NBS galvenais uzdevumsir nodrošināt Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, jūras akvatorija un gaisa telpas neaizskaramību, kā arī piedalīties NATO vadītajās operācijās ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Latvijas aizsardzības sistēma tiek plānveidīgi attīstīta atbilstoši Latvijas ģeopolitiskajai situācijai, pieejamiem resursiem un kolektīvās aizsardzības ietvaros nepieciešamajām militārajām spējām, kuras tiek attīstītas saskaņā ar NATO attīstības vadlīnijām, kuras ir noteiktas Prāgas sanāksmes deklarācijā:

1. vadības un kontroles struktūras, sakaru un informācijas pārraides sistēmu attīstība;
2. kaujas spēju attīstība;
3. aizsardzības no masu iznīcināšanas ieročiem attīstība;
4. vienību pārvietošanas uz operāciju rajoniem spēju attīstība.

NBS attīstībā īpaša uzmanība tiek veltīta Zemessardzes attīstībai, bruņoto spēku izvēršanas, uzturēšanas un kaujas spēju paaugstināšanai. Uzsvars tiek likts arī uz ārvalstu bruņoto spēku uzņemošās valsts atbalsta spēju attīstību, lai iespējamās krīzes situācijās spētu saņemt sabiedroto valstu atbalstu.

Lai nodrošinātu noteikto uzdevumu izpildi aizsardzības ministrs ar 2003.gada 22.decembra AM pavēli Nr.441 ir apstiprinājis NBS struktūru, kura sastāv no: NBS Apvienotā štāba, Sauszemes spēkiem (SZS), Jūras spēkiem (JS), Gaisa spēkiem (GS), Zemessardzes (ZS), Nodrošinājuma pavēlniecības (NP), Mācību vadības pavēlniecības (MVP), Sakaru un informācijas sistēmu pavēlniecības (SISP), Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta (DD) un Militārās policijas (MP).

NBS struktūra

2006.gadā plānots turpināt pilnveidot NBS vadības un kontroles struktūru, izveidojot Sakaru un informācijas pavēlniecību, NBS Apvienoto štābu un nodalot SZS no ZS.

Saskaņā ar valsts aizsardzības pamatprincipiem NBS 2006.gadā ir noteikti šādi galvenie uzdevumi:

1. Pabeigt pāreju no obligātā uz profesionālo militāro dienestu NBS;
2. Zemessardzes attīstība;
3. Sagatavot NBS vienības dalībai starptautiskajās operācijās, attīstot vienību izvēršanas (pārvietošanas), uzturēšanas un efektīvas kaujas spējas un nodrošinot savietojamību ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem;
4. Izpildīt NBS attīstības mērķos (Force Goals) noteiktos uzdevumus;
5. Ieviest standartizācijas līgumus (Standartization Agreement);
6. Turpināt attīstīt NBS infrastruktūru;
7. Attīstīt NBS spējas, lai piedalītos avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, kā arī likvidētu jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem;
8. IzveidotSakaru un informācijas sistēmu pavēlniecību (SISP);
9. Attīstīt Nacionālās gaisa telpas aizsardzības sistēmu pret draudiem, ko var radīt teroristu sagrābti gaisa kuģi.

Ņemot vērā nepieciešamību veiksmīgāk iekļauties NATO kolektīvās drošības un aizsardzības sistēmā, kā arī to, ka profesionalizācijas rezultātā (atsakoties no obligātā militārā dienesta) valstī samazināsies militāri sagatavotu personu skaits, nepieciešams pilnveidot  Zemessardzei noteiktās valsts sauszemes teritorijas aizsardzības un kontroles funkcijas kā iekšzemes krīzes, tā arī ārējas militāras agresijas gadījumā, tāpēc būtiska loma valsts aizsardzībā ir arī Zemessardzei un tās attīstībai.

Personāls

Obligātā militārā dienesta karavīru skaits tiek pakāpeniski samazināts atbilstoši „Rīcības plānam pārejai uz profesionālo militāro dienestu”. 2005.gadā tiek pārskatīti NBS Spēku veidu un atsevišķo vienību civilpersonu štata vienības un noslēgtie līgumi ar ārštata līgumdarbiniekiem, lai ieviestu vienotu līgumu slēgšanas kārtību ar civilpersonām un noteiktu vienlīdzīgu darba samaksu NBS.

Personālsastāva skaita izmaiņas būtiski ietekmē:

• pakāpeniska NBS profesionalizācija;
• Zemessardzes attīstība un to funkciju paplašināšana;
• FG noteikto uzdevumu izpilde;
• personāla nodrošināšana un sagatavošana dienestam starptautiskajās operācijās;
• apsardzes nodrošināšana NBS.

Kopējā personāla skaita izmaiņas apkopotas tabulā:

Izdevumi

2006.gada budžeta programmā “Nacionālie bruņotie spēki” iekļautais finansējums ir Ls 110 887 182, kas ir par Ls 30 064 947 jeb 37,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Programmas izdevumu sadalījums pa apakšprogrammām sniegts tabulā:

Programmas 2006.gada izdevumu struktūru atspoguļo attēls:

Programmas “Nacionālie bruņotie spēki” izdevumu struktūra