2021. gadā valsts aizsardzības spēju palielināšanai un stiprināšanai aizsardzības finansējums tiek nodrošināts ne mazāk kā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 707,82 miljoni eiro, kas paredz aptuveni 43,82 miljonu eiro pieaugumu salīdzinājumā ar 2020. gada budžetu.  2021. gada budžets tiek sadalīts kategorijās: 38% personāls, 33% investīcijas, 29% uzturēšana.

Lai turpinātu attīstīt Nacionālo bruņoto spēku spējas, 2021. gadā no kopējā aizsardzības nozarē plānotā iepirkumu finansējuma nepilni 172 miljonu eiro paredzēti jauniegādēm. Lielākie finanšu resursi tāpat kā pērn paredzēti bruņojumam, sakaru un informācijas tehnoloģiju nodrošinājumam, transportlīdzekļu, jūras un gaisa kuģiem, kā arī munīcijas iegādēm.
2021. gadā bruņojuma iegādei paredzēti 20%, sakaru un informācijas tehnoloģijām – 11%, munīcijai 13%, jūras un gaisa kuģu iegādei – 12%, transportlīdzekļiem un speciālajai tehnikai – 15%.

Tāpat 2021. gadam plānotais finansējums lielu daļu ietver gan ilgtermiņa saistības jau no esošajiem iepirkumu līgumiem, gan arī finansējumu, kuru paredzēts izmantot tām līgumsaistībām, kuras paredzēts noslēgt šogad. Mazliet vairāk nekā 181 miljons euro no plānotā finansējuma tiks izlietoti jau noslēgto saistību segšanai.

Lielākie plānotie iepirkumi, kas tiks uzsākti 2021. gadā, ir tādi kā, piemēram, optisko ieroču iegādes, lāzeru tālmēru iegādes, kaujas transporta III – IV līmeņa remonta pakalpojuma iegāde, munīcijas un to saistīto speciālo līdzekļu iegāde, sakaru konteineru iegāde, netiešās uguns vadības sistēmas iegāde un pārtikas produktu un pakalpojumu iegādes. Aicinām iepazīties ar detalizētāku informāciju par plānotajiem iepirkumiem zemāk pievienotajā Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu 2020.-2022.gados izsludināmo centralizēto iepirkumu sarakstā.

Tāpat kā 2020. gadā, arī šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta individuālā un kolektīvā ekipējuma iepirkumiem, kas ir noteikta joprojām arī kā viena no prioritātēm, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru un zemessargu apgādi. Tiek plānota tādu ekipējumu kā, piemēram, bruņu uzkabes vestu iegāde, šņorzābaku, 90 litru mugursomu, ūdenslīdēju aizsardzības līdzekļu iegāde, kā arī karavīru formas tērpu šūšana un auduma iegāde. Liela uzmanība iepirkumu veikšanas procesā tiek pievērsta vietējo uzņēmumu piesaistei, lai sekmētu piegāžu drošību, spēju pildīt mobilizācijas uzdevumus un veikt Nacionālo bruņoto spēku apgādi kara gadījumā.  

Lai veicinātu sadarbību Baltijas valstu starpā, optimizētu iepirkumu procedūras un ilgtermiņā samazinātu iepirkumu izmaksas, 2021. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, tiks turpināts darbs pie kopīgu iepirkumu organizēšanas aizsardzības nozarē. Tas, ka sadarbība ar kaimiņvalstīm arvien vairāk progresēs un būs biežāka prakse, liecina, ka 2021. gadā ir plānots apstiprināt Baltijas valstu kopīgo iepirkumu īstenošanas vadlīnijas. Vēlamies atzīmēt, ka 2020. gadā ir noslēgts līgums par mācību granātu piegādi Igaunijas un Latvijas bruņotajiem spēkiem un šī līguma ievaros jau ir veikti pirmie pasūtījumi. Tāpat ir uzsākts darbs pie kopīga Baltijas valstu mīnu un aizsardzības lādiņu iepirkuma un tiek plānots, ka šis kopējais iepirkums ar Igauniju tiks uzsākts šogad, 2021. gadā. Un tāpat 2021. gadā tiks turpināta gāzmasku piegāde Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas tika iegādātas kopīga ar Lietuvu iepirkuma ietvaros.

Arī 2020. gadā ir veikta nozīmīga virzība aizsardzības nodrošinājuma sistēmas reformā un tā pat jāatzīmē, ka turpinājās nozīmīgs darbs pie iepirkumu procesu centralizācijas un efektivizācijas. Jau šobrīd ir secināms, ka, neskatoties uz to, ka ir budžeta pieaugums, tomēr, centralizējot, plānojot un konsolidējot iepirkumu vajadzības nozarē, ir sasniegti būtiski iepirkumu efektivitātes uzlabojumu. No visiem aizsardzības nozares iepirkumiem aptuveni 80% iepirkumu veica Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, kas bija līdz šim atbildīgs par centralizēto iepirkumu veikšanu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī par materiāltehnisko līdzekļu apgādi u.c. Informējam gan, ka ar 2021. gada 1. janvāri darbu uzsāks Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs, kas turpmāk veiks publiskos iepirkumus Aizsardzības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām un, kas nodrošinās pilnu individuālā ekipējuma loģistikas cikla pārvaldību, no iegāžu plānošanas līdz materiāltehnisko līdzekļu utilizācijai. Savukārt, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs turpmāk atbildēs par pilnu būvniecības un uzturēšanas ciklu nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu iegādi (tai skaitā ar uzturēšanu saistīto materiāltehnisko līdzekļu iegādi).

Tāpat aizsardzības nozare iepirkumiem izmanto VRAA uzturēto Elektronisko iepirkumu sistēmu, NATO aģentūras un ASV valdības pārdošanas programmas sniegtos pakalpojumus.

Lai apzinātu iespēju iepirkt konkrētu materiāltehnisko līdzekli vai pakalpojumu, kā arī lai plānotu nepieciešamo finansējumu un savlaicīgu iepirkuma organizēšanu, Aizsardzības ministrija mājaslapā arī turpmāk publicēs tirgus izpētes. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai.

Ar Publisko iepirkumu likuma kārtībā plānotajiem aizsardzības iepirkumiem un tāpat arī Aizsardzības un drošības likuma kārtībā plānotajiem iepirkumiem var iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmas interneta vietnē www.eis.gov.lv.

 

Iepirkumu veikšanas kārtība

Aizsardzības resora institūcijas, kas veic centralizētus vai atsevišķi deleģētus iepirkumus aizsardzības nozares vajadzībām:

1) Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs, kas veic preču un pakalpojumu iegādes iepirkumu procedūras Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tai skaitā atbild par individuālā ekipējuma iegādi;
2) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, kas atbild par pilnu būvniecības un uzturēšanas ciklu nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu iegādi (tai skaitā ar uzturēšanu saistīto materiāltehnisko līdzekļu iegādi);
3) Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, kas veic medicīnisko ierīču, zāļu, veselības aprūpes un citu atsevišķi deleģētu preču un pakalpojumu iepirkumu procedūras regulāro spēku vienību un Zemessardzes vajadzībām.
Aizsardzības ministrija un tās padotībā esošās iestādes, tostarp Nacionālie bruņotie spēki, var iestādes ietvaros veikt arī preču un pakalpojumu iepirkumus decentralizēti (līdz 42 000 euro).

Aizsardzības nozares iepirkumi ir ne tikai preču, pakalpojumu un būvdarbu iegāde Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet arī tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iegāde, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārajām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā drošības mērķiem paredzētās vai informācijas aizsardzībai paredzētās preces, pakalpojumi un būvdarbi Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma izpratnē.

Aizsardzības nozares iepirkumi tiek veikti, lai garantētu Latvijas valsts drošību, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku spējas būt gataviem savlaicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu, palielinot vienību mobilitāti un uguns jaudu, kā arī lai  kopā ar NATO un ES  grantētu kolektīvo aizsardzību.

Aktuālie aizsardzības nozares iepirkumi skatāmi šeit.

Ar aktuālo tirgus izpēti iepazīsties šeit