Groza tiesību aktus pārejot uz profesionālo militāro dienestu

Ministru kabinetā (MK) atbalstīti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie likumprojekti „Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, „Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, „Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, „Grozījumi likumā „Par izņēmuma stāvokli””, „Grozījumi Mobilizācijas likumā”, „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi””, kā arī „Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumprojekti izstrādāti pamatojoties uz rīcības plānu pārejai uz profesionālu militāru dienestu (PMD), kas notiks 2007.gada 1.janvārī.

„Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” paredz uzdevumu sadali starp Zemessardzi (ZS), Mācību vadības pavēlniecību un Nodrošinājuma pavēlniecību, lai nodrošinātu efektīvu rezervju sistēmas izveidi, uzturēšanu un izmantošanu, kā arī nosaka, ka ZS uzdevumos ietilpst sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšana.

„Grozījumi Militārā dienesta likumā” nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves izveides un dienesta rezervē nosacījumus un kārtību. NBS rezervi veidos rezerves karavīri un rezervisti. Turpmāk rezerves karavīri pildīs dienestu NBS rezervē, piedaloties militārajās mācībās, saglabājot un pilnveidojot kaujas zinības un iemaņas. Dienestam rezervē ieskaitīs no profesionālā dienesta rezervē atvaļinātos karavīrus. Pārējie 18 gadu vecumu sasniegušie militārajam dienestam derīgie Latvijas pilsoņi tiks ieskaitīti NBS rezervē kā rezervisti. Rezervisti netiks iesaukti uz militārajām mācībām miera lakā.

„Grozījumi likumā „Par izņēmuma stāvokli”” izstrādāti, lai svītrotu normu, kuras regulējums nav aktuāls sakarā ar NBS pāreju uz PMD, kā arī lai sakārtotu terminoloģiju atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Likumprojekti „Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” un „Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” paredz atzīt par spēku zaudējušu Alternatīvā un Obligātā militārā dienesta likumu.

„Grozījumi Mobilizācijas likumā” paredz iedzīvotājiem pienākumu NBS mobilizācijas gadījumā izpildīt Zemessardzes NBS rezerves uzskaites struktūrvienību izsniegtajās pavēstēs norādīto – kur un kad jāierodas pildīt militāro dienestu, kurus līdz šim deva Militārā dienesta iesaukšanas centrs.

„Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” precizē ZS uzdevumus, paredzot iespēju veikt Zemessardzei NBS rezerves reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā; paredzot tai iespēju iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus; kā arī atbilstoši NBS likuma normām nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību. Likumprojekts precizē arī ZS vienību sastāva komplektēšanu; ZS štāba un tā priekšnieka kompetenci; zemessargu statusu laikā, kad viņš tiek iesaistīts starptautiskajās operācijās; kā arī saskaņot likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”;

„Grozījumi Krimināllikumā” nosaka izslēgt normas, kas paredz atbildību par izvairīšanos no iesaukuma obligātajā militārajā dienestā un izvairīšanos no alternatīvā dienesta pildīšanas.


Informāciju sagatavoja:
Artūrs Graudiņš,
AM Sabiedrisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākais referents.