2020. gadā valsts aizsardzības spēju palielināšanai un stiprināšanai aizsardzības finansējums tiek saglabāts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 663,59 miljoni eiro, kas paredz 27,02 miljonu eiro jeb 4,2% pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gada budžetu.  2020. gada budžets tiek sadalīts kategorijās: 37% personāls, 29% investīcijas, 34% uzturēšana.

Lai turpinātu attīstīt Nacionālo bruņoto spēku spējas, 2020. gadā no kopējā aizsardzības nozarē plānotā iepirkumu finansējuma nepilni 43% paredzēti jauniegādēm. Lielākie finanšu resursi tā pat kā pērn paredzēti bruņojumam, sakaru un informācijas tehnoloģiju nodrošinājumam, transportlīdzekļu, jūras un gaisa kuģiem, kā arī munīcijas iegādēm.

2020. gadā bruņojuma iegādei paredzēti 17%, sakaru un informācijas tehnoloģijām  – 16%, munīcijai 16%, jūras un gaisa kuģu iegādei – 14% un munīcijai 16% no iepirkumiem plānotā finansējuma un transportlīdzekļiem un speciālajai tehnikai – 10%.

2020. gadam plānotais finansējums  ietver gan ilgtermiņa saistības jau no esošajiem iepirkumu līgumiem, gan arī finansējumu, kuru paredzēts izmantot tām līgumsaistībām, kuras paredzēts noslēgt šogad. 57% no plānotā finansējuma tiks izlietoti jau noslēgto saistību segšanai. 

Lielākie plānotie iepirkumi, kas tiks uzsākti 2020. gadā, ir 6x6 bruņotu mobilitātes platformu (prototipa) iegāde, munīcijas un to saistīto speciālo līdzekļu iegāde, IMANTAS klases kuģu modernizācija, kā arī kaujas grupas transportlīdzekļu rezerves daļu iegāde. 

Pie apjomīgiem 2020. gada iepirkumiem jānorāda arī tādas būtiskas iegādes kā, piemēram, paceļamo mērķu iegāde, nakts redzamības ierīču iegāde, telts-angārs iegāde, noliktavu tehnikas, ekipējuma un kuģu regulāro remonta pakalpojumu iegāde.

Tāpat kā 2019. gadā, arī šogad īpaša uzmanība tiek pievērsta individuālā un kolektīvā ekipējuma iepirkumiem, kas ir noteikti kā prioritāri, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīru un zemessargu apgādi. Tiek plānota tādu ekipējumu kā, piemēram, bruņu uzkabes vestu iegāde, šņorzābaku, 90 litru mugursomu, ūdenslīdēju aizsardzības līdzekļu iegāde, kā arī karavīru formas tērpu šūšana un auduma iegāde. Liela uzmanība iepirkumu veikšanas procesā tiek pievērsta vietējo uzņēmumu piesaistei, lai sekmētu piegāžu drošību, spēju pildīt mobilizācijas uzdevumus un veikt Nacionālo bruņoto spēku apgādi kara gadījumā.  

Lai veicinātu sadarbību Baltijas valstu starpā, optimizētu iepirkumu procedūras un ilgtermiņā samazinātu iepirkumu izmaksas, 2020. gadā tiks turpināts darbs pie kopīgu iepirkumu organizēšanas aizsardzības nozarē. Piemēram, šobrīd ir noslēdzies kopējais iepirkums ar Lietuvu par gāzmasku iegādi, savukārt, 2020. gadā ir plānots kopējs iepirkums ar Igauniju – mācību granātu iegādei. Jau šobrīd vēl ir identificēti vairāki Baltijas valstu kopīgie sadarbības projekti, līdz ar ko ceram, ka sadarbība ar kaimiņvalstīm arvien vairāk progresēs un kļūs par ierastu un nozīmīgu praksi.

Atskatoties uz 2019. gadu, ir jāatzīmē, ka ir noslēgti vairāki būtiski līgumi Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma attīstībai un stiprināšanai, piemēram, komandvadības sistēmas programmnodrošinājuma iegādei un ieviešanai, bezpilota lidaparātu sistēmu  piegādei un uzturēšanai, kā arī starpvaldību sadarbības ietvaros saņemti būtiski ekipējumi Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības attīstībai.

2019. gadā ir veikta nozīmīga virzība aizsardzības nodrošinājuma sistēmas reformā un tā pat jāatzīmē, ka turpinājās nozīmīgs darbs pie iepirkumu procesu centralizācijas un efektivizācijas. Jau šobrīd ir secināms, ka, neskatoties uz to, ka ir budžeta pieaugums, tomēr, centralizējot, plānojot un konsolidējot iepirkumu vajadzības nozarē, ir sasniegti būtiski iepirkumu efektivitātes uzlabojumu. No visiem aizsardzības nozares iepirkumiem aptuveni 80% iepirkumu veic Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC), kas ir atbildīgs par  centralizēto iepirkumu veikšanu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, kā arī par materiāltehnisko līdzekļu apgādi u.c. Kopumā 2019.gadā VAMOIC ir veicis darbības vismaz 220 iepirkumu procedūrā. Tāpat aizsardzības nozare iepirkumiem izmanto VRAA uzturēto Elektronisko iepirkumu sistēmu, NATO aģentūras un ASV valdības pārdošanas programmas  sniegtos pakalpojumus.

Lai apzinātu iespēju iepirkt konkrētu materiāltehnisko līdzekli vai pakalpojumu, kā arī lai plānotu nepieciešamo finansējumu un savlaicīgu iepirkuma organizēšanu, Aizsardzības ministrija mājas lapā arī turpmāk publicēs tirgus izpētes. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai. 

Ar Publisko iepirkumu likuma kārtībā plānotajiem aizsardzības iepirkumiem un tā pat arī Aizsardzības un drošības likuma kārtībā plānotajiem iepirkumiem var iepazīties Elektronisko iepirkumu sistēmas interneta vietnē www.eis.gov.lv. 

 

 

Iepirkumu veikšanas kārtība

Aizsardzības resorā ir divas institūcijas, kas veic centralizētus iepirkumus aizsardzības nozares vajadzībām:

1) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, kas veic iepirkumu procedūras Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības ministrijas padotībā esošo iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tai skaitā preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādei;

2) Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecība, kas veic medicīnisko ierīču, zāļu, veselības aprūpes un citu preču un pakalpojumu iepirkumu procedūras regulāro spēku vienību un Zemessardzes vajadzībām.

Aizsardzības nozares iepirkumi ir ne tikai preču, pakalpojumu un būvdarbu iegāde Publisko iepirkumu likuma izpratnē, bet arī tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iegāde, kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārajām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā drošības mērķiem paredzētās vai informācijas aizsardzībai paredzētās preces, pakalpojumi un būvdarbi Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likuma izpratnē.

Aizsardzības nozares iepirkumi tiek veikti, lai garantētu Latvijas valsts drošību, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku spējas būt gataviem savlaicīgi reaģēt uz jebkura veida apdraudējumu, palielinot vienību mobilitāti un uguns jaudu, kā arī lai  kopā ar NATO un ES  grantētu kolektīvo aizsardzību.

Aktuālie aizsardzības nozares iepirkumi skatāmi šeit.

Ar aktuālo tirgus izpēti iepazīsties šeit