Saeima apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju

24.09.2020
Aizsardzības politika
Informāciju sagatavoja
Preses nodaļa

Šodien, 24. septembrī, Saeima apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Valsts aizsardzības koncepciju 2020. – 2024. gadam, kas paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Koncepcija definē valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus un nosaka galvenos soļus, lai stiprinātu valsts aizsardzību un attīstītu nacionālās spējas.

“Šajā Valsts aizsardzības koncepcijā prioritāra ir visaptveroša valsts aizsardzība. Nevar par augstu novērtēt to, ko esam darījuši un turpināsim darīt, iesaistot mūsu pilsonisko sabiedrību, mēģinot panākt gan labāku piederības izpratni mūsu valstij, gan mēģinot mazināt plaisu starp sabiedrību un valsti, gan arī veicinot noturību pret dažāda veida hipotētiskām krīzēm un agresiju,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks. 

Šī Valsts aizsardzības koncepcija skaidri dara zināmu, ka esam gatavi aizsargāt savu valsti, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai krīzes gadījumā sekmīgi sadarbotos ar sabiedrotajiem. Jaunā Valsts aizsardzības koncepcija arī uzsver visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas nozīmi, kā arī norāda uz nepieciešamību stiprināt Nacionālos bruņotos spēkus, aicinot arvien vairāk sabiedrības locekļu brīvprātīgi iesaistīties Zemessardzē. 

Valsts aizsardzības koncepcijā secināts, ka pastāvošās starptautiskās kārtības tendences šobrīd raksturo spēka politika, un izmaiņas starptautiskajā drošības vidē aizvien ir grūti prognozējamas. Latviju turpina ietekmēt globālie drošības izaicinājumi, tomēr būtiskākais izaicinājums valsts drošībai saistās ar Krievijas ambīcijām un interesēm tās pierobežā.

Jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas pamatā ir četri atturēšanas un aizsardzības politikas principi  – Nacionālo bruņoto spēku stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības ieviešana, NATO kolektīvā aizsardzība un starptautiskā sadarbība. 

Lai nodrošinātu Nacionālo bruņotu spēku un to kaujas gatavības spēju nepārtrauktu attīstību un uzturēšanu, regulāri jāorganizē dažāda līmeņa militārās mācības reālas potenciālās karadarbības vidē, kurās tiek iesaistīts viss bruņoto spēku personālsastāvs. Latvijas bruņotajiem spēkiem arī jānodrošina uzņemošās valsts atbalsts sabiedrotajiem spēkiem miera laikā un krīzes sākumā. Tā kā Latvijas hibrīdapdraudējuma līmenis ir paaugstināts, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts drošības iestādēm un citām atbildīgajām institūcijām ir arī jāturpina attīstīt spējas identificēt pret valsti īstenotās hibrīdkara aktivitātes.

NATO spēku klātbūtne Latvijā ir apliecinājums sabiedroto valstu gatavībai atbalstīt Latviju, nodrošinot skaidru atturēšanas signālu. Tāpēc jāturpina Latvijā izvietotās paplašinātās sabiedroto spēku kaujas grupas stiprināšana, lai pilnveidotu šīs vienības spēju atbalstīt Latvijas aizsardzību un atturēšanu. Īpaši būtiski ir pastiprināt sabiedroto klātbūtni ar tālās darbības spējām, kā uguns atbalsts, pretgaisa aizsardzība un krasta un ostu aizsardzība. Atturēšanai nozīmīgas ir arī regulāras starptautiskās militārās mācības Latvijā, Latvijā esošie NATO komandvadības elementi, īpaši Daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi”, kā arī bruņutehnikas un militāro materiāltehnisko krājumu izvietošana Latvijā.

Starptautiskās sadarbības jomā Latvijai arī turpmāk jāturpina padziļināta sadarbība ar ASV, kā arī jāstiprina sadarbība ar citām valstīm – Kanādu, Apvienoto Karalisti, pārējām Baltijas valstīm, Poliju, Franciju, Vāciju, Ziemeļvalstīm, Ukrainu un Gruziju, kā arī visām deviņām valstīm, kuras ietilpst Latvijā esošajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tāpat Latvija turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību.

Visaptveroša valsts aizsardzības mērķis ir veicināt sabiedrības gatavības kultūru, lai iedzīvotāji mērķtiecīgi sagatavotos krīzes situācijām, padziļināt valsts institūciju sadarbību, kā arī stiprināt valsts, nevalstiskā un privātā sektora partnerību.  Koncepcija paredz paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, jo apdraudējuma un krīzes gadījumā izšķiroša loma ir sabiedrības spējai pašorganizēties. Visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā jāturpina stiprināt arī Zemessardzi un Jaunsardzi, jo šīs struktūras piedāvā iespēju katram pilsonim sagatavoties potenciālajam apdraudējumam, vienlaikus neatsakoties no civilās dzīves. Tāpat neatņemama visaptverošas valsts aizsardzības daļa ir kiberdrošība un informācijas tehnoloģiju sistēmu noturība. 

Lai sasniegtu nospraustos mērķus un turpināt attīstības ceļu, aizsardzības budžets jāsaglabā vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, nepieļaujot finansējuma lejupslīdi.

Izšķiroša loma Latvijas valsts teritoriālajā aizsardzībā ir Zemessardzei, tāpēc Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka līdz 2024. gadam zemessargu skaits jāpalielina vismaz līdz desmit tūkstošiem zemessargu.

Kā vēl viens nozīmīgs valsts aizsardzības aspekts ilgtermiņā ir nacionālās aizsardzības industrijas attīstība un stiprināšana. Prioritāte šobrīd ir bezpilota sistēmu attīstība, bruņojums, Nacionālo bruņoto spēku atbalsta un kaujas tehnikas uzturēšana, karavīru individuālā ekipējuma sistēmas un to sastāvdaļas, kiberdrošība, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, kuru izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Saeima apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim.  

Iesaistot sabiedrību Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādē, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs sadarbībā ar Aizsardzības ministriju 2019. gadā rīkoja diskusiju ciklu “Ceļā uz jauno Valsts aizsardzības koncepciju”, kura ietvaros 5. jūnijā diskusija norisinājās Latvijas Kara muzejā, 19. septembrī – Liepājas Universitātē, 26. septembrī – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, 28. oktobrī – Aizsardzības ministrijā, 1. novembrī – Vidzemes augstskolā Valmierā un 6. novembrī – Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.

Jaunā Valsts aizsardzības koncepcija pieejama šeit: https://www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/AiMVAK_2020.pdf

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv