Iepirkumi

2023. gada 9. martā Saeima pieņēma 2023. gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025. gadam likumu, kas aizsardzības nozarei 2023. gadā paredz piešķirt 986,83 miljonus eiro jeb 2,25 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas ir par 163,55 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā.Tāpat plānots, ka aizsardzības nozares budžets tiks katru gadu pakāpeniski palielināts – 2024. gadā tas sasniegs 2,4 % no valsts iekšzemes kopprodukta, savukārt 2025. gadā – 2,5 %.

Aizsardzības ministrijas galvenās budžeta prioritātes 2023. gadā valsts aizsardzības spēju stiprināšanai ir:

  • Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju pilnveidošana, attīstot vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas sistēmas iegādi,
  • pilnvērtīga valsts aizsardzības dienesta ieviešana Latvijas pilsoņiem,
  • militārās infrastruktūras un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstība.

2023. gada budžets tiek sadalīts trīs kategorijās – 38 % personāls, 31 % uzturēšana un 31 % investīcijas, piešķirot 370 miljonus eiro personāla izdevumiem un 309,21 miljonu eiro uzturēšanas izdevumiem. Savukārt 303,62 miljoni eiro investīciju – spēju un infrastruktūras attīstības – izdevumiem. No 2023. līdz 2025. gadam ik gadu tiks ieguldīti papildu 200 miljoni eiro Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.

2022. gadā liela daļa plānotā finansējuma ietvēra gan ilgtermiņa saistības jau no esošajiem iepirkumu līgumiem, gan arī finansējumu, kuru paredzēja izmantot tām līgumsaistībām, kuras paredzēts noslēgtas 2022. gadā.

Lielākie plānotie iepirkumi, kas tika uzsākti 2022. gadā, ir tādi kā, piemēram, optisko ieroču iegādes, lāzeru tālmēru iegādes, nakts redzamības sistēmas, mērķu izlūkošanas ekipējums, inženieru tanka, taktiskā transports, 6x6 bruņotā transporta, loģistikas transporta iegāde, munīcijas un to saistīto speciālo līdzekļu iegāde, bezpilota sistēmas iegāde, konteineru, ģeneratoru iegādes un pārtikas produktu un pakalpojumu iegādes.

Tāpat kā 2022. gadā, arī 2023. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta individuālā un kolektīvā ekipējuma iepirkumiem, kas ir noteikta joprojām arī kā viena no prioritātēm, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru un zemessargu apgādi. Tiek plānota tādu ekipējumu kā, piemēram, bruņu uzkabes vestu iegāde, karavīru formas tērpu šūšana un auduma iegāde. Liela uzmanība iepirkumu veikšanas procesā tiek pievērsta vietējo uzņēmumu piesaistei, lai sekmētu piegāžu drošību, spēju pildīt mobilizācijas uzdevumus un veikt Nacionālo bruņoto spēku apgādi kara gadījumā.  

Lai veicinātu sadarbību Baltijas valstu starpā, optimizētu iepirkumu procedūras un ilgtermiņā samazinātu iepirkumu izmaksas, 2022. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, tika turpināts darbs pie kopīgu iepirkumu organizēšanas aizsardzības nozarē. Tas, ka sadarbība ar kaimiņvalstīm arvien vairāk progresēs un būs biežāka prakse, liecina, ka 2021. gadā ir plānots apstiprināt Baltijas valstu kopīgo iepirkumu īstenošanas vadlīnijas. Tāpat tiek turpināts uzsāktais darbs pie kopīga Baltijas valstu transporta.

Joprojām turpinās nozīmīgs darbs pie iepirkumu procesu centralizācijas un efektivizācijas. Jau šobrīd ir secināms, ka, centralizējot, plānojot un konsolidējot iepirkumu vajadzības nozarē, ir sasniegti būtiski iepirkumu efektivitātes uzlabojumu. No visiem aizsardzības nozares iepirkumiem aptuveni 97 % iepirkumu 2022. gadā veica Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, kas ir atbildīgs par centralizēto iepirkumu veikšanu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī par materiāltehnisko līdzekļu apgādi u.c.

Tāpat aizsardzības nozare iepirkumiem izmanto VRAA uzturēto Elektronisko iepirkumu sistēmu, NATO aģentūras un ASV valdības pārdošanas programmas sniegtos pakalpojumus.

Lai apzinātu iespēju iepirkt konkrētu materiāltehnisko līdzekli vai pakalpojumu, kā arī lai plānotu nepieciešamo finansējumu un savlaicīgu iepirkuma organizēšanu, Aizsardzības ministrija mājaslapā arī turpmāk publicēs tirgus izpētes. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai.

Ar Publisko iepirkumu likuma kārtībā plānotajiem aizsardzības iepirkumiem un tāpat arī Aizsardzības un drošības likuma kārtībā plānotajiem iepirkumiem var iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmas interneta vietnē www.eis.gov.lv.

Iepirkumu veikšanas kārtība

Aizsardzības resora institūcijas, kas veic centralizētus vai atsevišķi deleģētus iepirkumus aizsardzības nozares vajadzībām:

1) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, kas veic preču un pakalpojumu iegādes iepirkumu procedūras Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tai skaitā atbild par individuālā ekipējuma iegādi;
2) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, kas atbild par pilnu būvniecības un uzturēšanas ciklu nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu iegādi (tai skaitā ar uzturēšanu saistīto materiāltehnisko līdzekļu iegādi);
3) Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, kas veic medicīnisko ierīču, zāļu, veselības aprūpes un citu atsevišķi deleģētu preču un pakalpojumu iepirkumu procedūras regulāro spēku vienību un Zemessardzes vajadzībām.
Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes, tostarp Nacionālie bruņotie spēki, var iestādes ietvaros veikt arī preču un pakalpojumu iepirkumus decentralizēti (līdz 42 000 euro).

Aizsardzības nozares iepirkumi ir ne tikai preču, pakalpojumu un būvdarbu iegāde Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet arī tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iegāde, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārajām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā drošības mērķiem paredzētās vai informācijas aizsardzībai paredzētās preces, pakalpojumi un būvdarbi Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma izpratnē.

Aizsardzības nozares iepirkumi tiek veikti, lai garantētu Latvijas valsts drošību, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku spējas būt gataviem savlaicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu, palielinot vienību mobilitāti un uguns jaudu, kā arī lai  kopā ar NATO un ES  grantētu kolektīvo aizsardzību.

Ar aktuālo tirgus izpēti iepazīsties šeit