Aizsardzības ministrija publiskai apspriedei izplata likumu grozījumu projektus visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšanā

Latvijā
Aizsardzības politika
NATO
Information prepared by
Preses nodaļa

Lai veicinātu viedokļu apmaiņu sabiedrībā par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, Aizsardzības ministrija publiskai apspriešanai izplatījusi grozījumus trīs likumprojektos.

“Nepilnības mūsu pašu likumos var kļūt par ļaunāko ieroci pret mums pašiem. Aizsardzības ministrija vēlas skaidri noteikt, kas krīzes situācijā sagaidāms no iedzīvotājiem un, kādus pakalpojumus sniedz valsts. Savlaicīgi mazinot birokrātisko slogu un aizlāpot likumu nepilnības, mēs stiprinām savu valsti. Aicinu ikvienu iesaistīties un sniegt savus priekšlikumus, lai kopīgi aizsargātu mūsu valsti,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Grozījumu projekti paredzēti Nacionālās drošības likumā, Mobilizācija likumā, kā arī likumā  “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, un tie ir publiski pieejami Aizsardzības ministrijas mājaslapas sadaļā “Sabiedriskās un publiskās apspriešanas”. Iedzīvotāji var paust savu viedokli par tiem, iesūtot priekšlikumus uz e-pastu: kanceleja@mod.gov.lv.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz definēt vitālos jeb kritiskos pakalpojumus, kuri ir svarīgi valsts un sabiedrības funkcionēšanai, iedzīvotāju veselības aizsardzībai, kā arī drošības, ekonomiskās, sociālās labklājības minimuma nodrošināšanai un kuru nepārtrauktības un pieejamības traucējumi būtiski ietekmētu valsts pamatfunkciju īstenošanu. Saskaņā ar šiem grozījumiem, par kritisko pakalpojumu sniedzēju sarakstu un to darbības nepārtrauktības plāna izstrādi būtu atbildīgs Ministru kabinets. Tāpat grozījumos definēts  “valsti apdraudošas situācijas” jēdziens. Pret ārvalsts militārām un pretlikumīgām darbībām, kas izraisa valsti apdraudošu situāciju, Latvija varētu veikt nepieciešamos pasākumus, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu.

Grozījumi Mobilizācijas likumā tiek rosināti, lai ar jaunu likuma pantu noteiktu izņēmumus pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos vai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā. Saskaņā ar grozījumiem sākotnējo izņēmumu sarakstu, kurā iekļauti noteikti amati, Ministru kabinets varētu papildināt, atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura.

Savukārt izstrādātie grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” papildina izņēmuma stāvokļa laikā nosakāmos tiesību ierobežojumus, kā arī Ministru kabineta tiesības mainīt valsts budžeta apropriāciju. Grozījumi arī sniegtu  tiesības par apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgajām iestādēm izņemt skaidru naudu no Latvijas Bankas Valsts kases konta. Attiecībā uz kompensāciju izsniegšanu, grozījumi paredzētu, ka valstij pēc ārkārtējo situāciju pārvarēšanas nav pienākums kompensēt neiegūto peļņu, jo resursi no sabiedrības tiktu ņemti ārēju jeb no Latvijas valsts neatkarīgu apstākļu dēļ.

Jau ziņots, ka šī gada 8. janvārī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuras mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanas instrumentus krīzes gadījumiem.

Savukārt 2. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas izveidi, par tās vadītāju ieceļot Ministru prezidenta biedru, aizsardzības ministru Arti Pabriku un piešķirot viņam pilnvaras vadīt un koordinēt visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā.

Visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas sākotnējā posmā plānots fokusēties uz militāro spēju attīstību un aizsardzības stratēģiju pilnveidošanu, sadarbības sekmēšanu starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšanu Latvijas skolās un sabiedrības izglītošanu, civilo aizsardzību, psiholoģisko aizsardzību, stratēģisko komunikāciju un tautsaimniecības noturību.

Līdz 2019. gada 1. septembrim valsts institūcijas Aizsardzības ministrijai iesniegs savu izvērtējumu un rīcībpolitikas priekšlikumus par visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanu. Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta plašā diskusijā ne tikai starp valsts institūcijām, bet sagaida arī sabiedrības priekšlikumus, kā stiprināt valsts aizsardzību.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākais referents
Roberts Skraučs
Tālrunis: 67335393, 25617037
E-pasts: roberts.skraucs@mod.gov.lv