Starpnozaru sadarbība un noturība

Svarīga ir visu valsts pārvaldes institūciju savstarpējā sadarbība aizsardzības jautājumu koordinēšanā. Jau tagad Nacionālās drošības likuma 23. panta 2. punkts nosaka, ka ministrijas prognozē un plāno apdraudējumu novēršanu savās nozarēs. Tāpat VAK 31. punkts nosaka, ka valsts pārvaldes institūcijas ir atbildīgas par apdraudējuma identificēšanu un pārvarēšanu katra savā nozarē. Taču VAK uzdevumu izpildes pārskatīšanas procesā ir konstatēts, ka ne visām valsts pārvaldes institūcijām ir izstrādāti rīcības plāni apdraudējumu pārvarēšanai. Tas liecina par koordinējošu darbību nepieciešamību valsts pārvaldes institūcijās, iespējams, paredzot arī atsevišķu nacionāla līmeņa risku vadīšanas mehānismu izveidi.

Latvijas sabiedrībai jājūt aizsardzības nozares un NBS klātbūtne ne tikai publiskajā telpā un publiskajos pasākumos, bet arī formālajās attiecībās starp NBS un citām valsts pārvaldes institūcijām, privāto sektoru, NVO un citām iesaistītajām pusēm. Jānosaka atsevišķu NVO loma valsts aizsardzībā, un tās jāiesaista aizsardzības plānošanas procesā. Šādā līdzdalībā valsts pārvaldei jābūt proaktīvai, uzrunājot atsevišķas NVO.

Valsts pārvaldes institūcijām jāpiedāvā sabiedrības pašorganizēšanās modeļi, kas balstītos brīvprātībā un vēlmē iesaistīties krīzes un kara pārvarēšanas pasākumos nacionālā un pašvaldību līmenī. Tas paredz arī atsevišķu valsts pārvaldes institūciju iniciatīvu izstrādāt šādus modeļus. ZS klātesamība pašvaldības pasākumos un procesos varētu nodrošināt labāku civilmilitāro saikni starp aizsardzības nozari un vietējo pašvaldību iedzīvotājiem. Tādējādi ZS lielā mērā var veicināt uzticību konkrētiem zemessargiem, kā arī piedāvāt ZS iesaistes un atbalsta mehānismus pašvaldību līmenī.

Katru gadu izlases veidā jānodrošina aizsardzības mācību kurss dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem – sabiedrības domu līderiem, valsts amatpersonām, žurnālistiem, pašvaldību pārstāvjiem, NVO pārstāvjiem un citiem. Šāds kurss dažu nedēļu garumā veicinātu sabiedrības pārstāvju izpratni par valstī notiekošajiem procesiem aizsardzības nozarē un fokusētos uz tādām tēmām kā krīzes vadība, komunikācija, aizsardzības aktualitātes, drošība kibervidē, cilvēkdrošība un citiem jautājumiem.

Jāidentificē Latvijas NVO, kas būtu gatavas uzņemties lielāku lomu valsts aizsardzības stiprināšanā, pildot dažādas sabiedrībai svarīgas funkcijas. Valstij, izmantojot partnerību ar NVO, nepieciešams veikt vairākas sociālās aktivitātes un pasākumus sabiedrības informēšanas pilnveidošanai par rīcību krīzes gadījumos.. Vienlaikus jāveic iedzīvotāju izglītošana un tādu iemaņu ieguve kā, piemēram, pirmās palīdzības sniegšana, rīcība katastrofu gadījumos vai gadījumos, kad tiek aktivizēta valsts agrīnās brīdināšanas sistēma vai agrīnās brīdināšanas sistēmas .

Tikpat būtiska ir privātā sektora iesaiste valsts aizsardzības stiprināšanā un skaidri noteikti un abām pusēm saprotami sadarbības mehānismi. Jau 2016. gada Aizsardzības ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā “Par aizsardzības nozares sadarbības stiprināšanu ar Latvijas aizsardzības un drošības industriju” tika uzsvērta tādas aizsardzības industrijas izveidošana un pastāvēšana, kas spēj sniegt praktisku ieguldījumu NBS noteikto miera, krīzes un kara laika uzdevumu risināšanā un mazina NBS piegāžu drošības riskus.