Pabriks: Eiropas drošības situācija pieprasa mainīt sabiedroto spēku samēru reģionā

Šodien, 16. martā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās NATO aizsardzības ministru ārkārtas sanāksmē Briselē, Beļģijā, kurā galvenie dienaskārtības jautājumi bija Eiropas drošības situācija, Krievijas izprovocētais karš Ukrainā un atbalsta sniegšana Ukrainai.

“Mums jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai, lai tā spētu aizstāvēt savu valsti pret Krievijas uzbrukumu. Ukraiņi šobrīd izcīna karu par mūsu vērtībām. Mums jādod skaidrs atbalsts Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā, kas šo iespēju šobrīd izcīna ar savām asinīm. Mums nav jāļaujas Krievijas eskalācijas draudiem, tie nedrīkst diktēt mūsu rīcību,” sanāksmē uzsvēra uzvēra aizsardzības ministrs. 

Piedaloties NATO aizsardzības ministru ārkārtas sanāksmē, A. Pabriks arī norādīja, ka Eiropas drošības situācija ir fundamentāli mainījusies un uz jauno situāciju ir jāreaģē tagad: “Mums ir jāmaina sabiedroto spēku samērs mūsu reģionā, nodrošinot spēcīgu aizsardzību. Esošā sabiedroto klātbūtne ir jāpaplašina.” 

Šodien aizsardzības ministrs A. Pabriks arī piedalījās trīspusējā sanāksmē ar Dānijas aizsardzības ministru Mortenu Bodskovu (Morten Bødskov) un Igaunijas aizsardzības ministru Kalli Lānetu (Kalle Laanet), lai pārrunātu daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” turpmāko attīstību, kas ir īpaši svarīgi pašreizēja drošības situācijā.

Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministri tikšanās laikā pauda vienotu redzējumu par to, ka kaujas spējīgas daudznacionālās divīzijas izveide ir izšķiroši svarīgs elements tālākajā NATO ilgtermiņa attīstībā un mūsu reģiona aizsardzības nodrošināšanā.

Daudznacionālās divīzijas štābs “Ziemeļi” Ādažu bāzē tika izveidots 2019. gada martā ar mērķi uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā. Štāba uzdevumi ir aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus.

Jau ziņots, ka 16. martā Briselē, Beļģijā norisinājās NATO aizsardzības ministru ārkārtas sanāksme, kurā kopā ar NATO partneriem – Somiju, Gruziju, Zviedriju, Ukrainu un Eiropas Savienību tika diskutēts par pašreizējo drošības situāciju reģionā un nepieciešamā atbalsta sniegšanu Ukrainai.

NATO turpina nosodīt Putina režīma karu Ukrainā, aicinot nekavējoties to pārtraukt un bez nosacījumiem izvest savu karaspēku no Ukrainas. Vienlaikus visi sabiedrotie pauž solidaritāti un dziļu cieņu pret Ukrainas tautas un bruņoto spēku drosmi, kā arī sēro par traģisko cilvēku bojāeju, milzīgajām ciešanām un postu, ko nodarījusi Krievija.

NATO pilnībā iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, tāpēc atbalsta ANO statūtos noteiktās tiesības uz pašaizsardzību, sniedzot tūlītēju finansiālu, humanitāru un medicīnisku palīdzību. Tāpat sabiedrotie un partneri atver savas robežas kara bēgļiem un ievieš bezprecedenta sankcijas, kas kaitē Krievijas kara mašīnai.

Informāciju sagatavoja: 
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Vita Briže
Tālrunis: 67335045 
E-pasts: vita.brize@mod.gov.lv