Kopš 1999.gada Aizsardzības ministrija gatavo budžeta projekta paskaidrojuma rakstu, lai informētu sabiedrību par aizsardzības finansējumu. Arī 2006.gada budžeta paskaidrojuma raksta mērķis ir sniegt uzskatāmu pārskatu par valsts aizsardzībai paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Kopējais līdzekļu apjoms, kas 2006.gadā tiks atvēlēts programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" sastādīs 183,79 milj. latu – kas ir gandrīz 2% no IKP. Aizsardzības ministrijai atvēlētais finansējums 2006.gadā ir 154,72 milj. latu jeb 84% no programmas "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO" kopapjoma.

2006.gada Aizsardzības ministrijas prioritātēm budžetā paredzēts 40,75 milj. latu pieaugums, kas ir liels solis Latvija saistību izpildē. Šāds pieaugums nodrošina gan Latvijas NBS vidējā termiņa plāna paredzēto saistību izpildi, gan Latvijas politisko saistību (2% no valsts IKP atvēlēšana aizsardzības izdevumiem) izpildi.

2005. gadā Latvija pilnvērtīgi iekļāvās Alianses lēmumu un konsultāciju procesā, kā arī turpināja uzsākto NATO Spēku attīstības mērķu izpildi, kas nepieciešams, lai nodrošinātu līdzsvarotu Alianses kopējo militāro spēju attīstību. Par svarīgu darba virzienu ir kļuvusi arī dalība ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas veidošanā.

Pievienojoties NATO, Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu alianses dalībvalsti, nodrošinot Latvijas drošību. Valsts aizsardzības finansēšanas likums nosaka, ka valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO tiks paredzēts valsts budžeta finansējums 2% apmērā no IKP. Šāds finansējuma apjoms nepieciešams, lai īstenotu Nacionālo Bruņoto Spēku reformu un pildītu ar integrāciju NATO saistītās prasības. 2006.gadā valsts aizsardzībai, drošībai un dalībai NATO ir plānoti 183,79 milj. latu.

Paredzamie izdevumi turpmākajos gados:

·         2007.gadā – 208,6 milj. latu;

·         2008.gadā – 229,6 milj. latu;

·         2009.gadā – 252,2 milj. latu;

·         2010.gadā – 276,8 milj. latu.

Lai nodrošinātu valsts aizsardzības sistēmas attīstību un efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, 2005. gada jūnijā valdība apstiprināja NBS vidēja termiņa attīstības plānu 2005. – 2008. gadam.

Saskaņā ar valsts aizsardzības pamatprincipiem 2006. gadā ir noteikti šādi galvenie aizsardzības sistēmas attīstības virzieni:

·        Valsts aizsardzības sistēmas nostiprināšana un Zemessardzes attīstība.
·        Pārejas no obligātā uz profesionālo militāro dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos pabeigšana saskaņā ar Rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu.
·        Bruņoto spēku vienību sagatavošana dalībai starptautiskajās operācijās, attīstot vienību izvēršanas (pārvietošanas), uzturēšanas un efektīvas kaujas spējas un nodrošinot savietojamību ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem. NBS spēju, kas nepieciešamas dalībai NATO un ES ātrās reaģēšanas spēkos (NATO Response Force/ EU Rapid Reaction Force) attīstība.
·        NATO Spēku attīstības mērķu (Force Goals)un Standartizācijas līgumu(Standartization Agreement) ieviešana, īpašu uzmanību pievēršot vadības un kontroles sistēmas modernizēšanai, sakaru un informācijas sistēmas attīstībai, gaisa telpas novērošanai un kontrolei, nodrošinājuma un apgādes sistēmām.
·        NBS infrastruktūras un projektu attīstība.
·        NBS spēju attīstība, lai piedalītos avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, kā arī likvidētu jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem.
·        Sakaru un informācijas sistēmas pavēlniecības darbības nodrošināšana NBS jaunās struktūras ietvaros.
·        Jaunsardzes kustības darbības attīstība un paplašināšana.
·        Valsts telpas aizsardzības sistēmas attīstība pret draudiem, ko var radīt teroristu sagrābti gaisa kuģi.