Aizsardzības ministrs piedalīsies Mores kauju piemiņas pasākumos

09/25/2020 - 11:35
Latvijā
Pasākumi
Information prepared by
Preses nodaļa

Rīt, 26. septembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis piedalīsies Otrā pasaules kara Mores kauju 76. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā.

No plkst. 12.00 līdz 13.30 Mores kauju muzejā Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Zemessardzes 27. kājnieku bataljona pārstāvji vadīs diskusiju un viktorīnu skolu jauniešiem “Iepazīsti Mores kaujas…”, kurā varēs piedalīties ikviens interesents. Pēc viktorīnas plkst. 13.30 norisināsies jauniešu gājiens no Mores kauju muzeja līdz Mores kauju piemiņas parkam.

Plkst. 13.00 Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola notiks piemiņas svētbrīdis, godinot kaujās kritušos karavīrus. Svētbrīdī klātesošos uzrunās Zemessardzes kapelāns majors Raimonds Krasinskis. 

Savukārt plkst. 14.00 atceres pasākums norisināsies Mores kauju piemiņas parkā. Pasākuma laikā svinīgo solījumu dos 33 jaunsargi no Rīgas un Pierīgas jaunsargu vienībām. Mores kauju piemiņas parkā arī notiks ziedu nolikšana pie piemiņas sienas un

Mores kauju varoņa, Pirmās rotas komandiera virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko piemiņas zīmes. 

Atceres pasākumos spēlēs Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā. 

Plkst. 14.45 ikvienam būs iespēja baudīt Latviešu virsnieku apvienības un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona sarūpētās pusdienas no lauka virtuves. 

Plkst. 15.00 pie kopīga ugunskura notiks sadziedāšanās ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrības kori “Tēvija” un Siguldas novada senioru amatiermākslas kolektīviem.

Savukārt plkst. 15.30 Mores kauju piemiņas parkā jauniešiem būs iespēja piedalīties Jaunsardzes centra rīkotās sporta aktivitātēs, pārvarot šķēršļu joslu.  

Tāpat no plkst. 10.00 līdz 16.00 bez maksas varēs apmeklēt Mores kauju muzeju.

Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada septembra beigās – Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045 
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv