektus un amatpersonas, kuru sarakstu un apsardzes kārtību nosaka aizsardzības ministrs;
• nodrošināt militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;
• meklēt un aizturēt apsūdzētos vai notiesātos karavīrus, kas izvairās no izmeklēšanas vai soda izciešanas, kā arī karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;
• veikt militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī to noziedzīgo nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās vienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;
• nodrošināt to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis — mājas arests vai apcietinājums.

Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktie Speciālo uzdevumu vienības uzdevumi:

• piedalīties terorisma apkarošanas pasākumos;
• veikt glābšanas darbus uz sauszemes un jūrā;
• veikt speciālas operācijas valsts aizsardzības un drošības interesēs;
• pildīt citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus.

 Apakšprogrammas struktūra

Apakšprogrammā 2005.gadā ir iekļautas šādas vienības:

• Zemessardze;
• NBS Speciālo uzdevumu vienība;
• Militārā policija;
• 3.Reģionālais nodrošinājuma centrs;
• Sauszemes spēku brigāde;
• Sauszemes spēku 1.Kājnieku bataljons;
• Sauszemes spēku 2.Kājnieku bataljons;
• Sauszemes spēku Artilērijas bataljons;
• Sauszemes spēku Inženiertehniskais bataljons;
• Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola.  

Personāls

Apakšprogrammā plānots:

• pieaugums par 105 militārpersonu štata vienībām SZS brigādes un specializēto bataljonu izveidei un starptautisko operāciju nodrošināšanai;
• samazinājums par 15 civilpersonu štata vienībām, sakarā ar komunālā dienesta nodošana Nodrošinājuma pavēlniecībai;
• samazinājums par 130 obligātā militārā dienesta karavīriem sakarā ar NBS profesionalizāciju.

Personālsastāva skaits un struktūra 2005.gadā apkopoti tabulā:

Izdevumi

Apakšprogrammas 2005.gada izdevumu struktūru uzskatāmi var redzēt grafikā.

18.gif

Apakšprogrammā iekļautais finansējums nodrošinās:

• vienību uzturēšanas izdevumu segšanu;
• Sauszemes spēku 1. un 2. kājnieku bataljonu un specializēto (inženiertehniskais, artilērijas) bataljonu personāla komplektēšanu;
• NBS vienību dalību starptautiskajās operācijās;
• 2005.gadā plānota Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalība šādās starptautiskajās operācijās:
  koalīcijas vadītā starptautiskā operācija Irākā (OIF) – 120 karavīri. Kopējās operācijas izmaksas 2005.gadā – Ls 4 978 820 (piemaksa par dalību starptautiskajās un nodokļu maksājumi Ls 2 891 198, ekipējuma un materiāltehnisko līdzekļu, inventāra iegādes Ls 1 357 215, pārējie uzturēšanas izdevumi – Ls 730 407).
• NATO vadītā ISAF starptautiskā operācija Afganistānā – 10 karavīri, rotācijas februārī, jūnijā un oktobrī;
• EUFOR “Althea” – 3 karavīri, rotācijas jūnijā, decembrī;
• NATO vadītā KFOR starptautiskā operācija Kosovā:
  1. KFOR Daudznacionālā brigāde “Centrs” – 11 karavīri;
  2. KFOR galvenais štābs – 1 karavīrs, rotācijas janvārī un jūlijā;
  3. KFOR daudznacionālā brigāde “Ziemeļi” – 100 karavīri BALTSQN-12 projekta ietvaros, dalība operācijā no 2005.gada augusta līdz 2006.gada februārim; Kopējās operācijas izmaksas 2005.gadā – Ls 1 166 875 (piemaksa par dalību starptautiskajās un nodokļu maksājumi Ls 607 545, ekipējuma un materiāltehnisko līdzekļu, inventāra iegādes Ls 150 000, pārējie uzturēšanas izdevumi – Ls 409 330);
• - EDSO vadītā starptautiskā operācija Gruzijā – 1 karavīrs;

Pārējo minēto operāciju izmaksas 2005.gadā – Ls 645 593 (piemaksa par dalību starptautiskajās un nodokļu maksājumi Ls 174 222, ekipējuma un materiāltehnisko līdzekļu, inventāra iegādes Ls 140 000, pārējie uzturēšanas izdevumi – Ls 331 371).

• Ādažu poligona uzturēšanu;
• zemessargu apmācību;
• Zemessardzes vienību piedalīšanos meklēšanas un glābšanas operācijās un ārkārtas situāciju radīto seku novēršanā.

Apakšprogrammā iekļautās vienības saņem finansējumu arī no citām budžeta apakšprogrammām:

• 16.02.00 „Aizsardzības ministrijas remonti un būvniecība” – Ls 1 180 000;
• 22.08.00 “Nodrošinājuma pavēlniecība”, materiāltehnisko līdzekļu centralizētās iegādes – Ls 3 260 565;
• 22.08.00 “Nodrošinājuma pavēlniecība”, sakaru sistēmas attīstība – Ls 180 000;
• 22.10.00 “Starptautisko operāciju un NBS personālsastāva centralizētais atalgojums” – Ls 20 129 480.