2019. gadā valsts aizsardzības spēju paaugstināšanai aizsardzības finansējums tiek saglabāts divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Aizsardzības ministrijai noteiktais 2019. gada pagaidu budžets ir par aptuveni 1,7% lielāks nekā pērn, un šī gada budžets tiek sadalīts trīs nozīmīgās kategorijās: 35% investīcijas, 30% uzturēšana, 35% personāls.

Lai attīstītu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, 2019. gadā gandrīz 59% no kopējā aizsardzības nozarē plānotā iepirkumu finansējuma paredzēti jauniegādēm. Lielākos finanšu resursus plānots atvēlēt sakaru un informācijas tehnoloģiju, bruņojuma, transportlīdzekļu, kā arī munīcijas iegādēm.

Sakaru un informācijas tehnoloģiju iegādei paredzēti 19%, bruņojumam – 18%, transportlīdzekļiem un speciālajai tehnikai – 18%, bet munīcijai – 11% no iepirkumiem plānotā finansējuma.  

2019. gada plānotais finansējums ietver gan ilgtermiņa saistības jau esošo iepirkumu ietvaros, gan arī finansējumu, kuru paredzēts izmantot tām līgumsaistībām, kuras plānots noslēgt šogad. 41% no plānotā finansējuma tiks izlietoti jau noslēgto saistību segšanai.

Lielākie 2019. gadā plānotie iepirkumi ir nakts redzamības un citu optikas ierīču iegāde, kravas transportlīdzekļu iegāde, munīcijas krājumu papildināšana, “Imantas” klases kuģu modernizācija, kā arī komandvadības un ar to saistīto sakaru iekārtu iegāde.

Tāpat kā 2018.gadā, arī šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta individuālā un kolektīvā ekipējuma iepirkumiem, kas ir viena no prioritātēm, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru un zemessargu apgādi. Liela uzmanība iepirkumu veikšanas procesā tiks pievērsta vietējo uzņēmumu iesaistei, lai sekmētu piegāžu drošību, spēju pildīt mobilizācijas uzdevumus un veikt Nacionālo bruņoto spēku apgādi kara gadījumā.  

2019.gadā tiek plānotas arī snaiperieroču, mērķu sistēmu, noliktavu tehnikas, ekipējuma un kuģu regulāro remonta pakalpojumu iegādes, pašgājējhaubiču sistēmu uzturēšanas atbalsta pakalpojumu iegāde, kā arī personāla pārvadāšanas un ēdināšanas pakalpojumu iegāde.

Lai veicinātu sadarbību starp Baltijas valstīm, tiek plānoti kopīgi iepirkumi aizsardzības nozarē. Piemēram, ar Lietuvu plānots kopīgs gāzmasku iepirkums, savukārt ar Igauniju – mācību granātu iegāde. Plānots, ka šāda sadarbība veicinās Baltijas valstu interesi veikt kopīgus iepirkumus arī turpmāk.

Atskatoties uz 2018. gadu, bruņoto spēku attīstībai nozīmīgākie iepirkumi bijuši prettanku raķešu sistēmu “Spike” iegāde Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekta ietvaros, ‘Carl Gustav” un citas munīcijas iegāde, 6x6 transportlīdzekļu iegāde, aviācijas degvielas “JET A1” uzpildītāja iegāde, gaisa kuģu pretapledojuma apstrādes automašīnu un ekipējuma iegāde, ugunsdzēsēju automašīnu iegāde, vada telts ar klimata kontroles sistēmu iegāde u.c.

Tāpat Aizsardzības ministrija noslēgusi vienošanās ar Latvijas bezpilota lidaparātu ražotājiem “UAV FACTORY” un “Atlas Aerospace” par bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas ir pēdējo gadu apjomīgākais iepirkums augsto tehnoloģiju jomā no Latvijas ražotāja. Bezpilota lidaparātu sistēmu iegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku teritorijas novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Iegādātās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī atbalsta sniegšanai glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

No visiem aizsardzības nozares iepirkumiem aptuveni 80% iepirkumu veic Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), kas ir atbildīgs par  centralizēto iepirkumu veikšanu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī par materiāltehnisko līdzekļu apgādi u.c. Kopumā 2018.gadā VAMOIC ir piedalījies 191 iepirkumu procedūrā. Tāpat aizsardzības nozare iepirkumiem izmanto Valsts reģionālās attīstības aģentūras uzturēto Elektronisko iepirkumu sistēmu, NATO aģentūras un ASV valdības pārdošanas programmas  sniegtos pakalpojumus.

Lai apzinātu iespējas iepirkt konkrētu materiāltehnisko līdzekli vai pakalpojumu, kā arī plānotu nepieciešamo finansējumu un savlaicīgu iepirkuma organizēšanu, Aizsardzības ministrija tīmekļa vietnē arī turpmāk publicēs tirgus izpētes, tāpēc aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai.

Ar Publisko iepirkumu likuma kārtībā plānotajiem iepirkumiem var iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmas interneta vietnē www.eis.gov.lv. Savukārt Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē pieejama informācija par iepirkumiem, kas plānoti Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma kārtībā: https://www.mod.gov.lv/lv/iepirkumi

 

 

Iepirkumu veikšanas kārtība

Aizsardzības resorā ir divas institūcijas, kas veic centralizētus iepirkumus aizsardzības nozares vajadzībām:

1) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, kas veic iepirkumu procedūras Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tai skaitā preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādei;

2) Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, kas veic medicīnisko ierīču, zāļu, veselības aprūpes un citu preču un pakalpojumu iepirkumu procedūras regulāro spēku vienību un Zemessardzes vajadzībām.

Aizsardzības nozares iepirkumi ir ne tikai preču, pakalpojumu un būvdarbu iegāde Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet arī tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iegāde, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārajām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā drošības mērķiem paredzētās vai informācijas aizsardzībai paredzētās preces, pakalpojumi un būvdarbi Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma izpratnē.

Aizsardzības nozares iepirkumi tiek veikti, lai garantētu Latvijas valsts drošību, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku spējas būt gataviem savlaicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu, palielinot vienību mobilitāti un uguns jaudu, kā arī lai  kopā ar NATO un ES  grantētu kolektīvo aizsardzību.

Aktuālie aizsardzības nozares iepirkumi skatāmi šeit.

Ar aktuālo tirgus izpēti iepazīsties šeit