Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, kā arī vēsture drošības un aizsardzības veicināšanā sadarbību ar Lietuvu un Igauniju likumsakarīgi padara par vienu no galvenajām prioritātēm. Līdz ar Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu aizsākās arī to militārā sadarbība starp Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem, kā arī Aizsardzības ministrijām.
Jau 1991. gadā Baltijas padome pieņēma rezolūciju par kopīgas Baltijas valstu drošības koncepcijas izstrādi un 1992. gada 2. jūnijā Pērnavā, Igaunijā, Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanās protokolu par Baltijas valstu Aizsardzības ministriju sadarbību kopējās drošības jomā. Sadarbība ļauj attīstīt valstu nacionālās aizsardzības struktūras, veicina efektīvāku spēju attīstību un izmantošanu, savietojamību ar sabiedrotajiem, kā arī nodrošina sekmīgāku sadarbību miera uzturēšanas un krīžu vadības operācijās.
Papildus tam nozīmīgu lomu sadarbības koordinēšanā ieņem arī Baltijas valstu parlamentu sadarbības institūcija – Baltijas Asambleja, kas tika izveidota 1991. gada 8. novembrī. Nedaudz vēlāk, 1994. gada 13. jūnijā, tika izveidota Baltijas Ministru padome, tādējādi radot Baltijas valstu sadarbības institucionālo bāzi. Lai nodrošinātu Baltijas Ministru padomes mērķtiecīgāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas 18 Vecāko amatpersonu komitejas, kuru skaits 2005. gadā tika samazināts līdz piecām, kā vienu no tām saglabājot aizsardzības jomu.
Šobrīd spēkā esošā vienošanās par Baltijas valstu Aizsardzības ministriju sadarbību aizsardzības un militāro attiecību jomā tika noslēgta 2008. gada 30. maijā.
Baltijas valstu militārā sadarbība tiek īstenota šādos formātos:
• Ministru komiteja, kuras sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Ministru komiteja dod politiskās vadlīnijas un pieņem galvenos lēmumus trīspusējā sadarbībā aizsardzības jomā.
• Baltijas militārā komiteja, kuras sastāvā ir Baltijas valstu bruņoto spēku komandieri, ietver sevī augstākās militārās pilnvaras. Šī komiteja ievieš dzīvē ministru lēmumus, veic kopējo projektu izvērtēšanu no militārā viedokļa un sniedz rekomendācijas tālākai attīstībai.
Kopumā Baltijas valstu sadarbības jomā mūsdienās noris vairākos līmeņos un formās, t.sk. izglītībā, gaisa telpas novērošanā, konsultācijās starptautisko drošības organizāciju ietvaros, atmīnēšanā, juridiskos jautājumos, apmācībās, iepirkumos, mācībās u.c. Vienlaikus praktiskajā sadarbībā ir iespējams izdalīt trīs nozīmīgākos Baltijas valstu sadarbības projektus:
Jāatzīmē arī Ūdenslīdēju mācību centrs Liepājā un kopēja sadarbība NATO Gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros.
Ņemot vērā uzkrāto pieredzi Baltijas valstu sadarbības ietvaros, Latvija aktīvi iesaistās aizsardzības sektora attīstības un reformu projektos Gruzijā, Ukrainā un Kosovā Ziemeļvalstu – Baltijas valstu reģionālās aizsardzības sadarbības iniciatīvas ietvaros.
Informācija atjaunota 2011.gada 18.oktobrī