Starpnozaru sadarbība un noturība

Visaptverošās valsts noturības spēju stiprināšana nav iespējama bez pārējo ministriju un privātā sektora ciešas sadarbības, ir nepieciešama visaptveroša daudznozaru politiska pieeja. Tādēļ valsts un sabiedrības noturības stiprināšanai ir jābūt daļai no jaunās visaptverošās valsts  aizsardzības sistēmas, fokusējoties uz:

1. efektīviem mehānismiem rīcībai krīzes laikā, skaidri nosakot valsts un privātā sektora lomu un uzdevumus apdraudējuma pārvarēšanā, turpinot pilnveidot normatīvo regulējumu un procedūras, paredzot daudz elastīgākas iespējas pārvarēt apdraudējuma situācijas, tostarp izvairīties no dalīšanas, kas tiktu darīts miera laikā un kara laikā. Tāpat svarīgi nodrošināt lēmuma pieņēmēju, privātā sektora un nevalstisko organizāciju apmācību un izglītošanu rīcībai krīzes situācijās;

2. valsts pārvaldes un tautsaimniecības eksistēšanai kritiski svarīgo funkciju kontinuitātes nodrošināšanu krīzes laikā, izstrādājot darbības kontinuitātes plānus, paredzot alternatīvas, diversificējot riskus un pēc iespējas likvidējot vājās vietas. Jāsāk ar to, ka šādas funkcijas būtu jāidentificē. Dažas valstis (piemēram, Zviedrija, Somija un Igaunija) ir definējušas sabiedrības eksistēšanai kritiski svarīgas funkcijas, kuras valstij jānodrošina arī krīzes situācijā (enerģija, sakari, ārstniecība u. tml.). Minēto valstu iedzīvotāji ir informēti, ka valsts pārorientēšanai uz kara laika funkcionēšanu un iedzīvotāju pamata vajadzību nodrošināšanai ir nepieciešams noteikts laiks — no trīs dienām līdz nedēļai un ilgāk. Šajā laikā iedzīvotājiem ir jāspēj nodrošināt savas pamata vajadzības pašiem (nodrošināties ar ēdienu un ūdeni, pirmās nepieciešamības precēm u. tml.);

3. valsts un tautsaimniecībai kritisko funkciju noturības stiprināšanu, investējot to drošībā un mazinot to ievainojamību. Piemēram, mazinot ekonomisko atkarību no «trešajām valstīm», nepieļaujot nacionālai drošībai nozīmīgas infrastruktūras pārdošanu ārvalstniekiem, izvairoties no nedrošas programmatūras un tehnoloģiju iegādes. Valsts un sabiedrības visaptverošās noturības spējas ir jāstiprina jau tagad, miera laikā, jo jebkura ievainojamība agri vai vēlu tiks ļaunprātīgi izmantota — to izmantos citi valsts vai nevalstiskie aktori (teroristu organizācijas) vai organizētā noziedzība. Savukārt sabiedrības noturība sākas ar katra iedzīvotāja individuālo izturētspēju, ar iedzīvotāju psiholoģisko noturību, attieksmi pret drošību un ievainojamības mazināšanu. Katram jāapzinās riski un savas vājās vietas, piemēram, lietojot nedrošas lietotnes un programmatūru, nododot personīgos datus trešajām personām, kā arī izvēloties, kādā informatīvā vidē dzīvot un kam ticēt.  

Ļoti būtiska ir privātā sektora iesaiste valsts aizsardzības stiprināšanā un skaidri noteikti un abām pusēm saprotami sadarbības mehānismi. Jau 2016. gada Aizsardzības ministrijas sagatavotajā Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā “Par aizsardzības nozares sadarbības stiprināšanu ar Latvijas aizsardzības un drošības industriju” tika uzsvērta tādas aizsardzības industrijas izveidošana un pastāvēšana, kas spēj sniegt praktisku ieguldījumu NBS noteikto miera, krīzes un kara laika uzdevumu risināšanā un mazina NBS piegāžu drošības riskus.

Apstiprinot 2017. gadā Saeimā grozījumus Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā tika noteikts jauns likuma izņēmums tādu preču un pakalpojumu piegādei, ja no to piegāžu drošības ir atkarīgas būtiskas nacionālās drošības intereses un NBS spēja veikt ārējos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Tādējādi tika sperts būtisks solis Latvijas aizsardzības industrijas potenciālās lomas stiprināšanā valsts aizsardzības kontekstā. Papildus tam, AM jānosaka aizsardzības industrijas stratēģiskie sadarbības partneri valsts aizsardzībai būtiskās jomās, tādējādi ne tikai stiprinot aizsardzības jomas preču un pakalpojumu piegāžu drošību, bet arī skaidri un nepārprotami attīstot Latvijas aizsardzības industrijas un valsts sadarbības mehānismu, tai skaitā nosakot aizsardzības industrijas pienākumus un uzdevumus visaptverošas valsts aizsardzības sistēmā.